Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 10. janvāris
Tatjana, Dorisa

Undīne Adamaite

Piemiņas vieta Ojāram Vācietim

Tuvojoties dzejnieka Ojāra Vācieša mīļākajam gada mēnesim novembrim, sestdien, 24. oktobrī, Carnikavas kapsētā Siguļos atklāta dzejnieka Ojāra Vācieša piemiņas vieta. Tā izveidota vietā, kur atdusas arī dzejnieka dzīvesbiedre Ludmila Azarova.

Atklās Ikstenas romānu Mātes piens

Latvijas vēstures romānu sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts izdevniecībā Dienas grāmata iznācis devītais romāns - Noras Ikstenas Mātes piens. Tas aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir XX gadsimta 70. un 80. gadi. «Šis teksts ir mezgls, kuru Nora Ikstena raisījusi jau agrāk - romānā Dzīves svinēšana pirms septiņpadsmit gadiem, stāstā Klusā daba ar nāvi un citos.

Mihails Barišņikovs Brodska dzeju Rīgā runā uz dzīvību un nāvi personiski(51)

Līdz skaistumam sāpīgi. Līdz sāpīgumam skaisti. Tāda varētu būt mana Ābolu ķoča īsrecenzija par Alvja Hermaņa iestudējumu Brodskis/Barišņikovs, kurai šoreiz pat nevajadzētu 1200 zīmju. Ir arī iebildes. Tomēr kaut kādā ziņā tās ir nebūtiskas. Tikpat nebūtiskas kā visa ažiotāža ap Mihaila Barišņikova Rīgas sadzīves paparacēšanu.

«Noņemiet pulksteņus no rokām»

Līdz skaistumam sāpīgi. Līdz sāpīgumam skaisti. Tāda varētu būt mana Ābolu ķoča īsrecenzija par Alvja Hermaņa iestudējumu Brodskis/Barišņikovs, kurai šoreiz pat nevajadzētu 1200 zīmju. Ir arī iebildes. Tomēr kaut kādā ziņā tās ir nebūtiskas. Tikpat nebūtiskas kā visa ažiotāža ap Mihaila Barišņikova Rīgas sadzīves paparacēšanu.

Eiropas kinoklasika

Kinoteātris Splendid Palace 28. oktobrī atsāks kinolektoriju Tas, ko tu nedrīksti nezināt. Pusotra mēneša garumā seši lektori - Dāvis Sīmanis, Jānis Putniņš, Zane Balčus, Viktors Freibergs, Dita Rietuma, Daira Āboliņa - ievadīs filmu estētikā, tapšanas vēsturē un laikmeta kontekstā.

Garanča - Rīgā

Latvijas Nacionālajā operā 17. decembrī notiks pasaulslavenā mecosoprāna - Elīnas Garančas - solokoncerts. Programmā iekļautas skaistākās operārijas kā veltījums nesen mūžībā aizgājušās Elīnas Garančas mammas, izcilās vokālās pedagoģes Anitas Garančas piemiņai. Pie diriģenta pults stāsies Karels Marks Šišons.

Dzejas karaļpāra mūžs 64 saulstaru pāros(5)

"No rīta vēl bija norasojusi," Helmuts, viens no Pedvāles vīriem, kas palīdz tēlniekam Ojāram Feldbergam uzvilkt jaunajā vides objektā 800 kilogramu smago sārto rīta sauli, pārlaiž plaukstu pulētajai granīta lodei.

Dzejas karaļpāra mūžs 64 saulstaru pāros

«No rīta vēl bija norasojusi,» Helmuts, viens no Pedvāles vīriem, kas palīdz tēlniekam Ojāram Feldbergam uzvilkt jaunajā vides objektā 800 kilogramu smago sārto rīta sauli, pārlaiž plaukstu pulētajai granīta lodei. Vides objekts Saules ceļš ir veltījums Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas gadam. Sešdesmit četri taisnstūra cauruļpāri balsta saules ceļu un simbolizē Raiņa un Aspazijas nodzīvotos gadus zem saules un mūža gaitu.

Homo Novus. Inscenēta veterānes dienasgrāmata

Starptautiskais teātra festivāls Homo Novus ir pieaudzis, bet nav pazaudējis savu jaunā cilvēka lecīgumu un pārdrošību. Kaut vai aizvilināt skatītāju arvien tālāk uz vietām, kur citādi viņš nespertu savu kāju. Ne tikai ģeogrāfiskā nozīmē

Sāks ar Akenšpici, to visi māk!

Vismaz trīs paaudžu alsungiešiem 26. septembrī pulcējoties Alsungas Kultūras namā, notika vēsturisks notikums - pirmie suitu deju svētki ar oficiālo nosaukumu Suitu horeogrāfiskais mantojums. Suitu deju svētki Alsungā.

Sāks ar Akenšpici, to visi māk!

Vismaz trīs paaudžu alsungiešiem 26. septembrī pulcējoties Alsungas Kultūras namā, notika vēsturisks notikums - pirmie suitu deju svētki ar oficiālo nosaukumu Suitu horeogrāfiskais mantojums. Suitu deju svētki Alsungā. Šogad tie saplūda ar Miķeļdienu jeb Svētā Miķeļa svētkiem. Daudzi koncerta dalībnieki krāšņajās suitu drānās, kuru sulīgie piesātinātie toņi šķiet ņemti tieši no rudens dārziem, vēlāk bija redzami dievkalpojumā Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcā.

Bailes nav. Tas ir kā pārsvītrot uzrakstu uz sētas. Mainās jēga(4)

Viņi māk kaut kā tā ar pietāti pieskarties pasaulei. Jau vairāk nekā desmit gadu. Radošais tandēms - māksliniece Sarmīte Māliņa un fotogrāfs Kristaps Kalns -, sauciet, kā gribat, pēdējie romantiķi, dzejnieki, filozofiskie magi, galerijā Alma, Rīgā, Rūpniecības ielā 1, līdz 11. novembrim aicina uz jaunāko izstādi - impresionistisko lielformāta instalāciju - Bailes nav. Tā apbur ar savu dzidrumu un nesamudžināto vēstījumu.

Sigma dzied dzeju

Noslēdzoties četrus mēnešus ilgušajai vasaras brīvdabas koncertu un pasākumu programmai Spīķeru kvartālā, 16. septembrī Maskavas ielā 12k - 2 notiks grupas Sigma koncerts. Ieeja pasākumā no plkst. 19. Koncerta sākums - ap plkst. 19.40.

Kaska un pūpolu aitiņas

Viņi māk kaut kā tā ar pietāti pieskarties pasaulei. Jau vairāk nekā desmit gadu. Radošais tandēms - māksliniece Sarmīte Māliņa un fotogrāfs Kristaps Kalns -, sauciet, kā gribat, pēdējie romantiķi, dzejnieki, filozofiskie magi, galerijā Alma, Rīgā, Rūpniecības ielā 1, līdz 11. novembrim aicina uz jaunāko izstādi - impresionistisko lielformāta instalāciju - Bailes nav. Tā apbur ar savu dzidrumu un nesamudžināto vēstījumu.

Kas slēpjas kimono krokās(1)

Latvijas Nacionālajā teātrī 14. septembrī plkst. 19 Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas Tête-à-Tête 2015 būs skatāma vērienīga autentisku japāņu kimono performance Maģiskais kimono.

Kas slēpjas kimono krokās

Latvijas Nacionālajā teātrī 14. septembrī plkst. 19 Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TᅢハTE-ᅢタ-TᅢハTE 2015 būs skatāma vērienīga autentisku japāņu kimono performance Maģiskais kimono.

Pašiem sava dzejas un domas tribīne

"Šī grāmata ir vesela dzejas pasaule, ceļojums gan vēsturē, gan mūsdienās un pat nākotnē, kad par dzejnieku varbūt kļūs kāds no tiem bērniem un pusaudžiem, kuri ne tikai lasa, bet paši meklē īstos vārdus savām domām. Te mēs visi esam kopā, lai turpinātu augt," saka 2015. gada dzejas gadagrāmatas bērniem Garā pupa sastādītāja Inese Zandere.

Pašiem sava dzejas un domas tribīne

«Šī grāmata ir vesela dzejas pasaule, ceļojums gan vēsturē, gan mūsdienās un pat nākotnē, kad par dzejnieku varbūt kļūs kāds no tiem bērniem un pusaudžiem, kuri ne tikai lasa, bet paši meklē īstos vārdus savām domām. Te mēs visi esam kopā, lai turpinātu augt,» saka 2015. gada dzejas gadagrāmatas bērniem Garā pupa sastādītāja Inese Zandere.

Ar cilpu kaklā, bet radīs

Cilpa savelkas, pagājušā nedēļā Liepājas vēstniecībā Rīgā jaunajai sezonai veltītajā preses konferencē Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins nezīmēja rožainu ainu. Iepriekšējā 108. sezona direktora pašvērtējumā ir noslēgta «tīri sakarīgi», ja par atskaites punktu ņem «nacionālās prēmijas», tas ir, Teātra balvas nominācijas.

Kurta Fridrihsona vertikalitāte

Tādu īstu gara cilvēku patiesībā nav nemaz tik daudz. Pat mākslinieku vidū. Kurts Fridrihsons tāds bija. Pat izsūtījumā, kur viņš sabija piecus gadus (1951-1955) kā «franču grupas» salona namatēvs, viņš pa logu nesaskatīja žurkas, izgāztuvi un dzeloņstieples, bet skicēja savu kameras biedru portretus un turpināja dzīvot savā iekšējā pasaulē, kur turpināja sarunāties ar Židu, Sartru, Derēnu, Mikelandželo un daudziem citiem pasaules kultūras dižgariem.

Atdod svaru Kārļa Johansona vārdam

Cēsu izstāžu namā līdz 20. septembrim skatāma izstāde Cēsnieks Kārlis Johansons - viens no pirmajiem 20. gadsimta avangardistiem. Kārlis Johansons (1892-1929) - viens no konstruktīvisma virziena aizsācējiem pasaules mākslā - ir labi pazīstams šī virziena pasaules mākslas zinātnieku aprindās, maz zināms plašākai sabiedrībai Latvijā. Izstāde veidota sadarbībā ar K. Johansona dzīves un darba pētnieku Juri Silu.

Zābaciņš spiež. Lai spiež

Londonā skatāma izstāde, kura pelnīti var pretendēt uz jauniem apmeklētības rekordiem. Zem lupas – apavi vēsturiskā šķērsgriezumā. Ko visu tik cilvēkam nav nozīmējuši apavi, un ko visu tik neesam spējīgi uzaut savās kājās