Līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim plānots slēgt Hanzas maiznīcas ceptuvi Rīgā, ražošanu pārceļot uz Lietuvu un Igauniju, aģentūrai LETA pavēstīja AS Hanzas maiznīca vadītājs Uģis Mihņevičs.
Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā piepelnījušies papildus regulārajiem ikmēneša ienākumiem, liekot lietā savas prasmes un hobijus. To rāda Swedbank veikta aptauja, un to iedzīvotāju, kuri šādi piepelnās, kopš 2016. gada kļuvis par astoņiem procentpunktiem vairāk.
Raugoties darba sludinājumos, ar kuru palīdzību tiek meklēti kvalificēti darbinieki, ir visai liela iespēja ieraudzīt kādu ārvalstu zīmolu – starptautisku uzņēmumu, kurā ir vakances.
Pasaules lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs Coca-Cola Co. ceturtdien paziņoja, ka restrukturizācijas pasākumu ietvaros pasaulē likvidēs 2200 darbavietas, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi.
Līdzīgi kā visā Latvijas tautsaimniecībā, arī darba tirgū šā gada trešais ceturksnis bijis labāks nekā iepriekšējo trīs mēnešu periods. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,2%, bet nodarbināto skaits – par 0,7 tūkstošiem. Savukārt gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,3%, bet absolūtos skaitļos – par 25 tūkstošiem. Šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Lai gan vārds "haltūra" jeb īstermiņa darbs parasti asociējas ar ēnu ekonomiku un neoficiālu samaksu "uz rokas", pašlaik šī paradigma mainās, jo arvien biežāk iespējams "haltūrēt" oficiāli – noslēdzot līgumu, maksājot nodokļus un saņemot algu bankas kontā.
Ekonomikai aktivizējoties, pēc tam kad saruka ierobežojumi, kas gan Latvijā, gan citur pasaulē bija ieviesti Covid-19 izplatības mazināšanai, mūsu valstī ir vērojama bezdarba līmeņa lejupslīde. Tomēr oktobra notikumi saistībā ar straujāku Covid-19 uzliesmojumu un ziņām par pārtraukumiem dažādu nozaru uzņēmumu darbībā vedina domāt, ka pieprasījums pēc darbarokām kopumā varētu kļūt mazāks.
Latvijas darba tirgū atlabšana varētu būt gaidāma nākamā gada otrajā pusē, trešdien intervijā Latvijas Radio pauda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.
Covid-19 atnākšana ir nodarījusi pasaules un arī tieši Latvijas tautsaimniecībai visai ievērojamus postījumus, bet tomēr nav spējusi apturēt kopējā algu līmeņa pieaugumu mūsu valstī.
Par to, ka Latvijā vienlaikus gan ir tūkstošiem bezdarbnieku, gan trūkst informācijas tehnoloģiju (IT), kā arī vēl vairāku citu jomu speciālistu, tiek runāts jau gadiem. Tomēr sistemātiski un efektīvi risinājumi, kas situāciju radikāli uzlabotu, pagaidām nav atrasti.