Latvijā aptuveni puse iedzīvotāju,
vērtējot savu finansiālo situāciju,
uzskata, ka viņiem naudas pietiek
pārtikai un apģērbam, taču
dārgāku ilgtermiņa preču, piemēram, ledusskapja, iegāde sagādā
grūtības.
Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.
Latvija atkal atpaliek no Lietuvas un Igaunijas! Tāda reakcija daudziem bija uz nesen publiskoto Apvienoto Nāciju Organizācijas Ziņojumu par pasaules laimi.
Pirms četriem gadiem – 2020. gada martā – viena no svarīgākajām aktualitātēm mūsu valstī bija dīkstāves pabalsti nodarbinātajiem tajās nozarēs, kuru darbību pilnībā vai daļēji apturēja Covid-19 pandēmija.
Diskusijas par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā liek aizdomāties, kādās valodās mūsu sabiedrība prot lasīt, skatīties un klausīties ziņas dažādās platformās. (Par izklaides žanru šoreiz nav runa.)
Eiropas Savienībai (ES) jāpāriet uz
kara ekonomikas režīmu un
Eiropas Aizsardzības fonds
jāpalielina vismaz līdz 100
miljardiem eiro – šādus ierosinājumus nesen sociālās saziņas
vietnē Facebook pauda Eiropas Parlamenta
(EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs, kurš
pārstāv liberālo strāvojumu – partiju Latvijas
attīstībai un EP grupu Renew Europe.
Eiropas Savienībā (ES) īstermiņa
īres piedāvājumi ir sasnieguši 25%
no tūristu izmitināšanas tirgus, un
būtiska loma šajā tirgū ir tiešsaistes rezervācijas platformām. Lai šo
jomu sakārtotu, Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma
īstermiņa īres tirgus regulēšanas noteikumus.
Rīgas dome nesen nolēma pārdēvēt vairākas mūsu galvaspilsētas ielas. To vidū Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Puškina ielu – par latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, bet Lomonosova ielu – par politiķes, pirmās sievietes Latvijas valdībā Valērijas Seiles ielu.
Eiropas Parlaments šoziem ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienoties par tāda tiesību akta ieviešanu, kas ikvienam nodrošinātu aizsardzību pret naida noziegumiem. Patlaban normatīvais regulējums dalībvalstīs ir atšķirīgs un atšķiras arī izpratne par naida izpausmēm un draudiem.
Viena no uzmanības vērtajām
aktualitātēm pagājušajā
nedēļā bija Satversmes tiesas
(ST) atzinums, ka prasība
mūsu valstī dzīvojošajiem
Krievijas pilsoņiem apliecināt
latviešu valodas zināšanas ir likumīga.
Izpēte liecina, ka XX gadsimta otrajā pusē būvētās 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu ēkas ir drošas turpmākai dzīvošanai. Par to februārī paziņoja Ekonomikas ministrija (EM), solot, ka šogad tiks veikta 104. un 119. sērijas daudzdzīvokļu ēku apsekošana.
Sabiedrības krējumu no vēstures mēslaines šķir tikai viens solis. Šāda atziņa pirms vairākiem gadiem bija lasāma medija Dienas Bizness redakcijas komentārā.
Nesen viens no politiskās partijas Progresīvie līderiem publiski uzsvēra, ka Latvijā pastāv
finansiāla nevienlīdzība starp
tiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti, un tiem, kuru ienākumi
veidojas no pabalstiem, kā arī deva mājienu,
ka šo nevienlīdzību vajadzētu mazināt.
Valodu tematika mūsu sabiedrībā tiek uztverta ļoti emocionāli. Tā tas ir arī diskusijās par
otro svešvalodu skolās, kad
tiek spriests, ka krievu valodu
mācīt nevajadzētu, bet trūkst
pedagogu, lai mācītu citu svešvalodu.
Nesen uzvirmojusī diskusija par to, kurp Latviju ved iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, mudina ielūkoties datos par iekšzemes kopproduktu (IKP), ko nesen publiskoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Normatīvais regulējums un tā piemērošana ne vienmēr tiek līdzi mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Mākslīgā intelekta parādīšanās Latvijā vēl milzīgus satricinājumus nav radījusi, taču nākotnē tādi ir iespējami.
Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents
Edgars Rinkēvičs, norādot, kādi
darbi Latvijā veicami, uzsvēra, ka
svarīga ir "daudz bargāka vēršanās pret noziegumiem pret valsts
drošību, zināmas izmaiņas
notiek, bet tiesu varai jāsaprot, ka vairs nav
miera laiki". (Plašāk par to – E. Rinkēviča
ierakstā Facebook.com 17. janvārī.)
Vētra, ko sociālajos tīklos sacēla ziņa, ka Tviterkonvoja organizētājs Reinis Pozņaks varētu startēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no Apvienotā saraksta, kārtējo reiz parādīja, ka ikvienam, kurš dodas politiskās karjeras virzienā, jārēķinās, ka pār viņu gāzīsies kritikas lavīna.