Pats galvenais no Latvijas ebreju arhitektiem – stāstīdams par savu jauno grāmatu Arhitekta Paula Mandelštama trešais stils, saka arhitektūras vēsturnieks, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors, vairāku populāru Rīgas arhitektūrai veltītu grāmatu autors (to skaitā Rīga, kuras nav (1998) un Rīgas nākotnes vēsture (2023)) Jānis Lejnieks.
Vienmēr atvērts
Pauls Mandelštams (1872–1941) bija viens no savas paaudzes ievērojamākajiem būvmāksliniekiem, arhitekts, kurš brīvi strādājis vairākos stilos, atstājot Rīgai namus, kuri to rotā vēl šodien, sākot jau ar Latvijas Radio ēku Doma laukumā 8, sākotnēji bankas ēku, kā arī daudzstāvu apartamentu namus Rīgas centra galvenajās ielās, savrupmājas Mežaparkā un virkni sabiedrisko ēku, to vidū Ebreju kluba ēku Skolas ielā 6. Lejnieks izceļ trīs stilus, kuros Mandelštams radījis ēkas, – eklektismu (Radio ēka), jūgendstilu un Bauhaus stilu jeb funkcionālismu, kas pagājušā gadsimta 30. gados ieguva jaunu nosaukumu – internacionālisms. "Mandelštams vienmēr bija atvērts savā attieksmē pret jaunām formām, kas ienāca un aizgāja no Latvijas būvmākslas. Internacionālais stils bija augstākais ebreju arhitekta vērtību skalā un pēdējais viņa traģiskajā mūžā," ievadā raksta Jānis Lejnieks. 1941. gada jūlijā (precīzu ziņu nav) tobrīd prominentais Latvijas arhitekts Pauls Mandelštams tika nogalināts holokaustā.
Grāmatā aprakstīta Mandelštama dzīve un darbs, viņa projektētās ēkas, kā arī sniegts plašs ieskats minēto arhitektūras stilu saistībā ar Latvijas vēsturi. Pauls Mandelštams dzimis 1872. gada 6. septembrī Žagarē tirgotāja ģimenē. Pirmais ebrejs Krievijā, kurš pabeidza Maskavas Universitāti jau 1819. gadā, Leons Mandelštams, arī bija dzimis Žagarē un ir rakstījis: "Kaut gan mūsu miests pieder Viļņas guberņai, tomēr garīgā ziņā tas atšķiras ar Kurzemes apgaismību, un tāpēc man ir paradums uzskatīt un saukt sevi par kurzemnieku." Pauls Mandelštams studējis Rīgas Politehniskajā augstskolā, kas 1896. gadā tika pārveidota par Rīgas Politehnisko institūtu. Divus gadus nostudējis Mehānikas nodaļā, viņš iestājās Arhitektūras nodaļā. Par Paula Mandelštama privātajām gaitām saglabājušās paskopas liecības, Jānis Lejnieks citē Lauras Leicingeres bakalaura darbā Arhitekts Pauls Mandelštams izteikto pieņēmumu, ka topošais arhitekts nav bijis īpaši sabiedrisks. Institūtu Mandelštams beidza 1898. gadā.
Arhitektūras vēsturnieks, akadēmiķis Jānis Krastiņš Mandelštama darbībā ir izcēlis vērīgu sekošanu sava laika arhitektūras attīstības aktuālajām parādībām un jutīgu reaģēšanu uz tām. Arhitekta gaitu sākumā pēc Mandelštama projektiem tika uzbūvēti trīs tramvaju depo, kas funkcionē vēl šodien, piemēram, 1903. gadā celtais depo Augusta Spāriņa (agrāk Tipogrāfijas) ielā. Viena no skaistākajām jūgendstila ēkām Mandelštama mantojumā ir dzīvojamais nams Kalēju ielā 23, Kalēju un Jāņa ielas stūrī. "Pārsteidzoši svaigs, bērnišķīgs un piemīlīgs," namu raksturo Jānis Lejnieks. "Mazā un jaukā ēka, atšķirībā no eksaltētā Eizenšteina jūgendstila namiem Alberta ielā, pārpildītiem ar sieviešu figūrām un maskām, ir viegla un rotaļīga. (…) Mandelštama izvēlētie dekoratīvie motīvi un materiālu krāsainība liecina par jutīgu jaunā stila paletes pārzināšanu. Pamanāmākais vaibsts ēkas sejā ir stūra erkera bagātīgais florālais veikala ieejas portāls."
Ēkas diženums
Mandelštams pārsvarā projektēja ebrejiem, bet viņam bija arī latviešu klienti. G. Liepiņa māju Artilērijas ielā 35, kas atgādina modernizētu senlatviešu pili, 1908. gadā projektējis tolaik vēl jaunais arhitekts Mandelštams. Jānis Krastiņš namu raksturojis kā latviešu nacionālajam romantismam tuvā stilistikā veidotu ēku. Ar idealizētu senlatviešu pils tēlu dzīvojamā ēka Lāčplēša ielā 70 (1907) asociējās arhitektam Eiženam Laubem (1880–1967).
Kas ir galvenais un noteicošais Radio mājas ēkas (celta kā Rīgas komercbanka) stilā, vaicā Jānis Lejnieks un atbild: "Ēkas diženums. Banka iezīmēja pārmaiņas Vecrīgā un demonstrēja naudas un varas nozīmi, kas sākas ar grandiozas arhitektūras bāzi un beidzas ar gleznainu tēlu. Apliecinot kapitāla varenību, arhitekts publiskajā ārtelpā bija nostādījis Rīgas komercbanku iepretī vietas garīgajai dominantei – Doma katedrālei, lielākajai baznīcai Baltijā. Vēl nebijis arhitekta solis. Monumentalitāte, kas raksturo ēkas fasādi, turpinās arī interjerā."
Līdz Pirmajam pasaules karam Vecrīgā pēc Mandelštama projektiem jau bija uzbūvēti divi banku nami un četri universālveikali, kā arī virkne īres namu un savrupmāju. Latvijas brīvvalsts laikā arhitekts pievērsās funkcionālismam, "atbrīvojies no vēsturiskajiem stiliem un vairs nemeklēdams iespaidus pagātnē". "Viņa vizuāli pievilcīgie nami bija tik atšķirīgi no iepriekšējo stilu ēkām, ka daļa sabiedrības tos noraidīja," grāmatā raksta Jānis Lejnieks. Uzticību Bauhaus ideāliem (forma seko funkcijai, mazāk ir vairāk, patiesību nosaka materiāli) Mandelštams saglabāja arī autoritārajā Latvijā, kur plauka neoeklektisms. 30. gadu labklājības iemiesojums un hrestomātisks funkcionālisma paraugs ir īres nams Brīvības ielā 97.