Persona, kura iesāka diskusiju, bija piefiksējusi, ka privāti ievietotu fotogrāfiju cita persona izmantojusi sava komercpasākuma reklāmai, nesaskaņot fotogrāfijas izmantošanu ar autoru un nenorādot autora vārdu. Diskusijai vēršoties plašumā, tika norādīts, ka bez saskaņošanas ar autoru un nenorādot autora vārdu tiek izmantotas ne tikai fotogrāfijas, bet arī dažādi citi darbi.
Savulaik kādu internetā publicētu tekstuālo darbu cita persona, to piesavinoties bez autora atļaujas, uzdeva par savu, piedalījās ar to konkursā un ieguva pirmo vietu. Tad, kad konkursa rezultāti kļuva publiski zināmi, pieteicās īstais autors un plaģiāts tika atmaskots.
Ielūkojoties Autortiesību likumā, jāatzīst, ka to var uzskatīt par ideālu tam laikam, kad likums tika pieņemts, – XXI gadsimta sākumam. Taču 2026. gadam, kad lielākā daļa sabiedrības aktīvi lieto sociālos tīklus un dalās ar to saturu, likums nav pietiekami niansēts. Vienlaikus likums gan skaidri pasaka, ka «autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir literārie darbi un fotogrāfiskie darbi». (Plašāku informāciju var izlasīt likumā.)
Patlaban lielākā problēma nav normatīvā regulējuma gausā pielāgošanās XXI gadsimta nestajām pārmaiņām, bet gan kļūdainā pārliecība, ka sociālo tīklu un dažādu blogu saturu autortiesības nesargā un ka šis saturs ir izmantojams ne tikai privātiem, bet arī komerciāliem mērķiem bez maksas un bez nepieciešamības norādīt autora vārdu. Tādēļ kāds piesavinās fotogrāfiju, lai reklamētu savu pasākumu, nesaskaņo to ar fotogrāfijas autoru un autora vārdu nenorāda, cits tādā pašā stilā piesavinās literāro darbu un izmanto to savam mārketingam. Jāuzsver, ka īpaši liela autoru neapmierinātība ir vērojama tieši tad, ja viņu darbi, kurus viņi ievietojuši internetā, tiek izmantoti biznesa projektiem, iepriekš par to nevienojoties.
Latvijā par autortiesību pārkāpumiem var tikt piemērota ļoti nopietna atbildība. Iespējams, par to tie cilvēki, kuri rīkojas pēc principa «paņemsim no Feisbuka pasākuma reklāmai šito bildīti un produktu mārketingam šito tekstiņu», neaizdomājas.
Atsevišķa tēma ir tā, ka jau tuvākajā laikā Latvijā un citur pasaulē nāksies spriest par autortiesībām un tādiem tekstiem, attēliem un citiem darbiem, kuru radīšanai izmantots mākslīgais intelekts.