Vakar apritēja tieši gads, kopš 46. ASV prezidenta amatā oficiāli stājās demokrātu pārstāvis Džo Baidens, un šis gads uzskatāmi liecina, ka vairākums ar Baidena prezidentūru saistīto cerību nav piepildījies.
Iepriekšējās nedēļas beigās Serbijā notika referendums par izmaiņām valsts konstitūcijas punktos, kuri attiecas uz valsts tiesu sistēmu. Šīs izmaiņas tiek uzskatītas par nepieciešamu priekšnoteikumu Serbijas potenciālajai dalībai Eiropas Savienībā (ES).
Nozīmīgākajā no bijušās PSRS Centrālāzijas valstīm vispirms miermīlīgu protestu, bet pēc tam jau asiņainu nemieru aizsegā varu zaudēja valsts ilggadējā līdera Nursultana Nazarbajeva klans un savas ģeopolitiskās pozīcijas ievērojami nostiprinājusi Krievija. Kā un kādēļ tas kļuva iespējams?
Valsts, kurā ASV un Krievijas, kā
arī Ziemeļatlantijas alianses
un Krievijas sarunas par
stratēģisko drošību piesaistīja
vislielāko uzmanību, nešaubīgi bija Ukraina, kuras ģeopolitiskā nākotne bija un turpinās būt viena no
šo sarunu galvenajām tēmām.
Pirmdien Ženēvā noslēdzās ASV un Krievijas sarunu par stratēģisko drošību pirmais raunds, kura galvenais iznākums ir, ka sarunas (vai šajā gadījumā drīzāk jau diskusija) nebeidzās, tā arī īsti nesākušās. Vienlaikus atbildi uz jautājumu, vai starp abām lielvarām ir iespējamas arī kādas spriedzi mazinošas vienošanās, sarunas nesniedza.
Par antivakseriem iedēvētie vakcinēšanās pret Covid-19 pretinieki parasti tiek pozicionēti kā dažādu sazvērestības teoriju piekritēji un mazizglītoti ļautiņi, kuri pretnostata sevi sabiedrībai, atsakoties izpildīt pienākumu pret to un pakļaujot nāvējošam riskam ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus un visus apkārtējos. Tomēr pilnīgas kopainas par to, kādēļ cilvēki atsakās no vakcīnām, joprojām nav,
Pasaules uzmanības centrā ir nonākusi šķietami mierīgā Kazahstāna, kur joprojām nav rimušies protesti, kas sākās uzreiz pēc gadu mijas Manghistau apgabala Žanaozenas pilsētā, kuras iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar sašķidrinātās gāzes, kas plaši tiek izmantota kā autodegviela, cenu dubultošanos.
Krievijas un ASV gaidāmās sarunas par stratēģiskās drošības jautājumiem ir raisījušas zināmu paniku apvienotās Eiropas augstākajos varas ešelonos, tostarp Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels vairākkārt uzsvēris, ka jebkādas diskusijas par Eiropas drošību nevar notikt bez ES līdzdalības.
Nupat apritēja 30. gadadiena, kopš oficiāli beidza pastāvēt viena no divām aukstā kara perioda superlielvarām – PSRS. Padomju impērijas krahs radīja arī iespaidīga mēroga ģeopolitiskās turbulences, kuras jūtamas vēl šodien, tostarp arī tāpēc, ka neatrisināta palikusi ne viena vien PSRS sabrukuma radītā problēma.
Covid-19 pandēmija, kas aizvadītajā gadā turpināja atrasties visas pasaules uzmanības centrā, ir savā ziņā aizēnojusi uzreiz vairākus citus notikumus, kuru nozīmīgums un sekas ilgtermiņā gandrīz nešaubīgi pārsniegs pandēmijas sekas.
Gada nogalē kārtējo reizi tika papildināts ASV noteikto sankciju pret citām valstīm saraksts – atsaucoties uz Ķīnas īstenotajām represijām pret uiguru minoritāti, ASV prezidents Džo Baidens parakstīja likumu, kas aizliedz gandrīz jebkādu importu no Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona. Paralēli plašsaziņas līdzekļos tiek plaši apspriestas arī iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju draudu Ukrainai dēļ.
Lietuvas ārpolitiskā kursa pārmaiņu dēļ dramatiski pasliktinājušās Viļņas un
Pekinas attiecības, bet vēl Lietuvai draud arī domstarpību padziļināšanās ar
Krieviju. Kur meklējami konfliktu cēloņi, un kādi ir iespējamie nākotnes scenāriji?
Pagājušās nedēļas vidū Krievija nodeva ASV savus priekšlikumus, kādiem Maskavas redzējumā ir jāizskatās līgumiem par drošības garantijām starp Krieviju un ASV, kā arī starp Krieviju un Ziemeļatlantijas aliansi.
Londonas Augstās tiesas pieņemtais lēmums atļaut interneta vietnes WikiLeaks dibinātāja, šobrīd Lielbritānijā apcietinājumā esošā Džūljena Asānža, izdošanu ASV atkal licis uzvirmot kaislībām par to, kas tad īsti ir Asānžs – mūsdienu dons Kihots, kas iesaistījies cīņā ar ASV vējdzirnavām, vai politiski motivēts kibernoziedznieks, kurš jāsauc taisnās un bargās ASV tiesas priekšā?
Nedēļas vidū ar Ķīnas un Krievijas līderu Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina sarunām savā ziņā noslēdzās vesels pasaules nozīmīgāko valstu vadītāju divpusējo tiešsaistes diskusiju cikls, kas, šķiet, drīz kļūs jau par ierastu starptautisko attiecību formātu pat visaugstākajā līmenī.
Mūsu dienvidu kaimiņu lietuviešu centieni pārskatīt attiecības ar Āzijas lielvalsti Ķīnu ir izsaukuši, jāatzīst, pat negaidīti asu Pekinas pretreakciju.
Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušais virtuālais ASV prezidenta Džo Baidena organizētais samits par demokrātiju ir noslēdzies bez vērā ņemamiem panākumiem.
Nule par aiziešanu no politikas paziņojis viens no pēdējo
gadu pašiem daudzsološākajiem jaunās paaudzes politiķiem
Eiropā – Austrijas ekskanclers Sebastiāns Kurcs. Par
iemeslu šādam lēmumam kļuva vairāki savdabīgi skandāli,
kuri pēdējos gados tricina Austrijas iekšpolitiku.
Nedēļas sākumā notikušās ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina sarunas kārtējo reizi vismaz uz brīdi ir mazinājušas spriedzi abu lielvaru attiecībās, tomēr arī tālāk par vienošanos turpināt vienoties Vašingtona un Maskava nav tikušas
Vācijas Bundestāgs šodien oficiāli ievēlēs sociāldemokrātu (SPD) līderi Olafu Šolcu par valsts nākamo kancleru, tāpat amata zvērestu nodos jaunās valdības ministri.
Nupat Rīgā aizvadītā NATO valstu ārlietu ministru sanāksme piesaistīja uzmanību aktuālo politisko notikumu (un politiķu reakcijas uz tiem) dēļ, liekot piemirst, ka galvenais tās mērķis bija virzīt uz priekšu NATO jaunās stratēģijas izstrādi, kuru plānots apstiprināt nākamgad gaidāmajā samitā Madridē.
Nesen kļuva oficiāli zināms to kopskaitā 110 valstu saraksts, kuras ir aicināties piedalīties ASV prezidenta Džo Baidena rīkotajā tiešsaistes samitā par demokrātiju, kas paredzēts 9. un 10. decembrī un kura mērķis formulēts kā demokrātiju nākotnes apspriešana.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja valsts bagātāko cilvēku, par oligarhu uzskatīto Rinatu Ahmetovu, iespējamā saistībā ar "Krievijas atbalstītu valsts apvērsumu", kas ieplānots šonedēļ.
Vairākums pasaules valstu uzņem tempus ekonomikas atjaunošanā un lēnām atgriežas pie ierastā dzīves ritma, jo kopējais Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits noslīdējis līdz gada zemākajam līmenim, vēsta aģentūra Bloomberg jaunākajā ikmēneša Covid pretestības reitingā (Covid Resilience Ranking, CRR). Kā tas izdevies? Visas valstis, kas atrodas šī reitinga augšgalā, izrādās, izmanto līdzīgu stratēģiju.
Gruzijā turpinās konfrontācija starp pie varas esošo partiju Gruzijas sapnis un valsts eksprezidenta Mihaila Saakašvili atbalstītājiem, neļaujot valstī atjaunoties politiskajai stabilitātei. Opozicionāru motīvi tikmēr šķiet labākajā gadījumā diskutabli.
Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko noorganizētajai nelegālo imigrantu krīzei (neatkarīgi no tā, vai Baltkrievijas varas iestādes ir tieši iesaistītas imigrantu plūsmu organizēšanā vai arī tikai vienkārši neliek nekādus šķēršļus to ceļā) ir uzreiz vairāki aspekti.