Re, kā! Nebija ilgi jāgaida. Pārdēvējies par Jauno Rīgas teātri pie Dzemdību nama un pārcēlies uz pagaidu telpām Miera ielā, teātris ticis pie sava turpinājuma.
Andris Akmentiņš smejas, ka izrādījies romānspējīgs. Pabeidzis savu pirmo romānu Skolotāji, iedrošina nenobīties no sava izmisuma, apjukuma un asinsrites problēmām, sēžot uz vietas: "Tas viss ir procesa daļa"
"Brīnišķīgi! Tā ir emocionālā kulminācija! Ļoti labi, ka gājiens ir sākumā. Dejotāji to varbūt tā neizjūt, bet dziedātājiem pēc garā noslēguma koncerta reizēm liekas, ka spēka pietrūkst. Tagad mēs dabūjam emocionālo lādiņu visai nedēļai," Gitai no kora Valmiera gājiens jau ir beidzies, un viņa savā nodabā smaidīdama jau dodas pretējā virzienā. Koriste uzskata, ka arī laika apstākļi gājienam ir ļoti piemēroti: "Tautastērpam tieši laikā!" Koncertā Gita visvairāk gaidīs Jāņu vakaru: "Man tā ir kaut kas īpašs jau no jaunības."
Cilvēki ir "paēduši" atraktīvo mūziku un ir gatavi arī nedaudz apstāties, nomierināties un ieklausīties sevī. Saruna ar Asnati Rancāni un Staņislavu Judinu
Baltijas valstu kopizstāde Parīzē Orsē muzejā Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs ļauj atklāt pēdējo XIX gadsimta glezniecības terra incognita
Lugāno, Šveicē, 15. jūnijā tika atklāta jaunā Raiņa un Aspazijas muzeja Kastaņolā ekspozīcija Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici. Oficiālās uzrunas ar svētku noskaņu vairoja Cīrihes latviešu kora Balts un draugu kora Chor Inter Kulture dziedātāji diriģentes Lāsmas Kuplās vadībā un tautas deju kolektīva Ramtai dejotāji Jāņa Vinklera vadībā.
"Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas, un klāt ir Jāņi – lielais ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Šogad festivāla kodols ir Jāņu tradīcijas: pušķošana, vainagu pīšana, līgošana un aplīgošana, jāņuzāļu lasīšana un kaisīšana, jāņuguņu darināšana, iedegšana, Jāņu siera gatavošana, alus darīšana utt. Katrā novadā, pagastā, ciemā, sētā, dzimtā šīm tradīcijām ir savas īpatnības, bet festivāla Baltica kopīgais prieks, kas izdziedāts, izdejots vai vienkārši sajusts kopā ar tā dažādajām norisēm gan pašmāju, gan starptautiskajā kontekstā, ir labs pamats Jāņu tradīciju pilnvērtīgai dzīvei šodienā,» saka folkloras festivāla Baltica vadītāja Māra Mellēna, piesakot šī gada festivāla galveno tēmu – Ziedēšana. Jāņi. Vasaras saulgriežus sagaidot, no 16. līdz 21. jūnijam vienpadsmito reizi Latvijā notiek Starptautiskais folkloras festivāls Baltica, kas kopā pulcē 4000 dalībnieku: 233 folkloras kopas, etnogrāfiskos ansambļus, folkloras deju kopas un kapelas, ārvalstu viesus no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, ASV, Polijas, Dienvidkorejas un Ķīnas.
Starptautisko panākumu vilnis manī ir daudz komizkristalizējis. Esmu sapratusi savu spēku robežu, kuru centīšos vairs nekad nepārkāpt, – saka rakstniece Nora Ikstena.
Izlasījuši šo grāmatu, esmu pārliecināta, jūs citām acīm paskatīsities uz svešiniekiem tramvajā, darba biedriem, garāmgājējiem. Ja nu viņi pārdzīvojuši ko līdzīgu... Cilvēks spēj izturēt tik daudz.
Pašlaik esam situācijā, kad jābažījas nevis par to, vai atradīsim ziņas, bet kura no plašā klāsta, ko mums piedāvā tīmeklis, būs īstā, ticamā informācija, – intervijā Undīnei Adamaitei atzīst Latvijas nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
Gaetāno Doniceti opera Dons Paskvāle – viena no XIX gadsimta komiskās operas spožākajām virsotnēm, kas balstīta belkanto tradīcijās ar krāšņām koloratūrām, izsmalcinātiem ansambļiem un prasa vokāli meistarīgu un saliedētu solistu sastāvu. Pateicoties visu iestudējumā iesaistīto solistu labajai humora izjūtai un entuziasmam, lielu uzmanību darba procesā esam veltījuši tēlu attiecībām un spilgtu raksturu izveidei. Šī ir opera, kas ļauj izrauties no ikdienas nopietnības un ar nelielu ironijas devu pasmieties par notikumiem un cilvēku raksturiem, kas palikuši nemainīgi arī XXI gadsimtā," sezonas pēdējo pirmizrādi 24. maijā piesaka Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Lempīga un sāpīga ir ienākšana pieaugušo pasaulē. Dāvida Džovanzanas Romeo un Džuljeta Leļļu teātrī ir skarbs un vizuāli skaists stāsts. Par spīti Zilā vaļa klātbūtnei, izrādē netrūkst arī komikas. Izrādās, tas ir iespējams
Ir jājūt, kad priekškaram jāaizveras, saka literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, kuras kaislīgais zinātnieces instinkts atkāpjas par labu pietātei. Viņas tuvplāni Raini un Aspaziju atdzīvina, bet neizģērbj kailus
Ikviens aicināts atstāt savu šībrīža video nospiedumu un piedalīties nebijušā mākslinieces Katrīnas Neiburgas veidotā videoklipā latviešu tautasdziesmai Pūt, vējiņi.
"Tas ir visaizraujošākais, kas vien var būt, – ieraudzīt vēsturi šodienā un vienlaikus redzēt savu vietu vēstures plūdumā. Saprast kopsakarības – izprast, kāpēc mēs domājam tā, kā domājam." Fragments no vēsturnieka Imanta Cīruļa vadītās ekskursijas ekspozīcijā Latvijas gadsimts
Eksotiski citāda un galīgi traka – tāda sākumā, īpaši uz Latvijas simtgades filmu fona, šķiet franču izcelsmes režisora, mūziķa, fotogrāfa un nomada Siegfried mākslas filma Rīga (dublis 1), kas 14. maijā Splendid Palace piedzīvos Latvijas pirmizrādi.