Šī vizīte ir tiešs ar Ķīnas starpniecību panāktā izlīguma starp Saūda Arābiju un Irānu rezultāts, un ir maz šaubu, ka sarunas Sanā novedīs pie astoņus gadus Jemenā ilgušā kara beigām.
Lai arī ziņa pati par sevi ir laba un apsveicama, būtisks moments šajā gadījumā ir, ka Saūda Arābija (kas būtībā nozīmē – arī visas pārējās Persijas līča valstis) ir oficiāli atzinusi husītus par likumīgo Jemenas valdību, šādi liedzot atzīšanu ASV un vēl virknes citu rietumvalstu atbalstītajam Jemenas "prezidentam trimdā" Mansuram Hadi. Faktiski Hadi un līdz ar viņu arī ASV ietekme Jemenā ir izsvītrota no vietējās politikas, neraugoties uz Vašingtonas centieniem to nepieļaut.
Miera līguma slēgšana Jemenā, atklāti ignorējot ASV intereses, arī ir tikai viens no Saūda Arābijas pēdējā laika soļiem. Līdztekus izlīgumam ar Irānu monarhija ir normalizējusi attiecības arī ar Sīriju, nodrošinot Damaskas atgriešanos Arābu valstu līgā, tāpat Saūda Arābijas virsvadībā OPEC+ valstis ir panākušas vienošanos par naftas ieguves apjomu samazinājumu, kas ļauj saglabāt naftas cenas tām vēlamajā līmenī. Papildus tam Saūda Arābija ir oficiāli ieguvusi novērotājas statusu Ķīnas un Krievijas vadītajā Šanhajas sadarbības organizācijā, kā arī apstiprinājusi vēlmi pievienoties vadošo attīstības valstu klubam BRICS.
Kā šie, tā vēl liels skaits mazāku soļu uzskatāmi liecina par iepriekš izteikti uz ASV orientēto Persijas līča valstu strauju aiziešanu no ASV un Rietumu ietekmes sfēras. Turklāt līdzīgi procesi lielākā vai mazākā mērā ir vērojami arī visos Lielajos Tuvajos Austrumos. Vairs tikai solis ir palicis līdz Turcijas un Sīrijas attiecību atjaunošanai, tāpat Ankara ir paziņojusi par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Ēģipti, bet Tunisija – par vēlmi iekļauties BRICS.
Rietumos šo problēmu klāstu, protams, apzinās, taču pamatojums reģiona valstu attieksmes maiņai tiek meklēts gandrīz tikai ekonomiskajās interesēs, reģionālo lielvaru un to līderu ambīcijās u. c., apzināti vai neapzināti lielā mērā ignorējot ideoloģisko faktoru. Islāma un ne tikai islāma pasaulē centieni "eksportēt" Rietumu vērtību sistēmu tikmēr raisa pieaugošu pretestību un alternatīvu meklējumus, un attiecīgi, ja ASV un/vai kolektīvie Rietumi vēlas kaut vai apturēt savas ietekmes lejupslīdi, šajā ziņā ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas. Ja tādas vēl ir iespējamas.