Ķīpsalas izstāžu hallē nedēļas nogalē, no 24. februāra līdz 26. februārim, notiks gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums – tautā iemīļotā starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde Latvijas Grāmatu izstāde 2017. To rīko starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju un Latvijas Grāmatnieku ģildi.
Pēc radoši veiksmīgas sadarbības (Indrāni, Vasarnieki) režisors Elmārs Seņkovs atgriežas Mihaila Čehova Krievu teātrī, lai iestudētu Bertolta Brehta lugu Krietnais cilvēks no Sečuānas. Pirmizrāde plānota 25. februārī.
"Sākt strādāt Mobilier national – tas ir kā iestāties klosterī – uz visu dzīvi," stāstot par unikālo gobelēnu aušanas tradīciju saglabāšanu un attīstību Francijā, atzīst Mobilier national manufaktūru producēšanas departamenta direktore Marī Elēna Masē-Bersani
Neesmu vēl izpētījusi – par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piedāvājumu bērnu izglītības programmā saka Laikmetīgā mākslas centra kim? izpilddirektore Renāte Prancāne. "Lielo muzeju" viņa neizjūt kā konkurentu.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Kultūra ietvaros ir izsludināts pirmais šī gada pieteikšanās termiņš visos trijos programmas moduļos.
Trauslais ir stiprāks. Sniegpulkstenītis uz ielas var likt apstāties gaisā ekskavatora kausa tonnām. Cilvēks nav stahanovietis ar komjaunieša nozīmīti pie krūtīm, bet Dieva radība ar pukstošu sirdi krūtīs.
Jaunajā Rīgas teātrī 16. janvārī NN naktī pirmoreiz tiks pasniegta Jaunā kritiķa/-es veicināšanas balva. KDi piedāvā tribīni septiņu nominantu profesionālajām pamatpatiesībām
Elmāra Seņkova Kaija Nacionālā teātra Jaunajā zālē ir ļoti dzīva izrāde. Ir aizraujoši noskatīties abus principiāli atšķirīgos sastāvus un turpināt vēl fantazēt par citiem krusteniskiem variantiem.
Lestenes baznīca atdzimst. Palicis pats sarežģītākais uzdevums – no tukšas baltas sienas atjaunot savā laikā tālu izslavētās ērģeles un to to teiksmaino, kustīgo prospektu, kas kādreiz baznīcēniem lika noelsties: ak, svētā Lestene!
Par dzīvi pierobežā vai drīzāk – pierobežas sajūtu sevī, kas nav tikai Latgales stāsts, dzejnieci Annu Rancāni iztaujā Undīne Adamaite. Dzejnieces luga Bišumāte un vilkacis nesen uzvesta uz Nacionālā teātra skatuves.
Grūti iedomāties cilvēku, kuram varētu nepatikt Portugālē. Vispārzināmajām simpātijām pret klimatu, virtuvi un latviešu gaumē neuzbāzīgajiem portugāļiem pievienoju dažus svaigus kultūrjaunumus.
Tas, ko mēs šodien neuzskatījām par vērtību, rīt var kļūt par vērtību, un otrādi – tā intervijā laikraksta Diena žurnālistei Undīnei Adamaitei pauž Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Iecerētā Skanstes ielas tramvaja līnija nekādā gadījumā nedrīkstēs šķērsot kapu teritoriju, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Saliekot blakus "Dienasgrāmatu" un albumu, var izlasīt divas galvenās lietas – cik ļoti Alvim Hermanim beidzot gribas mājās un cik tomēr viņš ir neikdienišķi talantīgs.
Tas, ko mēs šodien neuzskatījām par vērtību, rīt var kļūt par vērtību, un otrādi – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi izvaicā Undīne Adamaite.
Radiokoris Spīķeros mēģina. "Nedziediet ai, ai, bet āj, āj, āj. Kā dūdas, ļoti intensīvi," diriģents Kaspars Putniņš palabo skaņu. Skats pa logu ir pelēkāks par pelēkāko Centrāltirgus balodi, kā jau tas mēdz būt vēlā rudenī Latvijā, kad saule, tā arī īsti neparādījusies, sāk jau rietēt. Veļu laiks.