Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 9. janvāris
Aksels, Alta, Kaspars

Andis Sedlenieks

Taivāna ģeopolitisko kaislību centrā

Novembra sākumā oficiālā vizītē Taivānā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā pirmoreiz ieradās Eiropas Parlamenta delegācija, savukārt šonedēļ Taivānu, tiesa gan – neskaidrā statusā, apmeklēja ASV kongresmeņu delegācija. Abas vizītes prognozējami izraisīja vētrainu komunistiskās Ķīnas diplomātisko reakciju, kura tās uzskata par "vienas Ķīnas" principa pārkāpšanu un atbalstu Taivānā pie varas esošajiem neatkarības pasludināšanas piekritējiem, kurus Pekina dēvē par separātistiem.

Ne tikai migrantu krīze

Nedēļas sākumā jaunā stadijā pārgāja migrantu krīze uz Baltkrievijas un Polijas (bet potenciāli arī uz Lietuvas un Latvijas) robežas. Baltkrievijas pusē tika iedarbināta nosacītā smagā artilērija – nokļūt Eiropas Savienībā (ES) tīkotāju masu gājiens uz kāroto robežu.

Francijas politikas melnais gulbis

Oktobra sākumā Francijā tika publiskoti sabiedriskās domas izpētes kompānijas Harris Interactive jaunākās aptaujas rezultāti, kas radīja bumbas sprādzienam līdzīgu efektu. Saskaņā ar tiem par otru populārāko politiķi – iespējamo Francijas prezidenta amata kandidātu 2022. gada aprīlī gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās – kļuvis 63 gadus vecais, par labējo radikāli uzskatītais televīzijas raidījumu vadītājs, publicists un rakstnieks Ēriks Zemūrs.

Klimata ģeopolitika

Skotijas lielākajā pilsētā Glāzgovā notiekošās ANO klimata konferences COP26 politiskā daļa uzskatāmi liecina – lai arī nepieciešamību aktīvi rīkoties, lai panāktu klimata neitralitāti, atzīst visas nozīmīgākās pasaules valstis, uzreiz vairāku iemeslu dēļ vienošanās par vienotiem standartiem un rīcību ir gandrīz neiespējama.

Veca dziesma jaunās skaņās

Ietekmīgajā izdevumā The Economist 23. oktobrī bija lasāms virsraksts Oktobra revolūcija, pie kam pēdējā tika vērtēta ļoti atzinīgi, paužot pārliecību par revolūcijas turpināšanos. Runa publikācijā gan nav par kādiem vēsturiskiem notikumiem, bet šā gada oktobrī Austrumeiropā piedzīvoto, kur "beidzot" ir sākusies pretošanās "sliktajai valdībai" ("At last, a backlash against bad government in Eastern Europe").

Ar pretenzijām uz atgriešanos

Lai arī pagājušajā gadsimtā piedzīvotie divi pasaules kari un citi satricinājumi noveda pie daudzu Eiropas monarhiju likvidēšanas, bijušo imperatoru un karaļu pēcteči turpina noteikt, kuram no viņiem pienākas troņa un titulu mantošanas tiesības, kā arī cerēt uz monarhiju atjaunošanu. Un vismaz dažos gadījumos tas, izrādās, nav nemaz tik bezcerīgi, kā varētu šķist pirmajā brīdī.

Nesatricināmais kurss

Nedēļas vidū bez rezultātiem noslēdzās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksme, kuras dalībnieki, līdzīgi kā pirms tam dalībvalstu premjerministri ES samitā, nespēja vienoties par ilgtermiņa pasākumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai.

Erdogana teātris

Pēdējās dienās plašu uzmanību piesaistīja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana beigās tā arī neīstenotais lēmums pasludināt par personām non grata un attiecīgi izraidīt no valsts desmit Rietumvalstu, tostarp ASV, Vācijas un Francijas vēstniekus. Lai arī konkrētais konflikts noslēdzās ar abpusēji pieņemamu kompromisu, ir daudz iemeslu uzskatīt, ka iekšpolitiskās problēmas liks Turcijas prezidentam spert aizvien riskantākus soļus.

Eiropas enerģētiskās krustceles

Vismaz šo apkures sezonu, īpaši ja ziema būs auksta, Eiropa aizvadīs enerģētiskās krīzes un nepiedzīvoti augstu energoresursu cenu apstākļos. Tomēr pastāv radikāli atšķirīgas versijas gan par šīs krīzes cēloņiem, gan iespējamiem tās risinājumiem.

Pekina un Maskava kā vienots NATO pretinieks?

Nedēļas sākumā ietekmīgais britu laikraksts The Financial Times publiskoja plašu rakstu ar nosaukumu NATO paplašina fokusu, lai cīnītos pret uzlecošo Ķīnu (Nato to Expand Focus to Counter Rising China), balstītu uz Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga interviju izdevumam.

Konfrontācijas loģika

Aizvadītajās dienās de facto tika pārtrauktas Ziemeļatlantijas alianses (NATO) un Krievijas diplomātiskās attiecības, kuras kopš 2014. gada (notikumiem Ukrainā) jau tāpat pastāvēja tikai ļoti ierobežotos apmēros, un arī šie apmēri ik pa brīdim tika ierobežoti vēl vairāk. Rezultātā no 1. novembra vienīgā oficiāli joprojām pastāvošā diplomātiskā platforma paliks padome NATO – Krievija, kura gan tāpat pastāv vairs tikai uz papīra un nekāda reāla sadarbība nenotiek.

Cīņas paņēmieni un iespējas

Pasaules pieredze liecina: Latvijas valdības lēmums noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu Covid-19 uzliesmojumu un veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos, tostarp nosakot to par obligātu daudzu profesiju pārstāvjiem, visticamāk, ir efektīvākais no šobrīd pieejamajiem risinājumiem. To gan vēl nepieciešams arī konsekventi īstenot.

Paturot prātā ASV un Ķīnas konfrontāciju

Nedēļas vidū triju dienu vizītē Krieviju apmeklēja ASV Valsts departamenta trešā nozīmīgākā amatpersona, valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.

Polijas izaicinājuma cimds Briselei

Pagājušajā nedēļā Polijas Konstitucionālais tribunāls (konstitucionālā tiesa) publiskoja atzinumu, ka uzreiz vairāki Eiropas Savienības (ES) līguma panti nav savienojami ar Polijas konstitūciju, kā arī, ka ES institūciju rīcība virknē gadījumu pārsniedz to pilnvaras, kas noteiktas minētajā līgumā.

Iesaldēšanas savdabīgais šarms

Volta Disneja nāves 55. gadadienas tuvošanās liek pievērst uzmanību tādam fenomenam kā krionika – cilvēka ķermeņa pēcnāves iesaldēšanai ar cerību atgriezt viņu dzīvē kaut kad nākotnē. Daudzi joprojām tic šādai iespējai, bet daži pat ir gatavi maksāt gana lielas summas par nonākšanu kriostāzē – ar to ir pietiekami, lai jau piecas desmitgades pasaulē pastāvētu specifiskais krionikas bizness.

Pandoras dokumentu noklusētie jautājumi

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika publiskots Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija publiskotais pētījums Pandoras dokumenti (Pandora Papers), kas balstīts uz 11,9 miljoniem dokumentu, kas nopludināti no 14 – galvenokārt Britu Virdžīnu salu un Belizas – finanšu kompānijām.

Kamera revolūcijas vietā

Iepriekšējās nedēļas nogalē Gruzijā tika apcietināts valsts eksprezidents Mihails Saakašvili, kurš nelegāli bija atgriezies dzimtenē pēc astoņu gadu prombūtnes. Gruzijā Saakašvili ieradās pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā ar mērķi iedvesmot savus atbalstītājus uz vēl vienu revolūciju (atbilstīgi oficiālajam viedoklim – sarīkot valsts apvērsumu), tomēr iecere ir acīmredzami izgāzusies, kamdēļ eksprezidentam var nākties ilgākus gadus pavadīt cietuma kamerā.

Valstiskais kripto-eksperiments

Šoruden nelielā Centrālamerikas valsts Salvadora ierakstīja savu vārdu ekonomikas un finanšu vēsturē, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kur senākajai un zināmākajai no kriptovalūtām – Bitcoin – piešķirts nacionālās valūtas statuss. Diezin vai šim solim gan atradīsies daudz sekotāju, jo attieksme pret Bitcoin ne tuvu nav vienprātīga un ir gaidāma arī drīza vērā ņemamu alternatīvu parādīšanās.

Krievija gatavojas Donbasa inkorporācijai

Uzskatāmi ir sākusi mainīties situācija Ukrainas austrumos jeb Donbasā, kur kopš 2014. gada turpinās konflikts starp Ukrainu un Krievijas atbalstītajiem vietējiem separātistiem.

ANO ietekmes noriets

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 76. sesija, kas no 14. līdz 21. septembrim notika Ņujorkā, daudz vairāk līdzinājās nevis globāli nozīmīgas un lēmumus pieņemošas organizācijas dalībnieku sanāksmei, bet starptautiskai konferencei, kuras dalībnieki runā par galvenokārt sev aktuāliem jautājumiem, īpaši necenšoties ieklausīties citu pasākuma dalībnieku teiktajā.

Zemūdens un globālā Britānija

Jauna militārā bloka AUKUS izveide, kā arī zemūdeņu skandāla nosaukumu ieguvušie notikumi var novest nevis vienkārši pie nesaskaņām Ziemeļatlantijas alianses (NATO) nozīmīgāko valstu vidū, bet pat šīs organizācijas tālākas pastāvēšanas apdraudējuma. Tāpat notikušais liecina par Lielbritānijas vēlmi un centieniem atgriezties globālās ģeopolitikas augstākajā līgā, pievienojoties "lielajam trijniekam": ASV, Ķīnai un Krievijai.

Šanhajas sadarbības organizācija vēršas plašumā

Valdot kaislībām ap ASV, Lielbritānijas un Austrālijas jaunizveidoto militāri stratēģisko aliansi AUKUS, gandrīz bez ievērības tika atstāts tajā pašā laikā Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē notikušais Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) samits, kura laikā tika dots starts Irānas pilntiesīgai dalībai šajā organizācijā.

Zemūdenes kā divu Rietumu simbols

Lielbritānijas, ASV un Austrālijas paziņojums par stratēģiskās savienības AUKUS izveidi, apvienots ar Austrālijas paziņojumu, ka tā atsakās no vienošanās ar Franciju par 12 konvencionālo zemūdeņu iegādi, tā vietā izvēloties būvēt astoņas kodolzemūdenes, izmantojot amerikāņu un britu tehnoloģijas, Francijā oficiāli (ārlietu ministra līmenī) ir nodēvēts par "naža dūrienu mugurā" un izraisījis valsts mēroga sašutuma vētru.

Laikmets pēc Angelas Merkeles

Vācijā 26. septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas, pēc kurām līdz ar jaunas valdības izveidi beigsies 16 gadu ilgais kancleres Angelas Merkeles varas periods. Galvenie ar šīm vēlēšanām saistītie jautājumi ir: kuras no partijām veidos nākamo valdošo koalīciju, un kāds liktenis gaida Merkeles atstāto politisko mantojumu?

Mazāk letāli, bet joprojām biedējoši

Visā pasaulē atkal palielinājusies saslimstība ar Covid-19, tostarp virknē Dienvidaustrumāzijas valstu inficēšanās tempi ir lielākie kopš pandēmijas sākuma, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Slimības uzliesmojumu piedzīvo pat Izraēla – valsts, kur vismaz vienu vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 90%, bet divas vakcīnas devas – vairāk par 80% valsts iedzīvotāju. Kādēļ tā, un vai cīņai pret pandēmiju ir saskatāmas arī beigas?