Tie ukraiņu karavīri, pie kuriem braucu atkārtoti, mani jau pazīst, zina, ko esmu rakstījis un ka es respektēju kara noslēpumus, un man stāsta, ko var un drīkst stāstīt, kā arī, ja esmu pietiekami uzstājīgs, kaut kur aizved un kaut ko vairāk parāda, – stāsta žurnālists un rakstnieks Atis Klimovičs. "Viena no reportiera prasmēm ir gaidīšana – ja kaut kur dzīvosi divas nedēļas, uzzināsi vairāk nekā tad, ja būsi tur tikai pusotru dienu." Nupat Atis atkal ir atgriezies no Ukrainas un SestDienai stāsta, kāds izskatās teju četrus gadus ilgstošais karš no karavīra perspektīvas un kā tas var ietekmēt mūs. Karš ar Krieviju, par kuru Klimovičs saka: tā valsts nevar dzīvot bez kara.
Tu Ukrainā kā žurnālists esi bijis daudzreiz, arī brīdi pirms 2022. gada 24. februāra. Vai tobrīd daudzi ukraiņi pieļāva, ka iespējams Krievijas pilna mēroga iebrukums?
Ar "melnā bruņinieka" jeb krievu lielgabala Daugavā iegāzēju Gundaru Kalvi no Kijivas atlidojām 2022. gada 18. februārī, tātad nepilnu nedēļu pirms iebrukuma. Es teiktu, tad Ukrainā kādi 90 procenti domāja, ka tāda iebrukuma tomēr nebūs. Nezinu, vai Zelenskis tiešām bija teicis, ka "nāks pavasaris, brauksim visi šašlikus cept" vai ka viņš ieskatīsies Putinam acīs un viņi sapratīsies. Tajā braucienā mēs ar Kalvi vedām automašīnu, naktī iebraucām Zaporižjā un sameklējām nelielu viesnīciņu. Laipnajām viesnīcas darbiniecēm pajautāju, vai būs karš, un viņas teica: kāds karš, mēs taču viņu mūziku klausāmies, viņi pie mums brauc… Nākamajā vakarā sēdējām kafejnīcā ar vienu ukraiņu puisi, kurš jau bija karojis Donbasā ATO (antiteroristiskā operācija) ietvaros, pat viņš izteicās, ka iebrukums nebūtu loģisks – ja jau Putins saka, ka krievi un ukraiņi ir brāļu tautas, kā tad viņš brāļu tautai bruks virsū?
No otras puses, jau krietni sen biju lasījis viena gulagā pabijuša ukraiņu politieslodzītā viedokli: vajag būt gataviem, krievi mums noteikti uzbruks. Tie, kas bija iepazinuši vaigā Krievijas impēriju, teica, ka konflikts noteikti vēl būs, bet tādu bija mazākums. Jāteic, arī es pats, vērodams neona reklāmu rotātas augstceltnes Kijivas centrā, īsti neticēju, ka te var lidot raķetes. Tagad, pēdējā braucienā, man ukraiņu majors, kurš ir daudz karojis un turpina to darīt
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12.-18. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!