Jāatzīst, ka 66 gadus vecā Endrū cerības kādreiz kāpt tronī tāpat bija mikroskopiskas, lai neteiktu, ka līdzinājās nullei. Rindā uz karaļa statusu viņš bija vien astotais, kas, ņemot vērā cienījamo vecumu, to padarīja par neiespējamo misiju. Taču aristokrātam, kurš pieradis uz visiem citiem skatīties no augšas, izslēgšana no troņa mantošanas līnijas ir pamatīgs apkaunojums, jo vairāk tādēļ, ka Apvienotā Karaliste šādu precedentu nav piedzīvojusi kopš 1936. gada. Turklāt Endrū, kuru februārī uz 11 stundām aizturēja un pratināja policija, ir pirmais augsta ranga karaļnama pārstāvis, kurš beidzamos četros gadsimtos ticis apcietināts un iztaujāts.
Par to, ka (nu jau mūžībā aizgājušās) karalienes Elizabetes II mīļotais dēls ir pārlieku augstprātīgs tips, kurš uzskata, ka viņam pienākas viss, bet citiem nekas, karaļnama biogrāfiem un tenku aprakstītājiem šaubu nebija jau sen – par to liecina vairākas kopš šī gadsimta sākuma iznākušas grāmatas un neskaitāmi avīžraksti, turklāt ne tikai tā dēvētajā dzeltenajā presē. Šajā ziņā Endrū bieži tika salīdzināts ar savu tēvu, Edinburgas hercogu Filipu, taču ir kāda būtiska atšķirība. Filips lielākoties aprobežojās ar nepolitkorektiem izteikumiem un uz pieklājības robežas balansējošiem jociņiem angļu melnā humora stilā, bet Endrū (starp citu, kādreiz daudzsološs Karalisko jūras spēku virsnieks) pamanījies iepīties skandālos, par kuriem draud kriminālatbildība.
Intīmas attiecības ar nepilngadīgām personām, saiknes ar aizdomīgiem un negodīgiem biznesmeņiem, nu jau arī konfidenciālas jeb ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana – apvainojumu buķete ir pamatīga, un bijušā prinča, Jorkas hercoga, bet tagad jau ierindas Apvienotās Karalistes pavalstnieka Endrū Mauntbatena-Vindzora advokātiem tuvākajā laikā būs darba pilnas rokas. Britu tabloīdi vēsta, ka karaļnamā baumojot par Endrū iespējamu pārcelšanos uz ārzemēm, pēc tā paša parauga, kādu savulaik nodemonstrēja skandalozais Spānijas karalis Huans Karloss I. Taču pašlaik karaļa brālim īsti nav, kur sprukt. ASV viņu neviens negaida, ja atskaita Epstīna failu izmeklētājus un prokurorus, bet Tuvajos Austrumos, kur Endrū bija iedibinājis labus biznesa sakarus, pašlaik ir tik liela nestabilitāte, ka pie komfortablas dzīves pieradušajam karaļa brālim nav nekādas vēlmes uz turieni doties.
INTERNĀTA BĒRNS
Endrū ir Elizabetes II un Filipa trešais bērns (divi vecākie ir brālis Čārlzs un māsa Anna, kā arī vēl ir jaunāks brālis Edvards), taču, kā raksta BBC History Magazine, vecāki lielāko uzmanību veltīja savu karalisko pienākumu pildīšanai, ar bērnu audzināšanu tikpat kā nenodarbojoties un to sākumā uzticot augstākā līmeņa guvernantēm, bet pēc tam prestižām internātskolām. Tāpat kā vecākais brālis, arī 1960. gada 19. februārī dzimušais Endrū zinības apguva Gordonstonā Skotijā.
Laiku pa laikam viņam gan bija iespējas sastapt vecākus, taču tas parasti bija vasaras vidū, kad karaliene baudīja atpūtu Balmoralas pilī, kas atrodas nepilnu divu stundu brauciena attālumā no Gordonstonas. Protams, neizpalika arī ciemošanās Bakingemas pilī un citās karaļnama rezidencēs, taču tās parasti bijušas diezgan īsas, turklāt vēl oficiāliem pasākumiem un dažādu etiķetes un protokolu normu pārsātinātas, kas pusaudzim pagalam nepatika.
Divas lietas no māmiņas Endrū gan pārņēma. Pirmkārt, tā bija aizraušanās ar jātnieku sportu un zirgkopību (pēc izlikšanas no Vindzoras rezidences Endrū visvairāk esot šķendējies par to, kur izmitinās savus zirgus, kā šos dzīvniekus un visu, kas viņiem nepieciešams, pārvedīs uz jauno mājvietu, nevis par sagrauto reputāciju). Un otrā lieta – Elizabetes II iemīļotie korgiji, par kuriem tieši Endrū uzņēmās rūpes pēc mātes nāves 2022. gada septembrī. Nelabvēļi gan, protams, uzsver, ka ne jau pats Endrū baroja suņus vai veda viņus pastaigā. Šim nolūkam karaļnamā paredzēti algoti darbinieki, taču bijušā prinča nopelns ir tas, ka viņš patiešām interesējies, kā suņiem klājas. Taču, kā jau ar cilvēkiem mēdz būt, rūpes par mājdzīvniekiem neliedza viņam būt kaislīgam medniekam, karaļnamam piederošajos īpašumos šaujot briežus, zaķus, pīles un lapsas, bet laiku pa laikam dodoties uz Āfriku vai Āziju pēc kādām eksotiskākām trofejām. Britu aristokrātija gan medības uzskata par tādu pašu socializēšanās veidu kā golfa spēle, un Endrū nepalaida garām iespēju iepazīties ar citiem ietekmīgiem ļaudīm. Medijos pašlaik tiek šķetināts, cik lielā mērā viņš tos izmantoja savu interešu virzīšanai un cik lielā mērā tika izmantots pats, jo galu galā taču bija karalienes dēls. Skaidrs, ka process bija abpusējs.
FOLKLENDA SALĀS
Sekojot karaļnama tradīcijām, Endrū pēc vidusskolas beigšanas devās nevis uz kādu universitāti, bet pievērsās militārām lietām. 1979. gadā viņš iestājās Karaliskās jūras kara flotes koledžā Dārtmūrā, kur apguva ne tikai jūrnieka, bet arī helikoptera un lidmašīnas pilota iemaņas.
1982. gadā Elizabetes II jaunākais dēls atradās slavas zenītā, jo bija piedalījies karā Folklenda salās, kuras briti nespēja sadalīt ar argentīniešiem, – kā viens no karakuģa Invincible jaunākajiem virsniekiem un helikoptera pilotiem. Turklāt viņam patiešām bija nācies piedzīvot ugunskristības, piedaloties vairākās kaujas sadursmēs, raksta All About History.
Pēc atgriešanās no Dienvidamerikas princis žurnālistus un sabiedrību aplaimojis ar šādu frāzi: "No kara es pārbraucu kā pavisam cits cilvēks. Es noliku malā visas bērnišķīgās aizraušanās un tukšo bravūrību. Es atgriezos, saprotot, cik trausls ir cilvēks, saprotot, kādas var būt viņa ciešanas." Pašlaik izskanējušo apsūdzību kontekstā tā var šķist liekuļošana, taču, kas lai zina, – varbūt nepilnus 23 gadus vecais jauneklis tolaik tā arī domāja vai tikai atskaņoja Bakingemas pils sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavoto tekstu.
Bijušie dienesta biedri, ņemot vērā to, ka runa tomēr bija par karaļnama elites pārstāvi, Endrū pilota iemaņas komentējuši ļoti izvairīgi. No šīm strupajām atbildēm izriet, ka izcils viņš nav bijis, taču pavisam slikts arī ne. Kādā atklātības brīdī Endrū atzinis, ka reiz viņa helikopters kļūdas dēļ raidījis raķeti uz paša kuģi, taču laimīgā kārtā tā mērķim nav trāpījusi: "Tās šausmas, ko es izjutu, ilga tikai vienu mirkli, taču manī tās paliks uz visu mūžu."
Par to, ka Endrū bija samērā laba līmeņa pilots, liecina arī tas, ka pēc Folklendu kara beigšanās viņam piedāvāja turpināt dienestu flotes aviācijā. Britu armijā protekcijas un dažādi tituli mūsdienās netiek ņemti vērā, jo runa tomēr ir par cilvēku dzīvībām, kuras uzticēt pilnīgam neprašam neriskētu neviens. Laikā no 1993. gada aprīļa līdz 1994. gada novembrim Endrū uz laiku atgriezās pie savas sākotnējās specializācijas, komandējot mīnu traleri Cottesmore, pēcāk kādu laiku darbojās kara flotes štābā, līdz 2001. gadā atvaļinājās no militārā dienesta.
NEILGĀ LAULĪBA
1986. gada 23. jūlijā Anglijā valdīja svētku atmosfēra, jo Vestminsteras abatijā princis Endrū mija gredzenus ar karaļnamam labi pazīstamā polo spēles trenera un poniju audzētāja, bijušā karavīra Ronalda Fērgusona meitu Sāru, raksta BBC History Magazine. Karaļnama kāzas kļuva par lielāko notikumu, kopš 1981. gadā troņmantnieks Čārlzs apprecēja Diānu Spenseri. Abatijā pulcējās maksimāli iespējamais viesu skaits (ap 2000 cilvēkiem), starp kuriem bija arī daudzi ārvalstu monarhi vai viņu tuvinieki. Bakingemas pils apgalvoja, ka laulību ceremonijas tiešraidi vai ierakstu visā pasaulē noskatījušies aptuveni 500 miljoni cilvēku. Tieši šajā dienā Endrū tika piešķirts arī Jorkas hercoga tituls.
The Guardian raksta, ka ar Sāru Endrū bijis pazīstams jau kopš bērnudienām, jo viņa brālis Čārlzs un tēvs Filips bieži vien devušies uz Fērgusonu īpašumu, lai uzlabotu savas polo spēles iemaņas un pie viena noskatītu jaunus zirgus karaliskajiem staļļiem. Gluži par elites pārstāvi Fērgusona kungs gan nav ticis uzskatīts, viņš pārstāvēja to sabiedrības slāni, ko konservatīvie briti dēvē par lauku aristokrātiju. Taču Elizabete II sava dēla izvēli atbalstīja, un vēlāk viņai to nācās rūgti nožēlot.
Lai gan bija ziņas, ka Endrū un Sāras attiecības veicinājusi Diāna, kura ar sava vīrabrāļa sievu bija ļoti draudzīgās attiecībās, britu tabloīdu attieksme pret abām dāmām bija ļoti atšķirīga, kas ietekmēja arī sabiedrības viedokli. Diāna tika teju vai celta debesīs, bet par Sāru avīzes bieži vien publicēja kritiskus rakstus, norādot, ka karaliskajā ģimenē daudzi viņu neieredz ne tikai laucinieciskās izcelsmes, bet arī vulgaritātes un savtīguma dēļ. Retrospektīvi raugoties, laikam jau kaut kāda taisnība tajā visā bija, jo Epstīna faili apliecina, ka Fērgusone ar skandalozo biznesmeni sazinājusies arī pēc tam, kad viņš ar tiesas lēmumu bija atzīts par vainīgu dzimumnoziegumos. Pie viena viņa mēģinājusi pelnīt, tirgojoties ar ietekmi – piemēram, 2010. gadā no tabloīda News of the World korespondenta, kurš uzdevies par arābu šeihu, prasot 500 tūkstošus sterliņu mārciņu, bet apmaiņā solot, ka tad viņam būs neierobežota pieeja karaliskās ģimenes locekļiem un lēmumu pieņēmējiem.
Endrū un Sāras ģimenes dzīve beidzās jau 1992. gadā (līdz tam laikam pasaulē bija nākušas divas meitas – princeses Beatrise un Eiženija), bet oficiāli laulība tika šķirta 1996. gada maijā. Karaliene, protams, par to nebija sajūsmā, taču tolaik Bakingemas pilij jau bija jādzēš citas liesmas – nācās mazināt reputācijas riskus saistībā ar nenovēršamo troņmantnieka Čārlza šķiršanos no Diānas. Jaunākajam princim un viņa bijušajai jeb Rudajai bestijai, kā Sāru bija iedēvējuši īpaši bezkaunīgi žurnālisti, liela uzmanība vairs netika pievērsta.
Laulības šķiršana gan beidzās visai dīvaini – līdz pat pērnā gada nogalei Endrū un Sāra dzīvoja vienā mājoklī Vindzoras pils teritorijā. Tiesa gan, milzīgā, guļamistabu vien tur ir aptuveni 30, un asprāši smej, ka šajā mājā divu cilvēku ceļi var gadiem ilgi nekrustoties. Abas meitas, uz kurām titulu atņemšana neattiecas, jau sen sākušas patstāvīgu dzīvi un, kā raksta The Sunday Times, pilnībā norobežojušās no vecākiem, nespējot piedot, ka viņiem bijušas tik labas attiecības ar prostitūcijas tīkla organizētāju Epstīnu. Un, jā, arī Sāra tagad reāli kļuvusi par šķirteni, jo uz Norfolkas grāfistē esošo Sendringemu, kurā Čārlzs III augstsirdīgi piedāvāja bez īres maksas izmitināt brāli, viņa līdzi netika ņemta. Taču, kā ironizē britu dzeltenā prese, – gan jau ar savu avantūrisko uzņēmējdarbības talantu Fērgusone kādu siltu vietiņu drīz atradīs.
JAUNAIS POSMS
Jauns posms Endrū dzīvē sākās 2001. gadā, kad viņš tika iecelts par Apvienotās Karalistes īpašo pārstāvi starptautiskās tirdzniecības un investīciju jautājumos un šos pienākumus pildīja desmit gadus, raksta The Times. Lai gan – kādi tur pienākumi? Endrū uzdevums bija vienkārši atrādīties dažādās starptautiskās izstādēs un ekonomikas jautājumiem veltītās konferencēs. Lielu rezultātu no viņa rosīšanās valstij nebija, jo, cik saprotams, karaļa brālis šos pasākumus lielākoties izmantojis, lai bīdītu savas biznesa intereses. Algu no valsts struktūrām viņš nesaņēma, taču visi braucieni, dzīvošana greznākajās viesnīcās un citas komandējuma izmaksas tika pilnībā apmaksātas, un Endrū to nekautrējās izmantot pēc pilnas programmas. Parasti viņa svītā (kuras izdevumus arī nācās segt) bija ne mazāk kā seši cilvēki, tostarp sulainis.
Tālajos lidojumos toreizējais princis devās ar britu gaisa kara spēku lidmašīnām, un ir liecības, ka reizēm tās mēdza «nomaldīties». Te Bogotas vietā piezemējās bēdīgi slavenajā Epstīna salā Virdžīnu arhipelāgā, te saputroja Ēģipti ar Zambiju, kur tieši tobrīd notika liels safari, te nogādāja ietekmīgus draugus uz Apvienoto Karalisti. Un šādu draugu, kuru reputācija šķiet apšaubāma, Endrū netrūka... Nosauksim vien dažus. Lībijas diktatora Muammara Kadāfī dēls Saifs el Islams, lībiešu izcelsmes ieroču tirgonis Tareks Kaituni, tunisiešu ēnu ekonomikas simbols Sahers el Materi, Azerbaidžānas valdnieks Ilhams Alijevs, turku uzņēmējs Selmans Turks, ķīnietis Janu Teibo, kurš, visticamāk, strādāja savas valsts īpašo dienestu uzdevumā.
Bet ķirsītis uz šīs tortes, protams, ir Džefrijs Epstīns, ap kuru pasaulē jezgas joprojām netrūkst. Īsi pēc tā saukto Epstīna failu publiskošanas visas pasaules mediji aizgūtnēm vēstīja par to, kā Endrū seksuāli izmantojis tolaik 17 gadu veco Virdžīniju Džufri, kura bijusi viena no Epstīna tīklā ievilinātajām meitenēm. Šī sensācija tomēr ir ar gana sirmu un garu bārdu, jo pirmoreiz britu tabloīdi par šo incidentu vēstīja pirms kādiem 14 gadiem. Turklāt jāņem vērā, ka 2022. gadā Džufre un Endrū ASV noslēdza ārpustiesas vienošanos, kuras rezultātā sieviete saņēma brangu kompensāciju, atsakoties no turpmāku apsūdzību izvirzīšanas.
Principā par šīm darbībām karaļa brālim vairs nekas nedraud, ja neņem vērā sabiedrības nosodījumu, uz kuru viņš, šķiet, nospļausies. Taču, ja izmeklēšanā noskaidrosies, ka patiešām nodarīts kaitējums valsts interesēm, izpaužot konfidenciālu informāciju, bijušajam Jorkas hercogam nāksies savu augstprātību likt pie malas un nožēlot grēkus.