Plaši protesti Irānā sākās pērnā gada pašās beigās, kad kārtējo dramatisko lēcienu piedzīvoja šīs valsts naudas vienības riāla kurss, melnajā tirgū (kas pēc būtības ir vienīgais riāla vērtības noteicējs) svārstoties vidēji 700–850 tūkstošu riālu par ASV dolāru robežās, bet vienubrīd vispārējā panikā noslīdot pat līdz 1,4 miljoniem riālu par vienu ASV dolāru. Salīdzinājumam – vēl 2018. gadā šis kurss (tieši melnajā tirgū) bija vidēji 40 tūkstoši riālu pret ASV dolāru, bet 2022. gadā – 300 tūkstoši pret viens.
Šādi, pēkšņi un radikāli, riāla kursa lēcieni, kādus Irāna piedzīvojusi jau vairākkārt, pašsaprotami nostāda bankrota draudu priekšā daudzus mazos un pat vidējos uzņēmējus, kuriem nav patstāvīgas piekļuves ārvalstu valūtām (pat ne tik daudz ASV dolāram, pret kuru pēc inerces tiek rēķināts riāla kurss, cik Ķīnas juaņām, kā arī Indijas rūpijām un pat Krievijas rubļiem), iznīcina uzkrājumus nosacīti pārtikušākajai iedzīvotāju daļai, kā arī rada reāla bada un medikamentu nepieejamības draudus trūcīgajiem iedzīvotājiem lielpilsētās. Attiecīgi arī protesti, par kuru iniciatoriem šoreiz kļuva tirgotāji, šajā gadījumā bija būtībā neizbēgami.
SESTAIS PROTESTU VILNIS
Sākotnējo protestu dalībnieki izvirzīja tikai prasības nepieļaut visu iepriekšminēto, un Irānas varasiestādes arī centās ar viņiem runāt un uz šīm prasībām reaģēt. Tostarp amatus zaudēja vairākas augstas ekonomiskā bloka amatpersonas, tika apcietināts lielāks skaits «mēra sajūtu zaudējušu» melnā tirgus valūtu mijēju, kā arī apsolīti pabalsti pārtikas iegādei visiem trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem. Tiesa, tikai summas līdzvērtīgas apmēram septiņiem ASV dolāriem mēnesī, taču tas jebkurā gadījumā bija vismaz mēģinājums kā nebūt nomierināt protestētājus.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 16. - 22. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!