Stacija diviem? Nē, ģimenei ar kaķi
«Pirmais vilciens, ko atceros, bija mazais bānītis, kas
klunkuroja no Stukmaņiem uz Vecgulbeni. (..) Pret kalnu kāpdams,
tas kļuva pavisam gauss un ieslīdēja dziļā ierakumā. Bieži redzēju,
kā lielākie zēni nolec no vilciena kāpnēm un skrej tam līdzi,
noplūc pa puķei vai ceļmalas dadzim un reizēm pat steidzīgi palasa
zemenes, kas auga dzeltenās grants nogāzes aizvējā.