Vētra ir rimusi. Viju Vētru pieminot
103 gadu vecumā mūžībā devusies neatkārtojamā personība – Vija Vētra
Undīne Adamaite
Boloņas saulē. Intervija ar mākslinieci Eviju Pintāni
"Tas man bija arī iekšējais cieņas jautājums – nemeklēt govi internetā, bet sameklēt viņu īstā pļavā," saka grāmatas Laimes govs ilustratore Evija Pintāne
Liktenim pie rokas. Intervija ar Asnāti Smelteri
"Lai mēs nezaudētu senās elegances saknes, kas dzīvo Rīgā līdzās ar jūgendstilu un arhitektūru, to trauslo
eleganci," savu Rīgas modes kodu atklāj Asnāte Smeltere – unikāla personība Latvijas modes pasaulē
Vājums pārtop spēkā. Saruna ar grāmatu autori Kitiju Krauzeri
"Stāsti drūzmējas gaitenī un gaida mani kā pie
ārsta," saka ievērojamā beļģu bērnu grāmatu
stāstniece Kitija Krauzere, kuru Astridas Lindgrēnes
balvas žūrija nodēvējusi par "līnijas un noskaņas"
meistari
Uzsākta darbu pieņemšana RIGA IFF konkursos
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF 15.–25. oktobrī), viens no ievērojamākajiem kino notikumiem Baltijā, uzsāk darbu pieņemšanu 13. sezonas konkursiem
Tekstu un domu lidojuma uzdzīve. Drukātā formātā iznācis žurnāls Kino Raksti. Arhivālijas ar 14 autoru rakstiem
Pie lasītājiem nonācis īpašs portāla Kino Raksti iespiedizdevums – žurnāls Kino Raksti. Arhivālijas, kurā 14 autori 106 lapaspusēs negaidītos rakursos apskata arhīva un vēstures veidošanās tematiku
Gada mākslinieks Klāvs Priedītis: Tas ir komandas darbs
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Gaismas pils restorānā Klīversala, 19. marta vakarā tika aizvadīta grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele 2025 noslēguma ceremonija
Ar papīriem piebāztu saimnieka cepuri. Arno Jundze atdod godu Eduarda Veidenbauma vecākajam brālim
"Bez Kārļa Veidenbauma nebūtu Eduarda Veidenbauma" – rakstnieks Arno Jundze atdod godu Eduarda vecākajam brālim
Īpaša vīrietiska un garīga burvība. Aigars Vilims (1955–2026): Nekas nevar būt patīkamāks kā labi cilvēki
Vēl nesen Valmieras teātra kolēģi sociālajos medijos sveica Aigaru Vilimu 70 gadu dzimšanas dienā, bet tagad viņu "īsajos stāstos", kā pretojoties mīlētā kolēģa neesamībai, rindojas viens no Aigara Vilima pēdējiem portretiem – tas ar starojoši gaišu skatienu. Vesels Aigara Vilima koris.
Utopijas aizkulises. Intervija ar modes mākslinieku Bruno Birmani
"Man nepatīk vārds "avangards". Tas ir militārs jēdziens, un savā kontekstā es to negribu dzirdēt," saka nepieradinātās modes mākslinieks un pedagogs Bruno Birmanis
Tas garais cilvēkbērna mūžs. Režisoru Jāni Streiču pieminot
Kinorežisora Jāņa Streiča (26.09.1936.–05.03.2026.) filmas ir no tautas nākušas un tautā paliks
Kopā ieelpot un izelpot
Šī, protams, nav izrāde, kur iebrāzties starp olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremoniju, pieprasot lielāku «ekšen».
Ātras virāžas. Intervija ar aktieri Akselu Aizkalnu
"Vajag upurēties otra dēļ, lai varētu izrauties ārā no
tā stulbā melnā cauruma," saka Valmieras teātra aktieris Aksels Aizkalns, patiesi aizrāvies ar Artūra Dīča jaunāko lugu par mūsu ego plati, kas nemitīgi griežas uz riņķi
Lielā meļa pēdējā performance. Miervaldi Poli pieminot
Ne vista, ne ola. "Protams, pirmais bija Miervaldis Polis!" reiz rakstīja Jānis Rokpelnis
Esmu Sančo Pansa. Intervija ar aktieri Kasparu Znotiņu
"Marianna Okolokolaka ir tipisks dons Kihots. Skatos,
kā Antra Liedskalniņa spēlē, un domāju – kur es biju
agrāk?! Man vajadzēja kaut ko nozagt no viņas," saka
Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš
Agris Redovičs: Juris Podnieks nekad netaisīja savas filmas no ārpuses. Viņam vajadzēja būt iekšā
Kinozinātnieka Agra Redoviča sastādījumā un redakcijā sagatavotais latviešu operatora un režisora Jura Podnieka jaunības dienu dienasgrāmatu un pierakstu pirmais sējums Juris Podnieks. Dienasgrāmatas 1975–1981, kas iznācis izdevniecībā Latvijas Mediji, ir nonācis līdz pat Kilograma kultūras finālam sadaļā Mantojums, sacenšoties ar Normunda Naumaņa rakstiem Kultūrnieze II un Cēsu pils Ziemeļu torņa konservāciju un ekspozīciju – lapidāriju
Aci pret aci ar ēnām. Intervija ar rakstnieci Ingu Žoludi
"Viss kļuva par dārgu
materiālu, un es uz
to skatījos ar dziļu
pētniecisku interesi,"
– rakstniece Inga
Žolude ir uzrakstījusi
autobiogrāfisku grāmatu
Tēvs un kopā ar cunftes
māsām nodibinājusi
Latvijas Rakstnieču
apvienību
FOTO: Režisors Regnārs Vaivars: Latvieši var, varēja un varēs!
Milānā Kultūras olimpiādē Liepājas teātra komanda uz Milānas Teatro Lirico Girogio Gaber skatuves šovakar izdzīvos dokumentālu varoņeposu – izrādi par Latvijas bobsleja vēsturi un neticamo gara spēku – Latviešu raķetes.
Rīga XX gadsimta 20.–30. gados nebija nekāda province
Izstāde Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā ļauj klejot gan modernistu prātos, gan Rīgas, Berlīnes un Parīzes ielās
Šapiro un Kažas iestudējumi Jaunajā Rīgas teātrī
Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums Dons Kihots Ādolfa Šapiro režijā, un savu pirmo izrādi Apbrīnas ieleja JRT iestudējis režisors Matīss Kaža
Aspazija ir ilgi nākta. Intervija ar rakstnieci Ingu Ābeli
"Man ir tādas aizdomas, ka laika nav," – Inga Ābele uzrakstījusi Aspazijai veltītu "sievu epu" Mīlamā un nelielās esejās komentējusi viņas dzeju krājumā Aspazijas debesjums
Cukurs un pipari
Dace Rukšāne savu vārdu ir turējusi. 2020. gada janvārī, brīdi pirms pandēmijas, iznāca rakstnieces «smaržu cikla» pirmais romāns Krieva āda. Par dzīvi Hruščova laika Liepājā un divu sieviešu – Emīlijas un Meldras – likteņiem, kad māte okupētajā Liepājā fatāli iemīl krievu. (2023. gadā Liepājas teātrī romānu skatuves valodā iedzīvināja Inga Krasovska.) Sekoja Džikī (2023), Lu-lū un Eņģelis (2024) un šobrīd gan jau visi interesenti ir aprijuši jaunāko, noslēdzošo romānu Sarkanais un melnais, un baltais, jo serialitātes intriga no romāna uz romānu bija iemesta spēcīga.
Iedzeru kafiju un...
Liepājas teātrī iestudētā Parastā pirmdiena savā ziņā ir kā ēnu diena pieaugušajiem, bet ar mākslas baudījuma pievienoto vērtību.
In memoriam. Mākslas zinātnieks Zigurds Konstants (1932–2026)
28. janvārī, tikai nedēļu pēc savas dzīvesbiedres, bijušās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Ilzes Konstantes, guldīšanas zemes klēpī, mūžībā aizgājis ķīmiķis un mākslas zinātnieks Zigurds Konstants
Ar dziļu izpratni par kopsakarībām. Arhitektu Jāni Lejnieku pieminot
Jānis Lejnieks (29.08.1951.–16.01.2026.) bija dzīva arhitektūras enciklopēdija
Kam pieder apgaismība un zināšanas. Saruna ar LNB pētniekiem Maiju Treili un Paulu Daiju
"Grāmatu lasīšana mūsdienās kļūst par noteikta
dzīves stila sastāvdaļu – veidu, kā padziļināt savu
ikdienas dzīvi un piešķirt tai jaunu vērtību," gatavojot
cikla Latviešu grāmatai 500 programmu, secinājuši
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieki Maija Treile un
Pauls Daija
Viņš gribēja piederēt Rietumu mākslai. LNMM skatāma Ojāram Ābolam veltīta retrospekcija
Ojārs Ābols dzīvoja pastāvīgā spriedzē starp sevi kā komunistu un sevi kā mākslinieku
Burbuļojošas virsmas laikmetā. NN nakts nominantu aptauja
Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā žūrija šogad lēmusi nominēt balvai četrus kandidātus: teātra kritiķi Ati Rozentālu, literatūras kritiķi Arvi Vigulu, kinokritiķi Elīnu Reiteri un operas kritiķi Laumu Mellēnu-Bartkeviču.
Atraksti mums kaut ko, Nora! Rakstnieci Noru Ikstenu pieminot
Rakstniece Nora Ikstena (1969–2026) kā neviens intensīvi vēlējās satvert vārdos dzīvi un esamību.
Un Dievs aizsauca sievieti... Brižitu Bardo garlaikoja būt par dejojošu, kairu sekskaķēnu
Zvaigzne, ikona, mīts, karaliene, elks, mūza, franču dvēseles daļa un prezidenta Emanuela Makrona apzīmējumā – "gadsimta leģenda" – šādiem vārdiem no aktrises, dziedātājas, modeles un dzīvnieku tiesību aizstāves Brižitas Bardo (1934–2025) atvadās franču mediji. Viņas aiziešanu mūžībā 91 gada vecumā 28. decembrī izziņoja viņas fonds Fondation Brigitte Bardot