Sāls vaina un mode

Iepriekš jau noskaidrojām, kur tik visur neslēpjas cukurs un ka tas pievienots tik daudziem pārtikas produktiem, ka mēģinājumi no tā izvairīties var būt mokoši, lai neteiktu – neiespējami. Bet skaidrs arī, ka izvairīties vajadzētu, jo cukurs, kā uzsver uztura speciāliste Ksenija Andrijanova, visbiežāk ir galvenais vaininieks uztura grozā, kāpēc cilvēki sāk pieņemties svarā. Sāls savukārt jāpēta un jāskaita ir tad, ja cilvēkam jau ir liekais svars.

Neaizrauties ar gramiem

"Sāls ir zāles, un sāls ir inde, tikai jāzina deva," tā XVI gadsimtā teicis alķīmiķis Paracels. Lūk, par šīm devām arī mūsdienās ir galvenais strīds. Pati, piemēram, ar lielām aizdomām skatos uz kārtējām sazvērestības teorijām, kas, runājot par pārtiku, mums apkārt cirkulē gana plašā skaitā, un nekautrēšos turpināt apgalvot – Eiropā pārtika ir droša, pārbaudīta, svērta, mērīta un atkal mērīta. Un skaidrs, ka arī sāls – tāpat kā cukurs – pārtikas ražošanā nozīmē izmaksas.

Pārtikas tehnoloģe un sāls speciāliste Inga Ansone SestDienai skaidro: "Neviens uzņēmējs nav ieinteresēts pārsālīt savu produkciju, jo to vienkārši nepirks, vai arī iztērēt savu naudu izejvielai, lai tikai to pievienotu vairāk. Viss pārtikas ražošanas sektorā notiek pēc patērētāju gaumes, prasībām un pārtikas zinātnes vajadzībām, lai pēc ražošanas cikla veikalu plauktos nonāktu drošs un nekaitīgs produkts."

Uzklausot uztura speciālistu viedokļus par produktiem, kuros sāls slēpjas daudz, jāsecina, ka bieži sāļākie produkti jau paši par sevi nav vērtīgi, raugoties no uzturzinātnes pozīcijām. Visbiežāk tie ir dažādi pusfabrikāti – desas, kūpinājumi, cīsiņi, zivju pirkstiņi, panētas zivju filejas un citi jūras produkti, protams, čipsi un riekstiņi ar sāļajām garšām un "apvalkiem". Bieži vien šiem produktiem klāt ir arī citas piedevas, par ko medijos nereti lasītas šausmu lietas. Piemēram, nātrija nitrīts (nitrītsāls) vai nātrija glutamāts. Visa šī kombinācija norāda nevis uz atsevišķām indīgām piedevām (jo tās tādas nav), bet gan uz to, ka pats pamatprodukts ir nejēdzīgs, tāpēc tam jāpievieno daudz dažādu vielu, lai tas būtu garšīgs, nekļūtu indīgs un pēc kaut kā izskatītos.

Ja cilvēkam ir liekais svars, pārlieku liels sāls patēriņš var radīt asinsspiediena un nieru problēmas. 

Bet, kā atgādina Andrijanova, ja cilvēks dzīvo veselīgi un liekā svara problēmu nav, fanātiski satraukties par sāli nevajadzētu. Pasaules Veselības organizācija gan it kā norāda, ka ikdienā cilvēkam nevajadzētu uzņemt vairāk par pieciem gramiem papildus pievienoto sāli. Praksē, kā akcentē uztura speciāliste, šī deva bieži tiek pārsniegta – pievienoto sāli vēl kaut kā var saskaitīt un kontrolēt, bet ar sāli jau gatavos pārtikas produktos ir grūtāk. Tas tiek pievienots gan ražošanā, gan arī atsevišķos produktos veidojas dabiski, piemēram, sierā. Kopumā cilvēkam dienā būtu jāuzņem ap 10–12 gramiem sāls jeb nātrija hlorīda, taču nevajadzētu aizrauties ar starpības meklēšanu starp papildus pievienojamo sāls tējkaroti un sāli produktos. Tāpat deva tiks sasniegta