Ronalds Briedis: manā uzmanības lokā, pirmkārt, bija Rietumu cilvēkam pazīstamās popkultūras zīmes, kas no Āzijas telpas ir ienākušas pie mums un sākušas dzīvot patstāvīgu dzīvi
Literātu profesionālās melnbaltās krāsas noskaņās vakar, 21.
aprīlī, Spīķeru koncertzālē (Ingas Žoludes scenārijs) notika
Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tika
paziņoti un apbalvoti laureāti, sveikts speciālbalvas ieguvējs
dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš par nozīmīgu ieguldījumu
pasaules kultūrtekstu latviskošanā, no senislandiešu valodas
atdzejojot Eddas dziesmas, godināts mūža balvas ieguvējs
Jānis Rokpelnis par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot
augstvērtīgus literāros darbus dzejā, prozā un atdzejā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 19. aprīlī
apbalvoti konkursa Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs
uzvarētāji. Šogad balvu Kurzemes reģionā saņēma Kuldīgas novada
Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite. Gaismas
nesējas tituls Latgalē aizceļoja uz Rēzeknes novada Feimaņu
pagasta bibliotēku, kur jau 34 gadus strādā Erna Ulase.
Hieronīms Boss saistībā ar 500 gadiem kopš aiziešanas – cerams, ne gluži ellē – nu ir izpētīts līdz pēdējam neradījumam un piedzīvo daudzpusīgu piemiņas gadu, sākot no gleznu projekcijām Hertogenbosas tirgus laukumā līdz skrupulozai starptautiskas komandas zinātniskajai izpētei
Sarežģītos apstākļos tapis režisora Pētera Krilova iestudējums
Lielā melu burtnīca (Agotas Kristofas darba oriģinālais
nosaukums - Piezīmju burtnīca). Pirmizrāde - šovakar, 23.
martā, Dailes teātra Mazajā zālē. Dailes teātris informē, ka
aktieris Dainis Grūbe veselības stāvokļa dēļ izrādes Lielā melu
burtnīca aktieru sastāvā neatgriezīsies.
Visus Ineses Zanderes pēdējā laikā radītos un topošos darbus vienā intervijā apskatīt nemaz nav iespējams. No visa radošā izvirduma KDi izvēlējās vaicāt par tikko izdevniecībā Neputns izdoto literāro dienasgrāmatu Kuģa žurnāls un libretu Ērika Ešenvalda operai Iemūrētie, kas pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operas un baleta teātrī piedzīvos 19. maijā.
Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas priekšsēdētāja Anda
Baklāne nemaz neslēpj, ka lēmumi netika pieņemti vienprātīgi.
Pēdējā tikšanās reizē žūrija gājusi mājās «ļoti saplēsusies», ar
izvirzītiem ultimātiem un sāpi katram par savu nominācijās
neiekļuvušo rakstnieku.
Izskatās, ka tūlīt nesīs Tutanhamonu, draudzīgi pasmejas viens
no astoņiem (!) operatoriem. «Vēl 10 minūtes jāpagaida. Smaga mums
tā meitene,» solīdajam preses pārstāvju pūlītim saka Latvijas
Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce un pakāpjas malā. «Jūs jau
šeit esat otrā zvaigzne aiz Cūkas,» direktori uzmundrina
kāda jauna žurnāliste. Mārai Lācei ar humora izjūtu viss ir
kārtībā. Un tur Viņa beidzot nāk, t. i., brauc, firmas
Megadžouls vīru stumta. Bezkaislīgi vērdamās tālumā,
noslēpusi skatienu zem lielajām ausīm.
Gleznotājam Janim Rozentālam riebās "jau gatava, sagremota barība, raiba tirgus prece un vispasaules cienītās banālības". Šogad gan Latvijas, gan UNESCO kalendārā kā svinama diena ir atzīmēta viņa 150. dzimšanas diena 18. martā.
Ar šo Jāņa Petera dzejas rindiņu Raimonda Paula dziesmai
Kurzeme Diena informē, ka Liepājas muzeja Kurzemes
tautastērpu informācijas centrs aicina piedalīties pasākumos, kas
stāstīs, rādīs un praktiski mācīs par Kurzemes tautastērpu
brunčiem. 24. februārī plkst. 16 Liepājas muzeja Kurzemes
tautastērpu informācijas centrā Kūrmājas prospektā 16/18 notiks
saruna Kurzemnieku brunči un atklās ekspresizstādi
Brunči - tautastērpa vizītkarte, kas ļaus izvērtēt brunču
aušanas prasmes dažādos laikos.
Berlīnes kinofestivāla noslēguma ceremonijā sestdien, 20.
februārī, festivāla galveno balvu Zelta lācis saņēmusi
itāļu režisora Džanfranko Rozi dokumentālā filma
Fuocoammare/Uguns jūrā, kas vēsta par bēgļu krīzes
pārņemto Lampedūzas salu.
Ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursam
izvēlēto ārvalstu arhitektu ierašanos Rīgā 2016. gada 18. februārī
sācies muzeja metu konkurss. Vizītē arhitekti iepazinās ar
galvaspilsētas arhitektūru un pilsētplānošanas stratēģiju, konkursa
nolikumu un muzeja koncepciju. Ārvalstu arhitektus interesēja
Skanstes apkaimes kopējā attīstība un atsevišķi - tās finanšu un
sabiedriskās daļas New Hanza City, kurā atradīsies muzejs,
attīstības plāni.
«Nosaucot segvārdu «Ilmārs Blumbergs», pirmkārt, nāk prātā viņa
prasīgums pret sevi un citiem, pat nežēlība, pedantisms, nopietnība
un iedziļināšanās spējas. Tikai uzmanīgam vērotājam atklāsies
neparasts jūtīgums, maigums, labvēlība un brīnišķīgs humors.
Blumbergs ir nesavienojamība. Blumbergs ir noslēpums.
Režisors Valters Sīlis savā Svina garšas iestudējumā nav mēģinājis pārtrumpot rakstnieku Māri Bērziņu un ir uzvarējis. Ne jau autoru. Sevi un risku palikt tikai pie ievelkoša plakāta un apskaužami labas idejas
Ievas Balodes analogo mediju izstādes Neredzamie attēli
ietvaros 10. februārī plkst. 18 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra
Ofisa galerijā autore aicina skatītājus uz sarunu ar
Londonā dzīvojošo analogā kino mākslinieku Karelu Dūingu un
lietuviešu mākslinieku Vītautu Jozenu. Saruna tiks veltīta
analogajam attēlam, īpaši analogajai kinofilmai kā mākslas medijam,
kas stāv līdzās digitālajam attēlam ne tikai kā tās priekštecis,
bet kā daudz apzinātāks medijs, kas attēlu pēta kā psihisku,
politisku un estētisku parādību.
Žigulīšu un moskviču jūra stāvvietā. Druvienas estrādē nav, kur
adatai nokrist. Cilvēki sēž ne vien uz soliem, bet izkārtojušies
arī uz deķīšiem. Jāņu vainagiem izpušķotas kolhoza govis ar
numuriem uz sāniem. Daudzi to atceras kā vienu no sava laika
kultūras svētceļojumiem, kas sagādāja daudz prieka un kopības
gara.
Īpaši Tatjanas Krivenkovas jaunie darbi iedarbojas, ienākot no
ielas šļuras. Visas sajūtas un domas iet pretējā virzienā
gravitācijai - mitru dūraiņu un smagu ziemas apavu piezemētībai.
Māksliniece pieklājīgi pabrīdina, ka aizkavēsies ceļā, un ļauj vēl
kādu brīdi pašūpoties nereālajā starpstāvoklī starp fizisko un kādu
citu pasauli, kura viņas izstādē vāji (obligāti ar mazo
burtu, piekodina māksliniece) ir teju ar roku sataustāma.
"Es uzskatu, ka cenšos izvairīties no graujošas un indīgas kritikas. Tāpēc, ka man tā ir nepatīkami rakstīt un ļauties komentāru stila asprātību plūdiem arī neliekas cienīgi," saka mākslas kritiķis Vilnis Vējš
Man tas bija ļoti svarīgi pabeigt tulkojumu vēl vecajā, īstajā jubilejas gadā, rāmā jaunā gada janvāra pēcpusdienā Aspazijas Dubultu mājā sanākušajiem teica atdzejotāja Olga Pētersone. Dzejniece šeit nodzīvoja 14 gadus pēc Raiņa nāves.
Man tas bija ļoti svarīgi pabeigt tulkojumu vēl vecajā, īstajā
jubilejas gadā, rāmā jaunā gada janvāra pēcpusdienā Aspazijas
Dubultu mājā sanākušajiem teica atdzejotāja Olga Pētersone.
Dzejniece šeit nodzīvoja 14 gadus pēc Raiņa nāves.