Tā nu sagadījās, ka togad Lieldienu svētdiena bija tajā pašā datumā – 5. aprīlī – kā šogad, raksta BBC Science Focus. XVIII gadsimtā kristiešu jūrnieki, dodot nosaukumus jaunatklātām zemēm, bieži vien pievērsa uzmanību dažādiem reliģioziem aspektiem, ņemot vērā gan svētku dienas, gan ierakstus baznīcas kalendārā par visdažādākajiem svētajiem, kas tajā dienā bija jāpiemin. Pārliecinātais un ticīgais luterānis Jākobs Rogevēns nebija izņēmums un deva salai nosaukumu par godu Lieldienām. Holandiešu kartēs tā tika saukta Paasch-Eyland, britu kartēs dēvēta par Easter Island, bet spāņu – par Isla de Pascua, kas viens un tas pats vien ir. Pamazām šis nosaukums pārceļoja uz daudzām pasaules valodām, un tas, ka iezemieši savu salu dēvēja par Rapanui, nevienu īsti vairs neinteresēja.
Taisnību sakot, arī Rogevēna komandai šī nepilnus 165 kvadrātkilometrus plašā saliņa nelikās lielas ievērības vērta. Viņi bija atkuģojuši, lai atklātu lielu un noslēpumainu kontinentu, kas pārbagāts ar dažādām eiropiešu garšas kārpiņām vilinošām garšvielām, taču tā vietā nokļuva nomaļā, stepei līdzīgā nostūrī, kur bija jāpiepūlē redze, lai saskatītu kādu par trim metriem augstāku koku. Un ne jau velti vairāku desmitu gadu garumā eiropieši uz šo salu, kas atrodas vairāk nekā 3500 kilometru attālumā no Čīles krasta, nesteidzās. Rogevēna atskaites skaidri lika saprast, ka ekonomiskā ziņā tur nekādi ieguvumi nevar būt, bet par toreizējo eiropiešu izpratnē jokainajām un nejēdzīgajām akmens statujām lielas intereses nebija.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 2.-9. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!