Aktuāls atkal ir kļuvis arī jautājums par to, kur iegūt informāciju par drošību dažādās valstīs. Atceroties 2020. gadu, kad sākās kovidpandēmija, un 2022. gadu, kad Krievija iebruka Ukrainā, jāatzīst, ka mūsu valsts Ārlietu ministrijas sniegtā informācija kopumā bija diezgan precīza un brīdinājumi bija atbilstoši apstākļiem. Tas, ka ministrijas vēstījumi nepatika ne panikas kultivētājiem, ne risku noliedzējiem, ir cits aspekts. Vienlaikus, protams, neviena ministrija nevar prognozēt to, kurā pasaules reģionā tālākā nākotnē izcelsies militārs konflikts, notiks terora akts vai plosīsies spēcīga vētra. Tomēr, ģeopolitiskajai nestabilitātei saasinoties, ir svarīgi atcerēties, ka valsts iestāžu sniegtā informācija ir uzticamāka par to, ko sociālajos tīklos paudušas tādas privātpersonas, kurām ir pašām savas, savtīgās intereses, un primāri jau – gūt popularitāti.
Būtiska ir arī katra cilvēka paša atbildība, lemjot par to, vai doties vai nedoties uz tādu reģionu, kurā saasinājusies spriedze.
Jau kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, arī Baltijas valstis daudzviet pasaulē uzskata par ne īpaši drošu ceļojuma galamērķi. To var saprast – no Rīgas līdz Kijivai ir tikai 1050–1070 kilometru. Taču Baltijas valstu iedzīvotāji pie netālā kara situācijas ir pieraduši, mierīgi dzīvo savu ikdienas dzīvi un pat īsteno tādus ilgtermiņa projektus kā nekustamo īpašumu iegāde, uzņēmumu veidošana un zinātnisko pētījumu veikšana.
Protams, valstīs, no kurām samērā netālu notiek karadarbība, pastiprinās rūpes par aizsardzību un līdz ar to jūtamāka ir militāro spēku klātbūtne. Šāgada martā ielūkojoties, piemēram, Eiropas Savienības dalībvalsts Kipras Republikas medijos, tēma par aizsardzības stiprināšanu bija ļoti pamanāma.
Vēl viens būtisks aspekts, ko nesusi tehnoloģiju attīstība XXI gadsimta trešajā desmitgadē, ir tas, ka arī tajās valstīs, kurās nav tiešu militāru apdraudējumu, tiek traucēta gaisa satiksme. To jau ir piedzīvojusi Viļņas lidosta, kuras darbību laiku pa laikam paralizē no Baltkrievijas palaistie kontrabandas meteoroloģiskie baloni.
Patlaban, arī dodoties Tuvo Austrumu virzienā, jāapzinās, ka lidojumi var nenotikt tā, kā plānots. Arī šajā gadījumā vērts sekot oficiālajai valsts iestāžu un avionozares informācijai.