Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 24. janvāris
Krišs, Eglons, Ksenija, Egle

Ieva Štāle

Joprojām aktuāls īslaicīgs piesārņojums

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas.

Esam vecie alus dvēseles cilvēki

Šogad aprit pirmais a/s Cēsu alus Pensionāru kluba darbības gads. «Mēs esam patiesi gandarīti par doto iespēju būt kopā, uzturēt saikni ar uzņēmumu, kurā savulaik strādājām, un piedalīties dažādās sabiedriskajās aktivitātēs,» Senioru Dienai savā vēstulē raksta Kārlis Tomsons - tagad pensionārs jeb, kā pats saka, brīvpilsonis.

Prieks iepazīties Imantā

Rīgas kultūras un atpūtas centrā Imanta aprīlī sākuši realizēt projektu Prieks iepazīties!, kura ietvaros dāmas un kungi labākajos gados aicināti iesaistīties īpaši senioriem piemērotās deju nodarbībās. Dalība ir bez maksas, un īpaša pieteikšanās nav nepieciešama.

Uz pelēcīgajiem neskatās

Ar farmaceiti Ingeru Bērziņu mēs tiekamies Zaļajā Ceturtdienā Vecrīgā vienā no vecākajām Rīgas aptiekām - Vecpilsētas Mēness aptiekā. Šonedēļ Ingerai apritēja 66 gadi, un dzimusi viņa ir Zaļajā Ceturtdienā. Lai arī pēc 38 gadiem, kas nostrādāti Ķekavas aptiekā, farmaceite oficiāli ir devusies pensijā, aptiekas atmosfēra joprojām pievelk kā magnēts, tāpēc Ingera Bērziņa tagad piestrādā, kā farmaceite dežurējot nakts stundās Vecpilsētas aptiekā.

Zilaļģu oficiālajās peldvietās nav

Pirms ekonomiskās krīzes Veselības inspekcija kontrolēja 274 peldvietas Latvijā. Krīzes laikā samazinājās finansējums, un tagad tiek kontrolētas vairs tikai 54 oficiālās peldvietas. Taujāts, vai peldūdens kvalitātes pārbaudes sistēma pašlaik ir optimāla, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists Normunds Kadiķis atzīst - sistēma būtu optimāla, ja tiktu sasniegts mērķis - katrā novadā pārbaudīt vismaz vienu peldvietu. Kopumā tās būtu 110 līdz 120 peldvietu - pa vienai katrā novadā un visās deviņās republikas nozīmes pilsētās.

Joprojām aktuāls īslaicīgs piesārņojums

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām - Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas.

Manā ezerā ir sapropelis - ko ar to darīt?(8)

Latvijā ir 2256 ezeri, to kopējā platība ir 1001 kvadrātkilometrs jeb 1,5% no Latvijas teritorijas. Purvu kopplatība ir 6401 kvadrātkilometrs jeb 9,9% no valsts teritorijas. Lielākajā daļā šo ezeru un purvos zem kūdras slāņa ir sastopams sapropelis - izmantojams un daļēji atjaunojams zemes dzīļu resurss, kas satur organiskus nogulumus. Tie uzkrājas, nogulsnējoties atmirušo ūdensaugu un dzīvnieku atliekām un sajaucoties tām ar minerālvielām.

Dabas bagātība, kas var noderēt biznesam

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?Sapropelis ir ezerdobes pamatnē ilgākā laika periodā bioķīmisku un fizikālu pārvērtību rezultātā - sajaucoties minerāliem komponentiem - veidojušies ezeru organiskie nogulumi.

Sapropelis - dabas bagātība, kas var noderēt biznesam(6)

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?

Dabas bagātība, kas var noderēt biznesam

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?

Pat palīdzība ūdens attīrīšanā

Latvijā ir 2256 ezeri, to kopējā platība ir 1001 kvadrātkilometrs jeb 1,5% no Latvijas teritorijas. Purvu kopplatība ir 6401 kvadrātkilometrs jeb 9,9% no valsts teritorijas. Lielākajā daļā šo ezeru un purvos zem kūdras slāņa ir sastopams sapropelis - izmantojams un daļēji atjaunojams zemes dzīļu resurss, kas satur organiskus nogulumus. Tie uzkrājas, nogulsnējoties atmirušo ūdensaugu un dzīvnieku atliekām un sajaucoties tām ar minerālvielām.

Izkāpt no ierastā laukuma

«Dzīvē katrs brīdis piedāvā izvēli. Reizēm cilvēkam ir jāizkāpj no sava ierastā laukuma un jāizdara arī drosmīga izvēle,» par uzdrīkstēšanos pieņemt lēmumus, ilgi nedomājot, saka Vija Brikmane.

Drošāk senioram un piederīgajiem

«Dzīvoju viena, un man bija kļuvis ļoti vientuļi. Māca depresija, pat tagad - šajā skaistajā pavasarī. Es nevaru būt viena, pati ar sevi, kaut arī man ir kaķis. Cienījamos gados tomēr ir vajadzīgi cilvēki, ar kuriem parunāt. Vajadzīgs kontakts,» atzīstas Vanda (vārds mainīts - red.), kurai ir pāri 70 gadiem. Viņas pieaugušie bērni ir savā dzīvē, un kundze meklējusi izeju, kā mazināt postošo vientulību.

Ieva Štāle Nu jau astoņus gadus senioram Ilgonim Klīvem fotografēšana ir galvenais vaļasprieks, lai gan šī bijusi kaislīga aizraušanās kopš skolas laikiem. Ilgonis darbojas arī Jūrmalas fotoklubā Aspazija, kurš jau ceturto gadu martā rīko izstādi Dāvana

Nu jau astoņus gadus senioram Ilgonim Klīvem fotografēšana ir galvenais vaļasprieks, lai gan šī bijusi kaislīga aizraušanās kopš skolas laikiem. Ilgonis darbojas arī Jūrmalas fotoklubā Aspazija, kurš jau ceturto gadu martā rīko izstādi Dāvana sievietēm. Šogad izstādē piedalās septiņpadsmit fotomeistaru ar 39 darbiem.

Arī šopavasar K. Barona muzejs gaidīs omas, kuras ir labā omā

Jau pērn Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa realizēja brīnišķīgu projektu - nodarību ciklu Oma šodien labā omā, uz kuru tika aicināti Rīgā dzīvojošie seniori un bērni no sešu līdz vienpadsmit gadu vecumam, lai kopā ne tikai mācītos, uzlabotu fizisko un emocionālo veselību, bet arī papildinātu zināšanas par dažādām kultūrvēstures tēmām.

Novada bagātība un vienlaikus arī drauds

Iedomājieties - jūs savas saimniecības pļaviņā novietojat četrtonnīgu ūdens mucu, lai padzirdinātu lopiņus, aplaistītu kāpostu un burkānu dobes. No rīta pamostaties, aizejat apraudzīt saimniecību - nav ne mucas, ne burkānu dobju. Zeme tās aprijusi. Vai arī - klubkrēslā skatāties iemīļotāko TV pārraidi, te pēkšņi acu priekšā zem zemes pazūd jūsu mājas veranda. Vai citurīt - bumbierkoks aiz loga sašķiebies.

Kāpēc nedarīt, ja var darīt?(7)

"Vecums nav tas ļaunākais, kas ar cilvēku var notikt," saka Saulkrastu Pensionāru biedrības pārstāve Rasma Miglāne. Saulkrastos, kur pilsētas pamatiedzīvotāju skaits ir 6200, pusotrs tūkstotis ir pensijas vecuma ļaužu. Pensionāru biedrībā aktīvi darbojas aptuveni 100 senioru.

Zaļa pieeja palīdz taupīt līdzekļus(2)

Saulkrastos viena no problēmām, kas liedz saimniecisko darbību ievirzīt videi draudzīgā gultnē, ir 26 dārzkopības ciemi pilsētas tuvumā un netālie mazdārziņu kooperatīvi Limbažu novadā. "Tas ir padomju laika mantojums. Laika posmā no maija līdz septembrim mazdārziņi joprojām ir plaši apdzīvoti. Tie ir blīvi apbūvēti, ar ļoti šaurām ielām, daudzviet nav novadgrāvju.

Cik ilgi vēl pastāvēs Baltā kāpa Saulkrastos?(17)

Astoņpadsmit metru augstā Baltā kāpa Saulkrastos, Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, ir lieliska vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Te savulaik uzņemti vēsturiski skati Rīgas kinostudijas mākslas filmām Nauris un Kā gulbji balti padebeši iet. Diemžēl pēdējos gados virs Baltās kāpas savilkušies tumši padebeši.

Sirmums acīs vēl nelec(2)

«Braucot no Ķekavas Jūrmalas virzienā, pēc trim kilometriem krustojumā griezieties pa labi, un tad jau ceļa malā redzēsiet trolejbusa pieturu,» kā nokļūt līdz Mazgaņģiem mums stāsta seniore Dzintra Šterna. Trolejbusa pietura uz Ķekavas ceļa? Dzintra smej - viņa taču 30 gadu nostrādājusi par trolejbusa vadītāju! Trolejbusa pietura tiešām tur ir.

Kāpēc nedarīt, ja var darīt?

«Vecums nav tas ļaunākais, kas ar cilvēku var notikt,» saka Saulkrastu Pensionāru biedrības pārstāve Rasma Miglāne. Saulkrastos, kur pilsētas pamatiedzīvotāju skaits ir 6200, pusotrs tūkstotis ir pensijas vecuma ļaužu. Pensionāru biedrībā aktīvi darbojas aptuveni 100 senioru.

Vēl var pieteikties pabalstam

Vēl tikai līdz 31. martam, iesniedzot iesniegumu, Rīgas Sociālajā dienestā var pieteikties pabalstam pārtikas iegādei.

Zaļa pieeja palīdz taupīt līdzekļus

Saulkrastos viena no problēmām, kas liedz saimniecisko darbību ievirzīt videi draudzīgā gultnē, ir 26 dārzkopības ciemi pilsētas tuvumā un netālie mazdārziņu kooperatīvi Limbažu novadā. «Tas ir padomju laika mantojums. Laika posmā no maija līdz septembrim mazdārziņi joprojām ir plaši apdzīvoti. Tie ir blīvi apbūvēti, ar ļoti šaurām ielām, daudzviet nav novadgrāvju.

Cik ilgi vēl pastāvēs Baltā kāpa Saulkrastos?

Astoņpadsmit metru augstā Baltā kāpa Saulkrastos, Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, ir lieliska vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Te savulaik uzņemti vēsturiski skati Rīgas kinostudijas mākslas filmām Nauris un Kā gulbji balti padebeši iet. Diemžēl pēdējos gados virs Baltās kāpas savilkušies tumši padebeši.

Jūrmalā sākta krasta kāpu stabilizācija(9)

Kūrortpilsētas vizītkarte ir pludmale. Populārajā Baltijas kūrortā - Jūrmalas pilsētā - pludmale stiepjas 25,5 kilometru garumā gar Rīgas līci. Tas ir ievērojams apjoms, ko dažs kājāmgājējs mēra 80 tūkstošos soļu. Gatavojoties jaunās kūrortsezonas atklāšanai, kas plānota maija vidū, Jūrmalā jau laikus tiek labiekārtota pludmales un kāpu zona, šonedēļ vēstīja laikraksta Diena pielikums Vides Diena.

Mežos izmet pat vecas mēbeles, podus un ledusskapjus; pašvaldība bezspēcīga(39)

Jūrmala kā Latvijas slavenākā kūrortpilsēta ietver arī teritoriju pāri dzelzceļam, kurā mežs pieder gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem. Ar šīs zaļās zonas sakopšanu daudzviet rodas sarežģījumi privātīpašniekiem, kam nākas cīnīties ar to vietējo iedzīvotāju paradumiem, kuri mežu uztver kā bezmaksas atkritumu izgāztuvi, šonedēļ vēstīja laikraksta Diena pielikums Vides Diena.