Kartona kastes ir izcilā mūslaiku beļģu autora Toma Lanuā (Tom Lanoye, 1958) jaunības darbs par pieaugšanu un atbrīvošanos. Stāsts aizsākas mazā zemē, mazpilsētā, vasaras nometnē, skolā, ģimenē, itin bieži izgaismojas vide, kur valda stingri un konservatīvi uzskati. Pakāpeniski mēs nokļūstam citā valstī, pilsētā, salā. Bet pāri visam ir pirmās, ļoti intensīvās iemīlēšanās pārdzīvojums, kas tērpts vienkāršos, bet ļoti spēcīgos vārdos. Tas droši vien ir saturs, kas glabājas kādā no šīm kartona kastēm… vistrauslākajā. Tur ir mirkļi, skatieni, ilgas, pieskārieni un skūpsti, jaunības dedzība un nemākulība. Kartona kastes ir godalgotas ar vairākām balvām un tulkotas vācu, franču, slovēņu un būru (afrikandu) valodā.
No nīderlandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš. Redaktors Aivars Vaivods. Korektors Alnis Auziņš. Makets un vāka dizains Zigmunds Lapsa.
Grāmatu iesaka jauniešiem 15+.
Toms Lanuā (dz. 1958. gadā) ir slavens beļģu (flāmu) rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs. Sarakstījis desmitiem romānu, vairākus dzejoļu krājumus un lugas. Pēc viņa darbu motīviem veidotas filmas. Raksta skaudri, atklāti, aizraujoši, nevairoties no sarežģītām un sāpīgām tēmām.
„Šis ir stāsts, kas pa īstam un līdz pašam kaulam spēj atklāt pusaudzības drāmu ar tās sapņainumu, trauksmainību, vēlmēm un dziņām, un visam pāri neskaidrību – ko ar to visu pie velna darīt? Īpaši, ja par savām vēlmēm nevar nevienam teikt, kur nu vēl tās rādīt.
Galvenais varonis atbildi atrod vārdos un stāstos. Runāt – tā, iespējams, ir labākā recepte katra laikmeta nesaprastajiem un pārprastajiem pusaudžiem. Un, ja nevar runāt, vienmēr par to var vismaz lasīt. Vārdi glābj.
Arī šis stāsts šķitīs kā silts, aizraujoši lasāms glābiņš tiem, kurus iekšā kaut kas tirda, moka un nedod miera. Un varbūt kādā no kastēm, kas paslēpta tālākajā pusaudzības kaktiņā, patiesībā atrodas atbilde uz svarīgāko no jautājumiem, kas mūs bieži turpina nomocīt vēl ilgi pēc pieaugšanas: „Ko nozīmē mīlēt? Un kāpēc tas reizēm ir tik grūti?””
Nils Sakss Konstantinovs, pusaudžu psihoterapeits.
„Oriģināls un neparasti spraigs romāns, pilns priecīgas melanholijas.”
NRC Handelsblad.
„[..] nav tādu sāpēs un mīlestībā pārciestu kaislību, pēc kurām nesekotu aleluja.”
Brazīliešu rakstniece Klarisa Lispektore

