Ar brīvbiļetēm pret sastrēgumiem

Luksemburgas valdības plāni ir izpelnījušies gan uzslavas, gan kritiku, taču ideja par bezmaksas sabiedrisko transportu kļūst arvien populārāka visā Eiropā. Piemēram, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā deklarētajiem iedzīvotājiem jau sešus gadus nav jāpērk biļetes braucieniem ar sabiedrisko transportu. Savukārt Francijas ziemeļu pilsētā Denkerkā kopš pērnā rudens visi autobusi kursē bez maksas. Arī citviet tiek diskutēts par iespēju atteikties no maksas par sabiedrisko transportu.


Izaugsmes blakne

Luksemburgas centriski kreisā koalīcijas valdība decembrī paziņoja, ka no 2020. gada 1. marta par braucieniem vilcienos, autobusos un tramvajos vairs nebūs jāmaksā. Politiķi ar šo soli vēlas pārvilināt vietējos iedzīvotājus un iebraucējus no automašīnām uz sabiedrisko transportu, jo valsts jau gadiem netiek galā ar milzīgajiem satiksmes sastrēgumiem, kas sevišķi nomoka galvaspilsētu.

Luksemburga ir viena no Eiropas mazākajām valstīm pēc iedzīvotāju skaita un platības. Tikai 2586 kvadrātkilometrus lielajā teritorijā (aptuveni tikpat liels ir Latvijas lielākais – Rēzeknes – novads), kas ir iespiesta starp Vāciju, Franciju un Beļģiju, pastāvīgi dzīvo mazliet vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku. Tajā pašā laikā tā ir viena no Eiropas bagātākajām valstīm ar dinamisku ekonomiku, kuras dzinēji ir finanšu sektors, ES institūcijas un plaukstoša tehnoloģiju un inovāciju nozare. Valstiņā ir reģistrētas aptuveni 140 bankas, kas piesaista ļoti turīgus klientus no visas pasaules. Galvaspilsētā atrodas Eiropas Investīciju bankas centrālais birojs, Eiropas Parlamenta sekretariāts un ES tiesa. Luksemburgā ir izvietoti tādu starptautiski pazīstamu uzņēmumu kā Amazon, Skype, PayPal un RTL Group centrālie biroji Eiropā.

Lai arī turpmāk varētu nodrošināt stabilu ekonomisko izaugsmi, Luksemburgai ir nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, ko piesaista arī no ārvalstīm. Aptuveni 45% valsts iedzīvotāju ir imigranti, pārsvarā no citām ES dalībvalstīm, bet no Luksemburgā nodarbinātajiem 422 tūkstošiem cilvēku 71% ir ārvalstnieku. Darbdienās Luksemburgā no kaimiņvalstīm ierodas aptuveni 192 tūkstoši strādājošo. Savukārt galvaspilsētā, kur ir tikai 119 tūkstoši iedzīvotāju, darbdienās ierodoties vēl 400 tūkstoši cilvēku.

Vairākums luksemburgiešu pārvietojas ar privāto auto. Saskaņā ar Eurostat apkopotajiem datiem 2016. gadā no visām ES dalībvalstīm Luksemburgā bija visaugstākais reģistrēto auto skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 662. (Salīdzinājumam – Latvijā 341.)

Šajā gadā autovadītāji Luksemburgas galvaspilsētā sastrēgumos pavadīja vidēji 33 stundas.

Turpretim pilsētās ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu kā Luksemburgā – Kopenhāgenā un Helsinkos – autovadītāji sastrēgumos pavadīja vidēji 24 stundas. Navigācijas iekārtu ražotāja TomTom veidotajā satiksmes indeksā 2016. gadā Luksemburga ierindojās 32. vietā starp 215 Eiropas pilsētām, kur tika pētīts, cik daudz papildu laika autobraucēji pavada satiksmes sastrēgumos. Rīga toreiz ieņēma 124. vietu