Latvija "kā darbaspēku nedrīkst
uzņemt to valstu pārstāvjus, kuri
atbalsta terorismu, pastiprināti
iesaistās organizētajā noziedzībā
vai pretdarbojas demokrātijai",
nesen aģentūrai LETA pauda
Saeimas Nacionālās drošības komisijas
priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā
Vienotība).
Nesenās diskusijas par pētījumu, kas veltīts digitālajās platformās nodarbināto piegādes kurjeru situācijai, atklāj vairākus aspektus, kam nevajadzētu palikt bez ievērības.
Politiķu un dažādu nozaru pārstāvju izteikumi par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, šoruden ir izpelnījušies asu reakciju sabiedrībā.
Saeima ir apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju, kas līdz ar citiem nosacījumiem paredz to, ka no 2026. gada Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt latviešu valodā un citās valodās, kuras ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Valsts finansējums vairs netiks atvēlēts satura veidošanai krievu valodā.
Diskusijas par to, ka skolās kā
otrā svešvaloda jāmāca kāda
no Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstu valodām, izgaismo
mūsu sabiedrībā risināmās
problēmas.
Vairāk nekā puse – 54% – iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valsts "pastāv bez lielām izmaiņām", 19% ir pārliecināti, ka Latvija "pilnveidojas un attīstās", bet gandrīz tikpat – 20% – domā, ka valsts "atrodas savā norietā".
Jaunās valdības deklarācijā ir lasāms solījums paaugstināt "Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli".
Ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija, kas saistīta ar Latvijā aizliegtu Krievijas televīzijas kanālu retranslēšanu un skatīšanos, tad par to ir jāziņo likumsargiem, norāda Valsts policija.
Portālā Manabalss.lv notiek parakstu vākšana par Naktsmiera likumu. Šis likums varētu regulēt izklaides biznesa darbību, jo patlaban "iedzīvotāju naktsmieru traucē izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai. Pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem." Iecerēts, ka Naktsmiera likums noteiks – "naktsmiers iestājas plkst. 23.00 un ilgst līdz 6.00".
Kiberdrošības jautājumi atrodas
vairāku ministriju pārziņā, un
jācer, ka jaunā valdība kiberdrošības stiprināšanu iekļaus
savu svarīgāko kopīgo prioritāšu sarakstā
Vērojot jaunas valdošās koalīcijas veidošanos, rodas bažas,
vai nākamās valdības prioritātes ekonomikā būs vērstas uz
vietējo uzņēmumu rašanos un
izaugsmi.
Temats par to, ko Latvijai iesākt ar
vietējiem Krievijas pilsoņiem, ir
kļuvis par aktualitāti, kuru
dažādi politiķi izmanto popularitātes veicināšanai un par kuru
žanrā "manipulatīvs, iežēlinošs
cilvēkstāsts" izpaužas visi, kam nav slinkums.
Viens no strīdīgākajiem jautājumiem, ko, visticamāk, nāksies
risināt jaunajai valdībai, ir
saistīts ar plašāku darba tirgus
atvēršanu atbraucējiem no
citām valstīm.
Viedokļi, kas izskanēja pēc tam, kad Jaunā Vienotība bija paziņojusi, ka līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa varētu vadīt nākamo valdību, rada savdabīgu iespaidu.
Valdības mūsu valstī mainās bieži, un sabiedrības vairākums apzinās, ka valdības maiņa nenodrošina to, ka visas problēmas paliks pagātnē un brīdī, kad Saeima apstiprinās nākamo valdību, sāksies labāki laiki. Tomēr nav noliedzams, ka valdības lēmumiem ir ietekme gan uz sabiedrības dzīvi, gan uz valsts attīstību.