Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pagājušajā nedēļā izsludinātā jaunā ASV ievedmuitas tarifu politika bija paredzama, taču lielākajai daļai pārējās pasaules vienalga kļuva par šoku.
Pasaules bagātākais cilvēks tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks aizvien atrodas visas pasaules uzmanības centrā, taču vairs ne savu inovatīvo ideju un biznesa panākumu dēļ. Augsts un ļoti nozīmīgs amats ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā ir padarījis Masku par nesamierināmu demokrātu ienaidnieku, taču ir aizdomas, ka arī daudzi Trampa atbalstītāji ne tuvu nav sajūsmā par Maska darbībām. Kamdēļ tā, kas ir atklātie, kas – slēptie Maska pretinieki, un kādi ir iespējamie viņa darbības nākotnes scenāriji?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izsludinātās Lielās tarifu dienas (ko pats Tramps nodēvējis par ASV ekonomiskās neatkarības dienu) ēnā ir palicis ievērojams spriedzes pieaugums – līdz pat militāra konflikta draudiem – ASV un Irānas attiecībās.
Pēdējās dienās ir kļuvis neatgriezeniski skaidrs, ka Ķīna ne tikai pacēlusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas mesto izaicinājuma cimdu, bet arī uzskatāmi demonstrē gatavību atgriezt to pāri okeānam jau kopā ar savu nosacīto izaicinājumu.
Mēģinājumi ar sporta palīdzību normalizēt lielvalstu attiecības notikuši arī agrāk, turklāt var teikt, ka veiksmīgi – gan ASV un Ķīnas pingponga diplomātija, gan pēcāk arī Kanādas un PSRS hokeja spēles tiešām palīdzēja arī politiskajā laukā. Vai to ir iespējams atkārtot?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā un viņa, kā arī viņa administrācijas pirmie soļi starptautiskajā politikā ir jūtami paātrinājuši procesu, kuru visiem spēkiem centās apturēt Trampa priekšteča Džo Baidena administrācija, – pāreju uz jaunu, daudzpolāru pasaules kārtību.
Pēc tam, kad atklājās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa jaunās
administrācijas pārstāvju slēgtai
diskusijai ziņapmaiņas vietnē
Signal uzaicināts pievienoties arī
ar apspriežamo tēmu nesaistīts
žurnālists, izcēlies pirmais gana nopietnais
skandāls pēc Trampa stāšanās amatā.
Filipīnu eksprezidenta Rodrigo Dutertes apcietināšana un viņa izdošana Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT) Hāgā ir izraisījušas plašas diskusijas pasaules medijos – ne tik daudz par odiozo politiķi, cik par SKT turpmāko nākotni un iespēju, ka šīs tiesas priekšā varētu stāties arī Krievijas līderis Vladimirs Putins. Kā Dutertes apcietināšana var ietekmēt SKT nākotni, un kāda ir iespēja, ka iebrukumu Ukrainā izraisījušos Krievijas politiķus un ģenerāļus tiešām varētu tiesāt?
Turcijā, kur ir tradīcija politiskos
satricinājumus dēvēt to norises
datumu vārdos, ir izcēlusies
politiskā krīze, kas acīmredzami
paliks vēsturē ar 19. marta
vārdu.
Diezgan nosacīts miers karadarbības nomocītajā Sīrijā, kur
pagājušā gada decembrī pie
varas nāca islāmistu kaujinieku grupējums Hayat Tahrir
al-Sham (HTS) un tā sabiedrotie, bet par valsts pagaidu prezidentu kļuva
HTS oficiāli bijušais līderis Ahmeds aš Šarā,
ir spējis noturēties vien nepilnus četrus
mēnešus.
ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi par vēlmi redzēt Kanādu kā ASV 51. pavalsti (štatu), kā arī ievedmuitas noteikšana kaimiņvalsts precēm ir gan sarežģījuši abu valstu attiecības, gan radījuši jaunu iekšpolitisko konfigurāciju Kanādā. Vēl nesen prognozētās pārliecinošās konservatīvo uzvaras vietā šogad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās tagad pat ticamāka sāk šķist Liberālās partijas noturēšanās pie varas tās jaunā līdera Marka Kārnija vadībā. Kādi ir Trampa administrācijas reālie mērķi attiecībā uz Kanādu, un kādi politiskie procesi risinās pašā Kanādā?
Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā regulāri pieminētajā Grenlandē 11. martā notika vietējā parlamenta vēlēšanas, kuras var uzskatīt par pasaulē lielākās salas neatkarības piekritēju panākumu.
Vakar Ķīnā noslēdzās Nacionālā tautas kongresa (parlamenta) pilna sastāva ikgadējā sesija, kura tostarp bija nozīmīga ar to, ka visu parlamentāriešu kopā sanākšanu ievadīja Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina (un pēc tam arī valdības vadītāja Lī Cjana) ikgadējais ziņojums par stāvokli valstī.
Pagājušajā nedēļā starptautisko uzmanību vispirms piesaistīja ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme vienoties ar Ukrainu par Savienoto Valstu būtībā kontroli pār perspektīvajām Ukrainas derīgo izrakteņu, tostarp retzemju metālu, atradnēm un pēc tam konflikts televīzijas kameru priekšā starp Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski saistībā ar jau minēto, pagaidām tā arī neparakstīto vienošanos. Kas īsti ir šie metāli, kur slēpjas to vērtība, un kādas ir ar tiem saistītās problēmas?
Kopējo ģeopolitisko satricinājumu fonā no uzmanības loka lielā mērā ir pazudis jautājums, kas vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts par tikpat svarīgu kā situācija Ukrainā, – Taivānas jautājums.
Vācijā 23. februārī notikušās Bundestāga jeb parlamenta apakšpalātas vēlēšanas bija zīmīgas ar to, ka jau labu laiku iepriekš droši tika prognozēts gan to iznākums, gan nākamā kanclera vārds. Intriga saglabājās tikai par niansēm. Tieši tāpat jau iepriekš bija zināma arī visa tā problēmu gūzma, ar kurām nāksies saskarties nākamajam kancleram, cenšoties īstenot savus priekšvēlēšanu solījumus.
Kamēr visas pasaules uzmanība ir pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, bez īpašas ievērības ir palicis fakts, ka strauji palielinās spriedze Eiropas tradicionālajā "pulvera mucā" – Balkānos.
Vācijas Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējušo kristīgo demokrātu kanclera amata kandidāta Frīdriha Merca pirmie pēcvēlēšanu paziņojumi savā ziņā ir salīdzināmi ar ASV prezidenta Donalda Trampa pirmajiem paziņojumiem pēc stāšanās amatā.
Ņemot vērā šā brīža situāciju pasaulē, kādi varētu būt reālākie miera plāni Ukrainai un kad šajā Krievijas iebrukuma nomocītajā valstī tiešām iestāsies miers?
Pēc 18. februārī Saūda Arābijā aizvadītās ASV un Krievijas augstākā līmeņa diplomātu tikšanās daudziem kā auksta ūdens šalts bija fotogrāfijas, kurās šie paši diplomāti bija redzami, draudzīgi tērzējot savā starpā jau pēc oficiālo sarunu beigām.
Par mākslīgā intelekta
sniegtajām iespējām un ar to
saistītajiem izaicinājumiem
Andis Sedlenieks sarunājas ar
uzņēmuma Helve inovāciju
vadītāju Igoru Uhaņu.
Amerikas Savienoto Valstu un
Krievijas, var teikt, separātās
sarunas par iespējām pārtraukt karadarbību Ukrainā ir
nostādījušas atklāti grūtā
stāvoklī ne tikai Ukrainu, bet
arī apvienoto Eiropu.
ASV prezidenta Donalda Trampa viens no pirmajiem lēmumiem drīz pēc atgriešanās Baltajā namā bija visas ASV sniegtās starptautiskās palīdzības iesaldēšana uz 90 dienām, kā arī revīzijas veikšana galvenajā šīs palīdzības sniedzējā – ASV Starptautiskās attīstības aģentūrā jeb USAID. Šīs revīzijas rezultāts principā ir USAID slēgšana. Kādēļ tieši šī organizācija kļuva par Trampa komandas pirmo mērķi, un pie kādām sekām tas var novest?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pusotru stundu ilgā telefona saruna ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu pašsaprotami ir izraisījusi milzu ažiotāžu plašsaziņas līdzekļos, liekot atgriezties arī pārspriedumiem par jaunas Jaltas iespējamību.
Nedēļas sākumā par atkāpšanos
no amata paziņoja Rumānijas
prezidents Klauss Johanniss,
un šim notikumam, visticamāk, būs tālejošas sekas ne
tikai Rumānijas mērogā.
Kādēļ ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme iegūt kontroli pār Grenlandi nav nekāds joks, bet gan nodoms? Un kādēļ viņš, visticamāk, centīsies to īstenot, neraugoties uz šāda darījuma šaubīgajiem ētiskajiem aspektiem?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa aktivitātes ir aizēnojušas vēl nesen pasaules uzmanības centrā bijušo Sīriju, kurā turpina risināties kā šai valstij, tā visam reģionam nozīmīgi notikumi.
Amerikas Savienoto Valstu
prezidenta Donalda Trampa
pirmās divas Baltajā namā
pavadītās nedēļas vismaz
pagaidām nav sniegušas
atbildi uz jautājumu par to,
kādi konkrēti īstermiņa soļi tiks sperti (un
plāni piedāvāti) jaunās administrācijas
izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanai.
Ķīnas kompānijas ByteDance izveidotais sociālais tīkls jeb sociālais medijs TikTok jau ilgstoši atrodas uzmanības centrā – gan savas iespaidīgās auditorijas un ietekmes uz visdažādākajiem procesiem dēļ, ieskaitot politiskos, gan domstarpību ar ASV un arī citu rietumvalstu varasiestādēm dēļ. Tām punktu "lieliska darījuma" izskatā sola pielikt neviens cits kā ASV prezidents Donalds Tramps. Kādi ir ap šo vietni valdošo kaislību cēloņi, un kāds izskatīsies Trampa apsolītais darījums?