Aptauju jau 22. gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību "Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis par visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā," atgādina Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs.
Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2024. gada savārstījums, ko nosauca RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir "pats savām acīm neredzēju, bet, acīm redzot (..)" – diktora teiktais raidījumā 900 sekundes.
Starp gada nevārda finālistiem – "rezultēties", kura vietā lietojami "vainagoties, novest pie, kļūt, radīt, izraisīt" u. c.; kalki "solo vecāks, solomamma/solotēvs", kuru vietā Terminoloģijas komisijai būtu jārod labskanīgāki risinājumi; un ar vīrusiem saistītā īpašības vārda "virāls" nekritisks lietojums par jebko, kas strauji izplatās. Pirmo vietu ieguva "grafisks", kas ir neatbilstoši lietots vārdu "tiešs, spilgts, naturālistisks, necenzēts, vardarbīgs" u. tml. nozīmēs, kā tas novērojams angļu valodā.
Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu par uzvarētāju tika atzīts deputātei Ramonai Petravičai sniegtajā Izglītības un zinātnes ministrijas atbildē minētais "pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts". Domājams, ka šajos savārstījumos iecerētās domas ir iespējams paust vienkāršāk un nepārprotamāk.
Žūrijas ieskatā 2024. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši: ieraksts X tīklotnē: "Valdību vadījis Kariņš, bet Saeimu – Mieriņa"; reaģējot uz kritiku, deputātam Edvardam Smiltēnam veltītais Ministru prezidentes Evikas Siliņas apsauciens: "Neaizrijies! Neapvemies!" un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira atbilde par valsts budžeta skatīšanu Saeimas sēdē: "Kvorums būs, bet uz tualeti aiziet būs grūti." Uzvarētājs ir Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sacītais gadumijas uzrunā: "Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?"
Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus gribētos izcelt: tulkojumi – "tukšnesis" (wasteland, badlands) un "nobrauktenis" (roadkill); "miermantiņa" – rotaļlieta, ar ko darboties sunim, lai saimniekam būtu miers; "atkaksnis" – suņu saimnieku atstātās cūcības, kas, pienākot atkusnim, atklājas parkos un citviet; un "skrāpele" – priekšmets skrāpēšanai, kur kaķiem asināt nagus. Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās "piesienkorķis", kas apzīmē pudelei piesaistītu plastmasas vāciņu (tādus kopš 2024. gada jūlija pieprasa Eiropas Savienības rīkojums); "bēdiņš" kā "smaidiņa" emocijzīmes pretmets; "plašapmāns", kas apzīmē politiķu solījumu nepildīšanu un tautas mānīšanu sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, taču par uzvarētāju tika apstiprināts pērn biežāk lietotais īpašības vārds "apritīgs" (circular). Šoreiz vairāk nekā iepriekš iesniegti tieši ar mīļdzīvniekiem un vides un klimata jautājumiem saistīti vārdi.
Žūrijā strādāja redaktors Arturs Hansons, žurnāla Domuzīme galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Skujiņa (Poriņa), komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, valodnieks, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis.