Cerot, ka līdz ar jaunu kalendāra lapu Aspazijas un Raiņa rakstīto ar atvieglotu nopūtu nenoliksim atpakaļ plauktos kā padarītu darbu līdz nākamajai apaļajai jubilejai, iesācies cita Latvijas nacionālās kultūras stūrakmeņa daudzināšanas gads. Janim Rozentālam – 150. Viņa glezna Pēc dievkalpojuma (No baznīcas, 1894) iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
«Vieni sacīja: «Tā nemaz nav luga,» - un nav arī. Dramatiska
poēma, dziedājums, kur nav klasiskā konflikta, ko Auseklis apzīmēja
par «divu patiesību škēpošanos». Tas iezibsnī tikai atsevišķos
skatos. No drāmas teorijas un tehnikas Māra Zālīte nezina nenieka,
un nav arī gaidāms, ka viņa sāks studēt veco Freitāgu vai, teiksim,
Anikstu.
Vēl līdz janvāra beigām Berlīnē skatāma ievērojamā mūzikas fotogrāfa Antona Korbeina retrospekcija – dziļš ieskats viņa īpašajā un grūti sajaucamajā glamūra noārdīšanā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālajā lasītavā (4.
stāvā) 7. janvārī plkst. 16 tiks atklāts teātra un kino kritiķa
Normunda Naumaņa (1962-2014) personīgās bibliotēkas grāmatplaukts.
N. Naumaņa grāmatplaukts atspoguļo viņa personības tapšanu un
plašās intereses. Pēc grāmatplaukta atklāšanas notiks diskusija
Cik dzīva ir Naumaņa «kultūrnieze»? Kritikas loma un
ietekme.
Apskatot Neputna galerijā studentu un pasniedzēju
kopizstādi Grafiķu kalendārs 2016, pirmā reakcija - gribas
vilkt ārā maciņu un turpat izdevniecības veikaliņā tūlīt arī to
iegādāties. Draugiem, radiem, paziņām. Tik asprātīgs un līksms
kalendārs, kas pārsvītro stereotipus par sienas kalendāru kā
mazliet vecmodīgu parādību, agrāk nebija redzēts.
Šekspīrs – tas nav tikai nežēlīgs, barbarisks vēstures teātris, cēlas traģēdijas un galantas, vienkāršajam skatītājam domātas komēdijas. Tā ir pati dzīve
Mazbērni Šekspīra lugu sižetus zina ne sliktāk kā pasakas -
pasmejas teātra zinātniece Guna Zeltiņa. Tagad, kad viņas klusajā,
gaišajā dzīvoklītī visi par bargu naudu pirktie folianti rāmi guļ
savos plauktos, atliek tikai iztēloties, kādu mērķtiecības
varoņdarbu Guna Zeltiņa ir paveikusi un kādas «šekspīriskas
kaislības» glabā grāmatas stilizētie, akadēmiski līdzsvarotie vāki.
"Šajā grāmatā ļāvu galvai atpūsties, neko diži nekonstruēju un vienkārši ļāvu, lai stāsts mani nes," saka rakstniece Inga Žolude, pielikusi punktu garstāstu krājumam ar šķietami nepretenciozo un skaisto nosaukumu Stāsti
"Man liekas, turpmāk nebūs nekādas nepieciešamības par viņiem runāt kā par kādu īpašu paaudzi, jo viņi organiski ieplūst latviešu teātrī, kļūst par to," nesen Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskajā apgādā iznākusi LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesores un aktīvas teātra kritiķes Silvijas Radzobes iecerētā grāmata Latvijas jaunā režija.
«Man liekas, turpmāk nebūs nekādas nepieciešamības par viņiem
runāt kā par kādu īpašu paaudzi, jo viņi organiski ieplūst latviešu
teātrī, kļūst par to,» nesen Latvijas Universitātes (LU)
akadēmiskajā apgādā iznākusi LU Humanitāro zinātņu fakultātes
profesores un aktīvas teātra kritiķes Silvijas Radzobes iecerētā
grāmata _Latvijas jaunā režija.
Lūznavas muiža Rēzeknes novadā ir īsta jūgendstila pērle. Muižas pārvaldniece Iveta Balčūne tās radošajā potenciālā saskata īsto šodienas Latgali un saka: mēs nevēlamies veidot snaudošu princesi, bet dzīvu meiteni
Latvijas Arhitektūras muzejā Mazajā Pils ielā 19 izstādē
Igaunijas kultūras plakāts 2015 ir iespēja gūt panorāmisku
priekšstatu par Igaunijas mūsdienu grafikas dizainu.
Tuvojoties Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada izskaņai, 26.
novembrī Latvijas Rakstnieku savienības telpās tika atklāts
interneta resurss Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs
Lugāno.
Franču jaunie režisori vēlas runāt par realitāti, kāda tā ir. Sava balss ir gan vjetnamiešu ģimenes restorāniņam Parīzes nomalē gan bēgļiem, gan bijušajām topmodelēm
"Man liekas, ka man bija pienācis brīdis atbrīvoties no visa liekā un veidot stāstiņu ļoti melnbaltu, vienkāršu un godīgu," saka rakstniece Nora Ikstena, pielikusi punktu vēsturiskajam romānam Mātes piens
"Man bija sajūta, ka es saožu to izrādi," par vienu no saviem mīļākajiem darbiem – kostīmiem izrādei Doriana Greja ģīmetne – pirms gada teica Večella Varslavāne
Andrejs Verhoustinskis šobrīd ir uz viļņa. Lielā Kristapa ceremonijā kāpis uz skatuves vairākas reizes, filmējis gan spēlfilmas (Dancis pa trim, Džimlai Rūdi Rallallā!), gan virkni dokumentālo filmu (Atmodas antoloģija, Pretrunīgā vēsture u. c.), sadarbojoties arī ar krievu, angļu un citu valstu filmu veidotājiem.
Andrejs Verhoustinskis šobrīd ir uz viļņa. Lielā
Kristapa ceremonijā kāpis uz skatuves vairākas reizes,
filmējis gan spēlfilmas (Dancis pa trim, Džimlai Rūdi
Rallallā!), gan virkni dokumentālo filmu (Atmodas
antoloģija, Pretrunīgā vēsture u. c.), sadarbojoties arī ar
krievu, angļu un citu valstu filmu veidotājiem.
Vecrīgā, Trokšņu ielā pie aizsargmūra, piektdien, 30. oktobrī, tika atklāts pilsētvidē paliekošs mākslas objekts - Ievas Rubezes Rēgs, kas tapis Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā Māksla publiskajā telpā.
Vecrīgā, Trokšņu ielā pie aizsargmūra, piektdien tika atklāts
pilsētvidē paliekošs mākslas objekts - Ievas Rubezes Rēgs,
kas tapis Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā Māksla
publiskajā telpā.
Parīzē līdz 2016. gada ziemai skatāma izstāde – "blokbasters", kurā labas gaumes mākslas zinātnieki un kuratori profesionāļi, iespējams, turēs zem sava goda iegriezties, bet parasta kultūrtūrista kartē gan tā ir atķeksējama
Fotogrāfijas seminārs Egona Spura ceļš šogad notiks 31.
oktobrī Ogres Mūzikas skolā plkst. 13. Tā ir iespēja klātienē
iepazīt autorus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas.
Semināru pirms septiņiem gadiem izcilā fotogrāfa, ilggadējā
fotokluba Ogre mākslinieciskā vadītāja Egona Spura
(1931-1990) piemiņai iedibināja laikabiedri Inta Ruka, Vitauts
Mihalovskis un Andrejs Grants. E. Spura fotogrāfiju sērija
Rīga. Proletāriešu rajoni. XIX gs. beigas - XX gs. sākums
ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.