Amerikas biedrība, lai novērstu nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (American Society for the Prevention of Cruelty to Animals jeb ASPCA), tāds ir šīs 1866. gada 10. aprīlī dibinātās organizācijas oficiālais nosaukums. Ilgāku laiku biedrība aktīvi funkcionēja vien Ņujorkā, kur filantropam Henrijam Bergam un citiem tās aktīvistiem bija lieliskas attiecības ar varasiestādēm. Tās deleģēja ASPCA tādas pilnvaras, kas mūsdienās, piemēram, Latvijā, pienāktos pašvaldības policijai vai atsevišķos gadījumos tikai Valsts policijai.
Paradoksāli, taču pats Bergs nebūt nebija liels dzīvnieku mīļotājs, viņam nepatika nedz suņi, nedz zirgi, taču viņš uzskatīja, ka nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem atstāj negatīvas sekas uz cilvēkiem, kuri tā rīkojas, cenšoties šādu rīcību novērst, raksta All About History. Sākotnējās ASPCA aktivitātes aprobežojās ar patrulēšanu Ņujorkas ielās, uzraugot, lai kučieri nesistu zirgus un neliktu nobadinātajiem lopiņiem vilkt pārāk smagus vezumus, taču laika gaitā biedrība pievērsās arī citām ar dzīvnieku aizsardzību saistītām problēmām, ierīkojot patversmes bez saimnieka palikušiem suņiem un kaķiem, aģitējot par mazāk nežēlīgu attieksmi pret lopkautuvēs nogādātajiem dzīvniekiem un tamlīdzīgi. Vārdu sakot, Bergs un viņa domubiedri lika pamatus tam, ko mūsdienās mēdz dēvēt par dzīvnieku labturību.
PIEREDZĒJIS CEĻOTĀJS
History.com raksta, ka Henrijs Bergs pasaulē nāca 1813. gada 29. augustā Ņujorkā Kristiana Berga III un viņa sievas Elizabetes ģimenē. Vecāki pēc izcelsmes bija vācieši, un Henrija tēvam bija padevusies veiksmīga karjera kuģu būvniecības jomā, saņemot arī vairākus labu naudu ienesošus valsts pasūtījumus. 1835. gadā Henrijs pievienojās savam tēvam kuģu būves uzņēmumā C. Bergh & Co. Pēc astoņiem gadiem tēvs nomira, atstājot savām trim atvasēm prāvu mantojumu.
Ar kuģu būvēšanas biznesu Henrijam nebija lielas intereses nodarboties, un viņš nosprieda, ka ir īstais laiks iegūt augstāko izglītību, un iestājās Ņujorkas Kolumbijas koledžā. Taču jurisdikcijas un filozofijas studēšanu viņš tā arī līdz galam nepabeidza, metoties jaunā avantūrā – piecu gadu ceļojumā pa Eiropas valstīm. Spānijā pirmo reizi skatot vēršu cīņas, viņš esot sapratis, ka šādas izklaides nav pieņemamas, jo to pamatā ir dzīvnieku mocīšana. «Ja gribi nokaut vērsi, lai tiktu pie steika, dari to ātri un veikli, nevis stundu dzenā pa arēnu un pamazām nobeidz ar daudziem zobena dūrieniem,» viņa uzskatus atreferē All About History.
Jau tajos laikos Bergam bija labi sakari valdībā, un 1862. gadā prezidents Abrahams Linkolns viņu iecēla par ASV vēstniecības sekretāru cariskajā Krievijā. Viņš kādu laiku strādāja Sanktpēterburgā par vicekonsula pienākumu izpildītāju, taču atkāpās no amata 1864. gadā, jo nespēja samierināties ar Krievijas bargo ziemu. Turklāt arī Krievijā Bergam nācās piedzīvot nepatīkamas lietas, redzot, kā važoņi ziemas salā slāna savus izbadējušos zirgus, kuri vienkārši vairs nespēj pavilkt vezumu. Atceļā no Krievijas Bergs kādu laiku pabija arī Anglijā, kur iepazinās ar 1824. gadā dibinātās Karaliskās biedrības nežēlīgas izturēšanās pret dzīvniekiem novēršanai prezidentu lordu Harobiju, no kura aizņēmās daudzas idejas par dzīvnieku aizsardzību un, protams, arī pašu domu par to, ka šāda organizācija jādibina ASV.
NAUDA UN SAKARI
1866. gada pavasarī Amerikas pilsoņu karš jau tuvojās beigām, atgādina BBC History Magazine. Jau bija skaidrs, ka verdzības sistēmai pielikts punkts, un sabiedrības nosacīti progresīvi noskaņotā daļa domāja par to, kādu gan jaunu lozungu izvirzīt. Un tad uz skatuves uznāca Bergs ar savu dzīvnieku aizsardzības plānu. Protams, nekāda ASPCA netiktu nodibināta (vai labākajā gadījumā pastāvētu kā margināla organizācija), ja šim vīram nebūtu pamatīgas aizmugures. Ar to saprotami gan ievērojami iekrājumi, ko Bergs Eiropas apceļošanas laikā nebija notriecis, bet pat pavairojis, pateicoties veiksmīgiem ieguldījumiem, vairāki ne mazāk turīgi domubiedri un, protams, varasiestāžu atbalsts.
Diez vai tā ir tikai nejaušība, ka trīs dienas pēc ASPCA dibināšanas Ņujorkas mērijā tika apstiprināts likumprojekts par nežēlīgas izturēšanās pret dzīvniekiem (domāti bija lielākoties zirgi, kuru skaits ASV lielpilsētā tolaik bija lielāks par cilvēku skaitu) sodīšanu. Turklāt tieši ASPCA tika uzticēts realizēt šī likuma ievērošanu. American History raksta, ka ASPCA pārstāvji tika norīkoti arestēt pārkāpējus un Bergs bija labi pazīstams ar to, ka traucēja zirgu pēršanu, slimu un savainotu lopiņu ekspluatāciju, regulāri nonākot konfliktos ar zirgu saimniekiem vai kučieriem. Viņa oponenti visbiežāk atsaucās uz Amerikā svētajām privātīpašuma tiesībām – tas taču ir mans zirgs, ja vēlos, sitīšu, ja negribu, tad ne.
Papildus cīņai pret kučieru un zirgu tramvaju vadītāju plaši izplatīto zirgu ļaunprātīgu izmantošanu Bergs cīnījās arī par humānām liellopu un cūku kaušanas metodēm. Viņš vajāja suņu un gaiļu cīņu rīkotājus – šie pasākumi gan ASV teritorijā oficiāli bija aizliegti, tomēr diezgan plaši izplatīti. Bergs arī pievērsa sabiedrības uzmanību nevajadzīgai nežēlībai, kas tiek vērsta pret dzīvniekiem, sākot no bruņurupučiem līdz vistām un teļiem, kurus dzīvus pārvadā uz tirgu, un pārliecināja Ņujorkas ierēdņus uzstādīt strūklakas zirgu dzirdināšanai.
ŅUJORKAS DONS KIHOTS
«Berga kunga tēls, protams, pilsētā bija ļoti pazīstams. Viņa izskats bija pārsteidzošs,» savulaik vēstīja viena no Ņujorkas avīzēm. «Viņa seja bija gara un tieva, ļoti līdzīga dona Kihota portretam, ar iekritušām acīm un izvirzītiem vaigu kauliem. Viņa apģērbs vienmēr bija nevainojami kārtīgs, bet galvā vienmēr bija cilindra veida cepure.» Laikos, kad šķiru atšķirību izpausmes bija vēl izteiktākas nekā mūsdienās, ko gan kāds kučieris, kurš slānīja savu zirgu, varēja iebilst smalkajam kungam? Jo vairāk tāpēc, ka viņš jau pa pilsētu neklīda viens pats, bet citu ASPCA aģentu pavadībā. Mēģinājumiem nodarboties ar dramaturģiju un sacerēt dzejoļus Bergs tolaik jau bija metis mieru, saprotot, ka šajā jomā neko dižu nepanāks, raksta All About History.
Taču pat 53 gadu vecumā viņam pietika uzņēmības un drosmes, lai pa jumta logu ielauztos kādā ēkā, kur notika nelegālas suņu cīņas, un iztrenkātu visus to rīkotājus. Bergs bija nikns suņu ķērāju pretinieks, raksta American History. Jā, viņš atzina, ka klaiņojoši vai bezsaimnieka suņi ir problēma, taču neuzskatīja, ka tādēļ tie jānonāvē. Toreizējie likumi paredzēja, ka gadījumos, ja suņa īpašnieks nepiesakās 24 stundu laikā, ķērāji dzīvnieku nogalina, visbiežāk noslīcinot kādā dīķī.
Dzīvojot pēc moto «žēlsirdība pret dzīvniekiem nozīmē žēlsirdību pret cilvēci», Bergs neatlaidīgi aizstāvēja savu lietu. «Dienu no dienas… esmu kautuvēs vai pusnaktī gaidu kopā ar policijas vienību pie kādas suņu bedres; cauri netīriem tirgiem un pie sapuvušiem dokiem. Pārpildītās un bīstamās ielās; paceļu kājās nokritušu zirgu un varbūt sūtu jātnieku pie miertiesneša; iekļūstu tumšā un nolaistā ēkā, kur pārbaudu kaklasiksnas un seglus, vai zirgam nav noberzta āda; tad lasu lekcijas valsts skolās bērniem un atkal pieaugušo biedrībām. Tā paiet visa mana dzīve,» savulaik sacījis ASV pirmās dzīvnieku aizsardzības biedrības dibinātājs. Daži laikabiedri viņu sauca par Eņģeli ar cilindru, citi nicīgi dēvēja par skabargu pēcpusē, taču diez vai kāds no viņiem iedomājās, ka organizācijai būs tik ilgs mūžs.
1888. gada 12. martā mirušais Bergs gan, visticamāk, nebūtu par šo ilgmūžību nekādā sajūsmā, jo gadu gaitā ASPCA darbība ir transformējusies – no reāli paveiktām lietām uz dažādu fondu vai valsts naudas apgūšanu. Avīze USA Today raksta, ka patlaban 75% no ASPCA budžeta tiek izmantoti administratīviem izdevumiem (direktora alga esot ap 600 tūkstošiem dolāru gadā) un tikai to, kas paliek pāri, novirza patiešām svarīgu dzīvnieku aizsardzības jautājumu risināšanai.