Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Trešdiena, 23. jūlijs
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Magda Riekstiņa

Latvijas tēla veidošana

Latvija ārvalstīs tiekot popularizēta vāji. Mūsu valsts tēla veidošanas aktivitātes neesot pietiekami prasmīgas. Latvija sava tūrisma piedāvājuma reklamēšanā ieguldot pārāk maz resursu – par maz naudas, par maz ideju. Šādus un līdzīgus pārmetumus viesmīlības nozares organizācijas un arī konkrēti uzņēmēji velta valsts un pašvaldību institūcijām.

Lai neaugtu dezinformācija

Prognozes par to, ka mākslīgais intelekts (MI) mainīs mūsu ikdienu, tiek izteiktas jau vairākus gadus.

Salīdzinās cenas. Ko tālāk?

Normatīvais regulējums pārtikas cenu salīdzināšanas rīka izveidei ir jāsagatavo līdz 1. augustam.

Robežkontrole Eiropas vidū

Ziņa par to, ka Polija atjaunojusi robežkontroli uz robežas ar Vāciju un Lietuvu, atbalsojās arī mūsu valstī.

Vērtē īstermiņa īres tirgu

Nepieciešamība mūsu valstī sakārtot īstermiņa īres tirgu tiek apspriesta jau gadiem. Šovasar šo tēmu ir aktualizējusi Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA). Mērķis ir panākt, lai jebkura īstermiņa īres mājvieta būtu jāreģistrē un tikai tad tā varētu parādīties naktsmītņu rezervācijas platformās, skaidro LVRA prezidents Andris Kalniņš (LSM.lv, 30.06.2025.).

Izvēle ir pircēju rokās

Strīdi par to, kā panākt, lai mūsu valstī būtu zemākas pārtikas cenas, pēdējā laikā notikuši bieži un, visticamāk, vēl turpināsies.

Lasīt var dažādos formātos

Grāmatas gandrīz katru dienu lasa 16% Latvijas iedzīvotāju, reizi mēnesī – 35%, bet vismaz vienu grāmatu gadā izlasa 70%. Savukārt aptuveni 25% mūsu valsts iedzīvotāju ar grāmatu lasīšanu neaizraujas. To atklāj aptauja, kuras rezultāti tika publiskoti šāgada jūnijā pirms Jāņiem. Jāpiebilst, ka šī aptauja tika veikta iniciatīvas #laikslasīt ietvaros un to praktiski īstenoja aģentūra Norstat, aptaujājot respondentus no 18 gadu vecuma.

Cer uzlabot dialogu ar valsti

Uzņēmēju vidū jūtama neapmierinātība ar to, kā tiek pārstāvētas viņu intereses. Arī sabiedriskās organizācijas nejūtas sadzirdētas.

Lai būtu darbs un darbinieki

Procesus, kas vērojami nodarbinātībā, nedrīkst atstāt pašplūsmā. Ja tie tiks atstāti pašplūsmā, tad pienāks brīdis, kad mūsu valstī darbinieku trūkums kļūs par ļoti nopietnu problēmu.

Nauda ēšanai, ne kultūrai?

Latvijā šāgada maijā, ja salīdzina ar pagājušā gada maiju, cenu kāpums bijis mērens – vien 3,6%.

Par pašvaldībām un ekonomiku

Situācija Latvijas ekonomikā nav traģiska, tomēr problēmas pastāv. Šāds secinājums izriet no pētījuma Ekonomikas barometrs, ko sagatavojusi Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca LU domnīca LV PEAK. (Ekonomikas barometra dati atrodami LU interneta vietnē.)

Iedzīvotāju palicis mazāk

Latvijā šāgada sākumā bija viens miljons 857 tūkstoši iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2024. gadu, tas ir kritums par 18,4 tūkstošiem.

Drošības tēmu ignorēt nevar

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, politisko cīņu krustugunīs ir iekļuvis temats par drošības infrastruktūru, konkrēti, par patvertnēm.

Bez uzņēmējdarbības nevar

Drīzumā – 7. jūnijā – gaidāmās pašvaldību vēlēšanas liek pievērst uzmanību tam, kā veicas ar uzņēmumu veidošanos pilsētās un novados.

Nerimstošie strīdi par valodu

Diskusijas par latviešu valodas un citu valodu līdzāspastāvēšanu Latvijā mēdz būt ārkārtīgi emocionālas. Gadījumos, kad iesaistīta krievu valoda, atšķirīgu viedokļu paudēji līdz savstarpējam naidīgumam vispār nonāk ļoti ātri.

Sabiedrība noveco, bet strādā

Daudzi pensionēšanās vecumu sasniegušie cilvēki turpina darba gaitas, tās nepārtraucot, vai arī atsāk strādāt pēc dažiem pensijā pavadītiem atpūtas gadiem. Lielai daļai strādājošo pensionāru motivācija palikt darba tirgū vai tajā atgriezties ir saistīta ar finansiāliem apsvērumiem, taču izplatīta ir arī vēlme atrasties profesionālajā apritē, socializēties un dalīties ar zināšanām. To ļauj secināt gan Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotie dati, gan dažādas aptaujas.

Daudzviet algas ir lielākas

Latvijā pēdējā laikā daudz tiek spriests par demogrāfiju. Tiek runāts arī par to, ka nepieciešams mazināt jauniešu aizbraukšanu, lai viņu bērni piedzimtu mūsu valstī, nevis ārzemēs. Iemesli tam, kādēļ jaunā paaudze dodas prom no Latvijas, protams, ir ļoti dažādi. Nereti šie iemesli ir saistīti ar izglītošanos vai ar profesionālo pilnveidi, un daudzi aizbraucēji pēc ārzemēs pavadītā laika atgriežas dzimtenē. Nevar gan noliegt arī to, ka aizbraukšanu joprojām veicina tas, ka citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir vieglāk sasniegt turību.

Bailes no mākslīgā intelekta

Mākslīgais intelekts (MI) valsts pārvaldē jāattīsta mērķtiecīgāk. To 8. maijā norādīja Valsts kontrole (VK). MI risinājumus izmanto tikai 17% valsts pārvaldes iestāžu, 22% plāno tos ieviest, savukārt 55% iestāžu nav pat skaidra plāna MI izmantošanai.