Mūsu valsts ekonomikā bija
tāds periods, kad tika
uzskatīts, ka vienīgi privātais
sektors, kas strādā konkurences apstākļos un ir
spiests pielāgoties brīvajam
tirgus, spēj nodrošināt kvalitatīvu sniegumu,
ņemt vērā sabiedrības prasības un sekmēt
Latvijas augšupeju.
Pamazām tuvojas mācību gada noslēgums, un, kā jau parasti maijā, aktualizējas temats par to, vai ir vērts doties studēt un kāda ir augstskolas diploma vērtība darba tirgū.
Latvijā 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. 1950. gadā šajā datumā Francijas toreizējais ārlietu
ministrs Robērs Šūmanis nāca
klajā ar deklarāciju par nāciju
sadarbību, ko mūsdienās simbolizē Eiropas Parlaments (EP).
Saeimas Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijā nesen tika
spriests par atteikšanos no krievu
valodas kā otrās svešvalodas
vidusskolās, un kārtējo reizi
atklājās, ka valodu tēma tiek
uztverta ļoti saasināti. (Plašāk par to var lasīt
3. maija laikrakstā Diena un citos medijos.)
Latvijā aizvien populārāks kļūst
viedoklis, ka nepieciešama dziļāka
integrācija Eiropas Savienībā (ES),
pat ja tā nes līdzi politiskās un
ekonomiskās suverenitātes
mazināšanos. 2019. gada pavasarī
šādu viedokli atbalstīja 27% respondentu, bet
šajā pavasarī jau 43%.
Gan Rīgā, gan citur Latvijā daudzdzīvokļu māju pastkastītes mēdz atrasties kāpņu telpā, kuras ārdurvis ir aprīkotas ar kodu. Reizēm gadās, ka šī koda nezināšana kļūst par šķērsli pasta piegādei.
Dažādi ekonomisko situāciju un
biznesa vidi raksturojošie dati,
ekspertu viedokļi, aptauju
rezultāti, kā arī pieredzes stāsti
atklāj, ka par veiksmes atslēgu
gan uzņēmumu, gan nozaru,
gan valstu līmenī aizvien vairāk kļūst prasme iet
līdzi laikam un pielāgoties 2024. gada realitātei.
Vecrīga grimst klusumā, tūristus nemana, un telpas stāv tukšas. Šādu apgalvojumu šogad var dzirdēt bieži, un sevišķi aktuāls šis temats kļūst patlaban, kad Latvijā tradicionāli sākas tūrisma sezona.
Valdībā šogad apstiprinātais Finanšu ministrijas izstrādātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir aktualizējis bezskaidras naudas plašāku lietošanu ikdienā.
Latvijā aptuveni puse iedzīvotāju,
vērtējot savu finansiālo situāciju,
uzskata, ka viņiem naudas pietiek
pārtikai un apģērbam, taču
dārgāku ilgtermiņa preču, piemēram, ledusskapja, iegāde sagādā
grūtības.
Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.
Latvija atkal atpaliek no Lietuvas un Igaunijas! Tāda reakcija daudziem bija uz nesen publiskoto Apvienoto Nāciju Organizācijas Ziņojumu par pasaules laimi.
Pirms četriem gadiem – 2020. gada martā – viena no svarīgākajām aktualitātēm mūsu valstī bija dīkstāves pabalsti nodarbinātajiem tajās nozarēs, kuru darbību pilnībā vai daļēji apturēja Covid-19 pandēmija.