Filmas, kas iztur Kannu atlases sietu, var cerēt uz brīnumainiem piedzīvojumiem un galvu reibinošiem panākumiem. Minēt kādu piemēru? Straume, kuras piedzīvojumi pasaulē sākās teju pirms gada, lielā mērā pateicoties nokļūšanai Kannu festivāla oficiālajā programmā. Viss pārējais, kā mēdz teikt, jau ir vēsture. Straumes piedzīvojumi turpinās – 30. aprīlī filmu gaida unikāls seanss Mehiko centrālajā laukumā, kurā paredzēts pulcēt ap 200 000 skatītāju. Savukārt 29. aprīlī Briselē paziņos Eiropas Parlamenta Lux skatītāju balvas laureāti – Straume ir viena no piecām nominētajām filmām. Tad gan, šķiet, viss – Straume būs izgājusi pilnu Eiropas un ASV balvu ciklu un varēs kalpot par mācību līdzekli, kā mazas valsts filma var noiet neticami veiksmīgu ceļu pasaulē.
Uz līdzīgu pieredzi cer jebkurš no tiem laimīgajiem darbiem, kas ir atlasīti Kannu kinofestivāla programmai. Kā preses konferencē sacīja festivāla direktors Tjerī Fremo, festivālam šogad pieteikts rekordliels filmu skaits – 2909 filmas no 156 valstīm. Neprasiet man, kā to visu var noskatīties un izvērtēt, bet Kannu komandai piemīt šādas prasmes, un vienmēr var izlīdzēties ar metaforu, piemēram, šo Tjerī Fremo izteicienu: "Mēs neizvēlamies filmas – filmas izvēlas mūs!" Lai tā būtu. Jāpiekrīt gan, ka kino, kam prognozēja iznīkšanu pandēmijas laikā, ir dzīvāks par dzīvu – visi vēlas veidot filmas, par spīti sociālo mediju ņirbai. "Kino savā ziņā ir pretējs sociālajiem medijiem. Instagram video var izmantot kinovalodu, bet tas nav kino. Kino nozīmē radīt filmas, kas to veidotājiem uzliek pienākumu uzņemties atbildību," saka Tjerī Fremo.
Kannu konkursa programmā uzrunā amerikāņu režisora Ričarda Linkleitera veltījums Francijas kino leģendārajam stilistiskajam virzienam – jaunajam vilnim. Tāds ir arī filmas nosaukums – Nouvelle Vague. Vai šāda filma varēja nenonākt Kannu festivālā? Protams, nē. Konkursā ir pārstāvēti amerikāņu autori Vess Andersons, Ari Asters un Kellija Reiharte, Eiropas klasiķi un Kannu festivāla laureāti – beļģu režisori brāļi Dardēni un francūziete Žilī Dikurno –, kā arī norvēģis Jūakims Trīrs un citi. Konkursā ir iekļauta ukraiņu režisora Sergeja Lozņicas filma Divi prokurori, kas ir Francijas, Latvijas, Lietuvas, Vācijas un citu valstu kopražojums. Šīs filmas finansēšanā ir izmantoti Latvijā pieejamie līdzfinansējuma instrumenti. Latvijas – tāpat kā Lietuvas un Igaunijas – autoru darbi šogad nav izvilkuši laimīgo lozi.
Noslēgumā vēlreiz citēšu Tjerī Fremo, kurš ir uzsvēris, ka vairāku pērnā gada Kannu festivāla filmu globālie panākumi apliecina festivāla ietekmi. "Pirms gada neviens no mums nevarēja prognozēt 2024. gada Kannu festivāla filmu Substance (..) un Straume globālos panākumus. Ceru, ka līdzīgi panākumi būs arī 2025. gada festivāla atklātajām filmām. Tieši tāpēc šī spēle ir brīnišķīga, jo nekad nekas nav paredzams." Nav gan.