Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 24. janvāris
Krišs, Eglons, Ksenija, Egle

Ieva Štāle

Pāvilostā laivas ar elektromotoru

Laivu būvēšanas tradīcijas Latvijas Kurzemes piekrastē ir senas, tomēr padomju varas gados, kad piekrastē bija slēgta militārā zona, tika lemtas iznīcībai. Pirms pieciem gadiem domubiedru grupiņai Pāvilostā radās ideja atsākt koka laivu būvi, izmantojot tradicionālos zvejnieku laivu paraugus, sentēvu zināšanas un mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Šo projektu īstenoja viesnīcas Vēju paradīze saimnieks Valts Videnieks sadarbībā ar biedrību Pāvilostas laivas.

Elektromobilis piespiež braukt ekonomiskāk

Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu ir noteikts mērķis - līdz 2050. gadam transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par 60%.

Aicina vingrot

Biedrība Rīgas aktīvo senioru alianse (RASA) šoruden senioriem piedāvā vairākas jaunas nodarbības, viena no tām - austrumu vingrošana ci-gun.

Aicina vingrot

Biedrība Rīgas aktīvo senioru alianse (RASA) šoruden senioriem piedāvā vairākas jaunas nodarbības, viena no tām - austrumu vingrošana ci-gun.

Vides prasības un saimnieciskā darbība jāsabalansē

Latvijā ir desmit ostu, trīs lielās - Rīga, Ventspils un Liepāja - un septiņas mazās - Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Roja, Engure, Pāvilosta un Lielupe -, liecina Satiksmes ministrijas dati. Investīcijas ostu infrastruktūras uzlabošanā pozitīvi ietekmē kuģu drošību, mazina vides piesārņojuma risku un veicina ostu apkārtējās vides sakārtotību.

Latvijā atdzīvojies senioru teniss(1)

"Teniss ir pateicīgs sporta veids, jo to var spēlēt visu dzīvi. Cilvēks aktīvi sporto, viņam ir savs hobijs, līdz ar to tiek saglabāta laba veselība un uzlabota dzīves kvalitāte," uzskata neiroķirurgs, Latvijas Ārstu tenisa savienības prezidents Egils Valeinis, kurš pirms sešiem gadiem sācis organizēt tenisa senioru kustību Latvijā.

Veloceļus Rīgā pagarinās vēl par 27 kilometriem(40)

Rīgas kā pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai aptuveni 641 tūkstotis tās iedzīvotāju. Aplēses liecina, ka regulāri uz galvaspilsētu strādāt, mācīties, atpūsties brauc aptuveni miljons 200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. "Pilsētas attīstību iespējams veicināt, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet nodrošinot labus sociālos un vides apstākļus.

Kuriozi no senioru datorkursiem - kad datoru pārņem poļi(17)

Šovasar seniori bija ļoti aktīvi, apgūstot datorprasmes Lattelecom sociālās atbildības projektā Pieslēdzies, Latvija!.Kā tas var gadīties katram, arī vecākās paaudzes skolēniem nereti mācību procesā rodas amizantas situācijas. Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) vadītāja Terezija Mackare stāsta par mācībām Rīgā: "Esam lepni par senioru apņēmību, centību un nozīmīgajiem panākumiem, apgūstot līdz šim neiepazīto datoru un internetu.

Var spēlēt visu dzīvi

«Teniss ir pateicīgs sporta veids, jo to var spēlēt visu dzīvi. Cilvēks aktīvi sporto, viņam ir savs hobijs, līdz ar to tiek saglabāta laba veselība un uzlabota dzīves kvalitāte,» uzskata neiroķirurgs, Latvijas Ārstu tenisa savienības prezidents Egils Valeinis, kurš pirms sešiem gadiem sācis organizēt tenisa senioru kustību Latvijā.

Piesakieties nodarbībām dienas centros

Septembrī, kad senioriem rodas vairāk laika, uz nodarbībām Rīgas dienas centros tiek aicināti visi interesenti. Rīgā darbojas septiņi dienas centri, kas izveidoti konkrētām mērķa grupām, lai dienas laikā nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.

Kad datoru pārņem poļi

Šovasar seniori bija ļoti aktīvi, apgūstot datorprasmes Lattelecom sociālās atbildības projektā Pieslēdzies, Latvija!.

Balva mudina neapstāties

Brīdī, kad norit cilvēku pieteikšana šā gada Latvijas lepnuma balvai, Diena iztaujāja vairākus 2014. gada balvas ieguvējus, lai uzzinātu, kā viņiem veicies laikā, kas pagājis kopš balvas saņemšanas pērnā gada nogalē.

Veloceļus Rīgā pagarinās vēl par 27 kilometriem

Rīgas kā pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai aptuveni 641 tūkstotis tās iedzīvotāju. Aplēses liecina, ka regulāri uz galvaspilsētu strādāt, mācīties, atpūsties brauc aptuveni miljons 200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. «Pilsētas attīstību iespējams veicināt, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet nodrošinot labus sociālos un vides apstākļus.

Modelēs, kā galvaspilsētā iegūt tīrāku gaisu(15)

"Rīgai nepieciešams instruments, ar ko tā var efektīvi pārvaldīt gaisa kvalitāti pilsētā, lai lēmumi nebūtu spontāni, populistiski, bet tiktu pieņemti ar aprēķinu un pamatotu plānu. Mēs pie tā strādāsim, jo pilsēta gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā izdarīt var ļoti daudz," norāda starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) valdes priekšsēdētājs Valts Vilnītis.

Ar prieku par saullēktu

"Esmu tā sailgojies pēc skriešanas, ka prātoju - nākamgad būs jānoskrien kāds pusmaratons. Bet pagaidām katru dienu sniedzu peldēšanas paraugdemonstrējumus Ventā, jo man tāds ūdeņains vārds un arī peldu es labi," savu labas pašsajūtas uzturēšanas paņēmienu atklāj Kuldīgas seniors Vilnis Kalns (75).

Iecienījuši specializētos tālruņus

Gados vecāku cilvēku saziņas atvieglošanai pieejamie specializētie mobilie tālruņi ar lieliem taustiņiem un īpašu trauksmes zvana pogu kļūst aizvien pieprasītāki Latvijas senioru vidū - tos lieto nu jau katrs astotais šajā vecuma grupā, liecina mobilo sakaru operatora Amigo apkopotā informācija. Pensionāri joprojām visvairāk iecienījuši klasiskos jeb pogu telefonus, bet viedtālruņus iegādājušies vien 2% senioru.

Es esmu brīvdomātāja

«Ar gadiem sirdī palieku jaunāka. Nezinu, kā to izskaidrot. Varbūt tāpēc, ka kļuvis vairāk laika padomāt arī par sevi, jo jaunībā, brieduma gados galvenais bija darbs un ģimene,» saka seniore Biruta Gulbe.

Ar prieku par saullēktu

«Esmu tā sailgojies pēc skriešanas, ka prātoju - nākamgad būs jānoskrien kāds pusmaratons. Bet pagaidām katru dienu sniedzu peldēšanas paraugdemonstrējumus Ventā, jo man tāds ūdeņains vārds un arī peldu es labi,» savu labas pašsajūtas uzturēšanas paņēmienu atklāj Kuldīgas seniors Vilnis Kalns (75).

Modelēs, kā galvaspilsētā iegūt tīrāku gaisu

«Rīgai nepieciešams instruments, ar ko tā var efektīvi pārvaldīt gaisa kvalitāti pilsētā, lai lēmumi nebūtu spontāni, populistiski, bet tiktu pieņemti ar aprēķinu un pamatotu plānu. Mēs pie tā strādāsim, jo pilsēta gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā izdarīt var ļoti daudz,» norāda starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) valdes priekšsēdētājs Valts Vilnītis.

Cer, ka mainīsies paradumi(5)

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā interesentiem tiek piedāvāta informācija par gaisa piesārņojumu vietās, kur gaisa kvalitāti kontrolē Rīgas domes gaisa monitoringa stacijas – Brīvības, K. Valdemāra ielā un Sarkandaugavā. Mērījumos iegūtā informācija (http://mvd.riga.lv/lv/gaiss_sobrid/) tiek atspoguļota četru tekošo dienu griezumā, izmantojot vienas stundas vidējo koncentrāciju.

It kā nekad nebūtu šķirtas(2)

"Galvenais, ka tagad esam kopā. Mēs tiešām sevi varam saukt par veiksmīgām sievietēm. Esam ļoti, ļoti pateicīgas senioram Mārtiņam Ziebergam, kurš mums palīdzēja citai citu atrast," saka Daina, Rasma un Ligita. Viņas izšķīra 1965. gadā – pēc ugunsgrēka meitenītes tika atņemtas mātei un ievienotas dažādos bērnunamos Daugavpilī, Baldonē, Cēsīs.

Latvijas vecais autoparks nav videi draudzīgs(28)

Gaisa piesārņojuma monitoringa dati par Rīgu liecina, ka pilsētas centrālajās ielās, kur ir visblīvākā satiksme, tiek pārsniegta slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu norma. Slāpekļa dioksīds ir autotransporta radīts piesārņojums. Vides speciālisti norāda – gaisa kvalitātes uzlabošanai efektīvi būtu ierobežot autotransporta intensitāti Rīgas centrā, taču būtiska nozīme ir arī Latvijā kopumā izmantotā autoparka tehniskajiem parametriem un vecumam.

It kā nekad nebūtu šķirtas

«Galvenais, ka tagad esam kopā. Mēs tiešām sevi varam saukt par veiksmīgām sievietēm. Esam ļoti, ļoti pateicīgas senioram Mārtiņam Ziebergam, kurš mums palīdzēja citai citu atrast,» saka Daina, Rasma un Ligita. Viņas izšķīra 1965. gadā - pēc ugunsgrēka meitenītes tika atņemtas mātei un ievienotas dažādos bērnunamos Daugavpilī, Baldonē, Cēsīs.

Cer, ka mainīsies paradumi

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā interesentiem tiek piedāvāta informācija par gaisa piesārņojumu vietās, kur gaisa kvalitāti kontrolē Rīgas domes gaisa monitoringa stacijas - Brīvības, K. Valdemāra ielā un Sarkandaugavā. Mērījumos iegūtā informācija (http://mvd.riga.lv/lv/gaiss_sobrid/) tiek atspoguļota četru tekošo dienu griezumā, izmantojot vienas stundas vidējo koncentrāciju. Informācija tiek atjaunota katru stundu, un tajā atrodamas ziņas par slāpekļa dioksīda, ozona, sēra dioksīda, benzola, oglekļa oksīda, slāpekļa oksīda, kā arī putekļu koncentrāciju.

Latvijas vecais autoparks nav videi draudzīgs

Gaisa piesārņojuma monitoringa dati par Rīgu liecina, ka pilsētas centrālajās ielās, kur ir visblīvākā satiksme, tiek pārsniegta slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu norma. Slāpekļa dioksīds ir autotransporta radīts piesārņojums. Vides speciālisti norāda - gaisa kvalitātes uzlabošanai efektīvi būtu ierobežot autotransporta intensitāti Rīgas centrā, taču būtiska nozīme ir arī Latvijā kopumā izmantotā autoparka tehniskajiem parametriem un vecumam.

Tautiskais mantojums miniatūrā

«Lelles ir universālas - tās aizrauj gan mazus, gan lielus. Tās nāk apskatīt arī citu tautību cilvēki un pat jauni puikas. Te interesanti ir visiem,» izstādē No trimdas Latvijā - Austras Lindes 120 tautu meitas miniatūrā saka lellīšu darinātājas meita, seniore Astra Pavlovska.

Piejūras gaiss kā pievienotā vērtība

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latviju var uzskatīt par mežiem bagātāko valsti, jo, kā liecina Valsts meža dienesta dati, no kopējās valsts teritorijas meži aizņem 51,8%. Lielākajā daļā mežaudžu valdošie ir skuju koki - priedes un egles. Skuju koku audzes aizņem 52,3% no visu audžu platībām, bērzu audzes - 30,8%, baltalkšņu audzes - 7,4, apšu audzes - 5,4%. Mežzinātņu speciālisti meža platību pieaugumu Latvijā prognozē arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana.

Bez meža neiztikt

«Latvijā kopumā gaisa kvalitāte ir ļoti laba, jo mums nav lielu rūpniecisku objektu, taču esam maza valstiņa, kurai pāri pūš vēji. Latvijā notiekošo ražošanas procesu un arīdzan mūsu mežu ietekme uz gaisa kvalitāti, visticamāk, ir niecīga, jo pāri virzās gaisa masas no citām industriāli attīstītākām zemēm. Kādreiz mūs biedēja ar skābajiem lietiem, taču, veicot mežu monitoringu, desmit gadu laikā tāda dabas parādība nav konstatēta,» stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.