Filozofi, atmodas laika politiķi Baibu Pētersoni, tobrīd Rīgas Latgales priekšpilsētas valdes locekli intervēja 1995. gada 21. janvāra SestDiena, cita starpā jautādama, vai tas, kādā valodā runā, ir izšķirošais. Jā, atbildēja Pētersone: "Tev vienmēr, kaut ko dalot, pārdalot, piešķirot, ir iespēja domāt par Latvijas valsti, vienreiz dot iespēju arī latviešu cilvēkam. Pastāv reāla mentalitātes atšķirība – tas, kas notika pirmajos kooperatīvu veidošanās, privatizācijas gados, lēni iesākās "perestroikas" laikā un un ļoti intensīvi notika, sākot ar 1988.–1989. gadu – visu šo laiku sakari un dominante bija partijnieku un krievu rokās, jo partijas struktūrās latviešu bija maz. Sākotnējā kapitāla uzkrāšana nav notikusi likumīgi un taisnīgi, bet balstījusies uz principu "kas ir pieejams". Teiksim, rūpnīcā tiek atdalīta kaut kāda valsts īpašuma daļa, un to sāk apsaimniekot partijas sekretārs un arodlīderis. Tiesiskā sajukuma apstākļos nebija likumīgu iespēju, bet latvietis pēc savas mentalitātes ļoti slikti darbojas juku un purva apstākļos, kur nav juridiski skaidri noteiktas tiesības, pienākumi un atbildība. Atsevišķi veiksmīgi gadījumi ir izņēmums."
Dot latviešiem iespēju
SestDiena pirms 30 gadiem rakstīja...
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.