Aptauju jau divdesmit otro gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība.
Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2024. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Ikgadējais sabiedrības pienesums aplūkojams adresē https://lvak.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/.
Aicinām atcerēties, ka aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis par visu, kas patīk vai nepatīk Latvijā.
Sūtījumus gaida nesen ieviestajā kategorijā gada savārstījums, kas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2024. gadā, arī kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Ziņās un komentāros atrasti šādi savārstījumi: “Partijas ģenerālsekretāre rūpējas par biedru labbūtību partijas ekosistēmā”; “Lasītgribētājs var un spēj izlasīt [..] jēgpilni ietilpīgus stāstus” (vieglās valodas tekstu sakarā); “Konstatētas sistēmiskas nepilnības, kas tiks uzlabotas”; “Kurš vārds latviešu valodā tev “besī ārā” visvairāk?” un kādā IZM atbildē Saeimas deputātei rakstītais: “Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts”. Arī kāda atziņa no Staro Rīga: “Tiks radīta krāšņa vizuālās pieredzes telpa, kurā cilvēki jūtas atmosfēriski iesaistīti un piedalās tās veidošanā, radot kopības sajūtu un padziļinot valstiskuma idejas pieredzi.”
Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasi sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u. c. Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti! Šogad ieteikti: apritīgs, piesienkorķis, infomelis, plašapmāns, nobrauktenis (roadkill vietā), krustafors (regulējamais krustojums) u. c.
Izcili jaunvārdu darinātāji ir bērni – ka vienmēr gaidām arī viņu radītos vārdus vai teicienus. Gada vārdam derētu būt tādam, kas 2024. gadu apzīmogo un, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis šajā gadā, bet ir arī vārds, kas iekļautos latviešu valodā.
Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, piemēram, solomamma (māte, kura viena audzina bērnu), iesniedzējkomercsabiedrība, korīdings (kad grāmata izlasīta, to speciālā vietā atstāj citiem lasīšanai), valstspilsēta, lokācija, izlejamais alus (lejamā alus vietā), masīvs (plašs vietā), pārspīlēts vārda situācija un vārdu savienojuma cieņpilns dialogs lietojums, inkubācijas programma (“sievietes no Ukrainas aicina pieteikties bezmaksas inkubācijas programmai”), sieviešu iedzīšana, arī – iedzīšana sievietēm (pasaules kausa programmā biatlonā www.sportacentrs.lv). Kā katru gadu, daudzi ir neapmierināti ar anglicismiem mūsu valodā: (vasaras) dīls, autleta (diena), restarts (lasīšanai), bibliomāts u. tml. Pēdējo bibliotekāri uzskata pat par vienkāršrunas vārdu tāpēc, ka tas saistās ar ne sevišķi smalku vārdu krievu valodā.
Spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās. Nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku tas tur paliks. Teicieni biežāk nāk no reklāmas vai politikas jomas. Ir pamanīti Valsts prezidenta radītie teicieni: “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?” un “Labāk smelt izlietu ūdeni, nevis staigāt ap spaini un neuzzināt, kas tur iekšā,” tāpat Jāņa Reira paredzējums par valsts budžeta pieņemšanu: “Kvorums būs, bet uz tualeti aiziet būs grūti.” Arī Ministru prezidentes replikas Saeimas sēdē nav palikušas bez ievērības.
Pieteikumi līdz 17. janvārim būtu jāatsūta e-pastā: [email protected] vai pa pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050. Aptauja noslēgsies ar preses konferenci RLB 27. janvārī plkst. 12.00 – žūrijas locekļi un Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt, aptauja liecina par tendencēm mūsdienu latviešu valodā. RLB Latviešu valodas attīstības kopas kontiem – @LVAK_valoda un @gadavards – var sekot sociālajā vietnē X.