"Sākt strādāt Mobilier national – tas ir kā iestāties klosterī – uz visu dzīvi," stāstot par unikālo gobelēnu aušanas tradīciju saglabāšanu un attīstību Francijā, atzīst Mobilier national manufaktūru producēšanas departamenta direktore Marī Elēna Masē-Bersani
Neesmu vēl izpētījusi – par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piedāvājumu bērnu izglītības programmā saka Laikmetīgā mākslas centra kim? izpilddirektore Renāte Prancāne. "Lielo muzeju" viņa neizjūt kā konkurentu.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Kultūra ietvaros ir izsludināts pirmais šī gada pieteikšanās termiņš visos trijos programmas moduļos.
Trauslais ir stiprāks. Sniegpulkstenītis uz ielas var likt apstāties gaisā ekskavatora kausa tonnām. Cilvēks nav stahanovietis ar komjaunieša nozīmīti pie krūtīm, bet Dieva radība ar pukstošu sirdi krūtīs.
Jaunajā Rīgas teātrī 16. janvārī NN naktī pirmoreiz tiks pasniegta Jaunā kritiķa/-es veicināšanas balva. KDi piedāvā tribīni septiņu nominantu profesionālajām pamatpatiesībām
Elmāra Seņkova Kaija Nacionālā teātra Jaunajā zālē ir ļoti dzīva izrāde. Ir aizraujoši noskatīties abus principiāli atšķirīgos sastāvus un turpināt vēl fantazēt par citiem krusteniskiem variantiem.
Lestenes baznīca atdzimst. Palicis pats sarežģītākais uzdevums – no tukšas baltas sienas atjaunot savā laikā tālu izslavētās ērģeles un to to teiksmaino, kustīgo prospektu, kas kādreiz baznīcēniem lika noelsties: ak, svētā Lestene!
Par dzīvi pierobežā vai drīzāk – pierobežas sajūtu sevī, kas nav tikai Latgales stāsts, dzejnieci Annu Rancāni iztaujā Undīne Adamaite. Dzejnieces luga Bišumāte un vilkacis nesen uzvesta uz Nacionālā teātra skatuves.
Grūti iedomāties cilvēku, kuram varētu nepatikt Portugālē. Vispārzināmajām simpātijām pret klimatu, virtuvi un latviešu gaumē neuzbāzīgajiem portugāļiem pievienoju dažus svaigus kultūrjaunumus.
Tas, ko mēs šodien neuzskatījām par vērtību, rīt var kļūt par vērtību, un otrādi – tā intervijā laikraksta Diena žurnālistei Undīnei Adamaitei pauž Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Iecerētā Skanstes ielas tramvaja līnija nekādā gadījumā nedrīkstēs šķērsot kapu teritoriju, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Saliekot blakus "Dienasgrāmatu" un albumu, var izlasīt divas galvenās lietas – cik ļoti Alvim Hermanim beidzot gribas mājās un cik tomēr viņš ir neikdienišķi talantīgs.
Tas, ko mēs šodien neuzskatījām par vērtību, rīt var kļūt par vērtību, un otrādi – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi izvaicā Undīne Adamaite.
Radiokoris Spīķeros mēģina. "Nedziediet ai, ai, bet āj, āj, āj. Kā dūdas, ļoti intensīvi," diriģents Kaspars Putniņš palabo skaņu. Skats pa logu ir pelēkāks par pelēkāko Centrāltirgus balodi, kā jau tas mēdz būt vēlā rudenī Latvijā, kad saule, tā arī īsti neparādījusies, sāk jau rietēt. Veļu laiks.
"Viņš bija iemiesota pašapziņa, vienmēr neizsmeļamas enerģijas pielādēts, pilns beznoteikumu optimisma, fantastisku plānu un mežonīgu cerību un – vienmēr kāvās ar naudas badu," tā par Sutu ir rakstījis Anšlavs Eglītis.
Tuvojoties Viestura Kairiša Melānijas hronikas pirmizrādei, kas notiks 1. novembrī, filmas Melānijas hronika veidotāji Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejam dāvinājuši filmas rekvizītus.
Tuvojoties Viestura Kairiša Melānijas hronikas
pirmizrādei, kas notiks 1. novembrī, filmas Melānijas
hronika veidotāji Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino
muzejam dāvinājuši filmas rekvizītus. Kino muzeja krājumos tika
nodoti galvenās varones, ko atveido šveiciešu aktrise Sabīne
Timoteo, kostīmi, filmas scenārija kopijas, filmēšanas grupas
saraksti, filmēšanas vietu un darba plāni, kā arī filmēšanas kadru
plāni, ko zīmējusi filmas māksliniece Ieva Jurjāne.
«Operators filmu var arī sabojāt,» ir pārliecināts Andrejs
Rudzāts, kurš nominēts Nacionālajai kino balvai Lielais
Kristaps par suģestējošo vizualitāti Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas
filmā Pelnu sanatorija un Jāņa Putniņa dokumentālajā filmā
Degošais. Viņa profesionālā izcelsme saistās ar pirmo
Kalvja Zalcmaņa vadīto kinooperatoru kursu Latvijā, kas diplomu
Latvijas Kultūras akadēmijā saņēma 1997. gadā.
Gadskārtējie kino svētki ir klāt. No 6. līdz 12. oktobrim kinoteātrī Splendid Palace Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps būs skatāmas jaunākās un labākās filmas. Iecerētas, ražotas, parādītas Latvijā - pašu garīgajai veselībai un pašapziņai. Ar skatu pasaulē - rezervē, protams, turam arī titrus Made in Latvia.
Gadskārtējie kino svētki ir klāt. No 6. līdz 12. oktobrim
kinoteātrī Splendid Palace Nacionālajā filmu festivālā
Lielais Kristaps būs skatāmas jaunākās un labākās filmas.
Iecerētas, ražotas, parādītas Latvijā - pašu garīgajai veselībai un
pašapziņai. Ar skatu pasaulē - rezervē, protams, turam arī titrus
Made in Latvia.
Tas pats Raups, varbūt tikai forma mazliet cita, Dzejas dienās
16. septembrī Čaka memoriālajā dzīvoklī atklājot jaunāko dzejas
krājumu Uguns nedrošs pulss, teica dzejnieks Edvīns Raups.
Tas ir viņa septītais 25 gadu laikā tapušais krājums. Raups savu
dzeju lasa tā, it kā viņā būtu pārrauts kāds aizsprosts.