Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 24. janvāris
Krišs, Eglons, Ksenija, Egle

Ieva Štāle

Kļūst par skolotājiem vienaudžiem

Senioru datormācību projekta Pieslēdzies, Latvija! absolventi pieņēmuši izaicinājumu, paši kļūstot par skolotājiem saviem vienaudžiem. Līdz pat oktobrim Rīgā, Jēkabpilī un Jelgavā divas reizes nedēļā - trešdienās un sestdienās no plkst. 10 līdz 14 - bezmaksas konsultācijas datora un interneta lietošanā seniori pasniegs arī Lattelecom†klientu apkalpošanas centros - veikalos.

Piedotu visu, lai tikai viņas būtu blakus

«Lai kaimiņi domā, ka esmu veca un dīvaina, sarunājos pati ar sevi, bet es katru rītu aizeju pie Todzītes un Simbiņas - sasveicinos, parunājos, nopūšos, paraudu,» saka mūsu omīte. Kad citos medību laukos šogad aizgāja mūsu jaunākā sune, apglabājām viņu dārza tālākajā stūrī, kur zaļo divi dekoratīvie kociņi. Vecās Simbiņas aiziešana drīz vien pēc Todzijas nebija pārsteigums - viņa bija nodzīvojusi gandrīz divus Bernes ganusuņa mūžus. Simbu apglabājām turpat dārzā blakus Todzijai.

Kā vislabāk uzglabāt maizi?(20)

"Mana Kanādas māsīca maizīti glabā ledusskapī - tikai šādi tā nesapelē," no aizjūras radinieces pārņemto paradumu atklāj Dzidras kundze. Taču viņas kaimiņiene oponē - vislabākā vieta uzglabāšanai esot vēl padomju laikos tradicionālā maizes kaste. Bet kā maiznieki iesaka uzglabāt maizi?

Draugi ir kā eņģeļi(2)

Vispirms Lība Zukule Vecbebros mūs aizved pie piemiņas akmens represētajiem - šī vieta viņai dārga, jo pati ir represētā. Tad izstaigājam Bebru pamatskolu, bērnudārzu Bitīte, ielūkojamies tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā muzejā Galdiņi. Apskatām Vecbebru baznīcu. Tās visas Lībai ir mīļas vietas, kur "viņa pielikusi savu roku", kā saka Vecbebros satiktie ļaudis.

Ceļojumā pa labo cilvēku zemi

Tā bija pelēki drūma, lietaina diena, kad parasti pārpildītajos Jūrmalas mikroautobusos drūzmējas tikpat pelēki, nīgri pasažieri ar pilošiem lietussargiem. Par laipnībām te nevar būt runas - galvenais, lai nekas nepil uz galvas, kājām vai kabatā.

Draugi ir kā eņģeļi

Vispirms Lība Zukule Vecbebros mūs aizved pie piemiņas akmens represētajiem - šī vieta viņai dārga, jo pati ir represētā. Tad izstaigājam Bebru pamatskolu, bērnudārzu Bitīte, ielūkojamies tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā muzejā Galdiņi. Apskatām Vecbebru baznīcu. Tās visas Lībai ir mīļas vietas, kur «viņa pielikusi savu roku», kā saka Vecbebros satiktie ļaudis.

Kā vislabāk uzglabāt maizi?

«Mana Kanādas māsīca maizīti glabā ledusskapī - tikai šādi tā nesapelē,» no aizjūras radinieces pārņemto paradumu atklāj Dzidras kundze. Taču viņas kaimiņiene oponē - vislabākā vieta uzglabāšanai esot vēl padomju laikos tradicionālā maizes kaste. Bet kā maiznieki iesaka uzglabāt maizi?

Uz velosipēda ar vērtīgu bagāžu - Oma Bike Tūre(1)

Seniors, kurš ir aizrautīgs stāstnieks, kuram patīk pārvietoties ar velosipēdu, tāds, kurš labi zina savas pilsētas vēsturi un ir gana komunikabls. Lieliska ideja, kā izmantot šādu potenciālu radās siguldietei Laurai Cimžei, kura realizē projektu Oma Bike Tūre. Caur to Siguldā ir sākusi attīstīties velogidu senioru kustība.

Pusi pensijas par karaļvalsti(14)

Kādā augusta dienā Saules iela Grobiņā patiesi ir saules pielieta. Tikko nosmidzinājis lietutiņš. Starp izkoptajiem dārziem meklējam vissakoptāko - mēs taču dodamies pie Latvijā vienīgā privātā botāniskā dārza saimnieka! Taču, sperot pirmos soļus Ilmāra Graudiņa pagalmā, sākotnēji viss atgādina dārzu vēl tapšanas stadijā.

Uz velosipēda ar vērtīgu bagāžu

Seniors, kurš ir aizrautīgs stāstnieks, kuram patīk pārvietoties ar velosipēdu, tāds, kurš labi zina savas pilsētas vēsturi un ir gana komunikabls. Lieliska ideja, kā izmantot šādu potenciālu radās siguldietei Laurai Cimžei, kura realizē projektu Oma Bike Tūre. Caur to Siguldā ir sākusi attīstīties velogidu senioru kustība.

Pusi pensijas par karaļvalsti

Kādā augusta dienā Saules iela Grobiņā patiesi ir saules pielieta. Tikko nosmidzinājis lietutiņš. Starp izkoptajiem dārziem meklējam vissakoptāko - mēs taču dodamies pie Latvijā vienīgā privātā botāniskā dārza saimnieka! Taču, sperot pirmos soļus Ilmāra Graudiņa pagalmā, sākotnēji viss atgādina dārzu vēl tapšanas stadijā.

Vecākā titula Vecmāmiņa 2014 pretendente: Pats galvenais dzīvē ir ģimene(15)

Rudenī noslēgsies konkurss Vecmāmiņa 2014. Pašlaik finālistes ik sestdienu iesaistās dažādos pasākumos, pilnveido savas zināšanas. "Tas ir ļoti nopietns darbs ar sevi," atzīst allažniece Aira Ločmele, vecākā pretendente uz kroni un titulu. Seniore neslēpj - kronis un tituls viņai nav pašmērķis, jo "uzliek milzu atbildību".

Palīdz vecmeistariem

Liela daļa tautā mīlētu skatuves mākslinieku kļuvuši par vientuļajiem pensionāriem ar minimālo pensiju. Viņiem nepieciešams līdzcilvēku atbalsts. Par gandrīz 100 teātra vecmeistariem rūpes uzņēmies Latvijas Teātra radošo personību atbalsta fonds (LTRPAF) ar jauno nosaukumu Rampa.

Labestību padalīt tālāk

Rudenī noslēgsies konkurss Vecmāmiņa 2014. Pašlaik finālistes ik sestdienu iesaistās dažādos pasākumos, pilnveido savas zināšanas. «Tas ir ļoti nopietns darbs ar sevi,» atzīst allažniece Aira Ločmele, vecākā pretendente uz kroni un titulu. Seniore neslēpj - kronis un tituls viņai nav pašmērķis, jo «uzliek milzu atbildību».

Makšķere kārotajam lomam

«Labāk darbojos ar cirvi un lāpstu, jo tā pele un kursors mani neklausa. Bet tas jau tikai sākums,» pašreizējo nedrošību, apgūstot modernās tehnoloģijas, neslēpj aktieris Mārtiņš Vērdiņš.

Vingro, dejo un apglezno zīdu

Rīgas Sociālā dienesta dienas centrs Kastanis senioriem augustā piedāvā vairākas nodarbības. Tie, kam ir vēlēšanās fiziski izkustēties, pirmdienās no plkst. 14 līdz 15 aicināti uz tai-či vingrošanu. Trenažieri dienas centrā pieejami katru darba dienu no plkst. 9 līdz 17, piektdienās līdz plkst. 16.

Prieks par dzīvi jāmeklē pašiem!(1)

"Katrs cilvēks jau no dzimšanas ir ceļā pats uz sevi, gan augot augumā, gan pieņemoties spēkā un prātā. Prāts vajadzīgs ikvienam, strādājot fizisku un garīgu darbu - tas uzlabo pašsajūtu un ceļ dzīves kvalitāti," uzskata alūksniete Vēsma Kokle-Līviņa. Seniore vienmēr ir atradusi sev kādu nodarbošanos, kaut tuvojas jau 84. mūža gads.

Pīlādžogas labākai veselībai(8)

Šogad pīlādži sārtojās jau jūlija beigās - latviešiem tas jau izsenis bijis maģisks koks, ko stāda tuvu mājai, lai atvairītu ļaunos garus un pasargātu no sliktas auras.

Kad tad, ja ne vecumdienās?(7)

"Kārtīgi strādājam, ik pa laikam uzšujam jaunu kleitu un nedēļas nogalē prom uz balli kārtīgi izdancoties. Dzīve patiešām ir skaista!" apgalvo Judīte Sukure no Vārmes. Viņu kopā ar dzīvesbiedru Uldi Strādnieku satiekam senioru dārza svētkos Kuldīgā, kur jūlijā ciemos pie Kuldīgas pensionāru apvienības Rumbiņa bija sabraukuši vairāk nekā divi simti senioru no tuvākajiem pagastiem, no Auces, Kandavas, Engures, Sabiles, Tukuma, Aizputes.

Izmetot visu veco un lieko(22)

"Katram cilvēkam kaut reizi gadā jāapsēžas un jāpārdomā - kas ir prioritāte? Kas galvenais dzīvē? Varbūt tas, ko daru, nav man vajadzīgs? Atceros kādu lauku sieviņu - viņai pāri 80 gadiem, ir gotiņa un vēl zirgs, ko pati vairs nevar iejūgt. Prasu - kam zirgs vajadzīgs? Viņa atbild - ar ko citādi govij sienu atvedīšu? Hm.

Pīlādžogas labākai veselībai

Šogad pīlādži sārtojās jau jūlija beigās - latviešiem tas jau izsenis bijis maģisks koks, ko stāda tuvu mājai, lai atvairītu ļaunos garus un pasargātu no sliktas auras.

Prieks par dzīvi jāmeklē pašiem!

«Katrs cilvēks jau no dzimšanas ir ceļā pats uz sevi, gan augot augumā, gan pieņemoties spēkā un prātā. Prāts vajadzīgs ikvienam, strādājot fizisku un garīgu darbu - tas uzlabo pašsajūtu un ceļ dzīves kvalitāti,» uzskata alūksniete Vēsma Kokle-Līviņa. Seniore vienmēr ir atradusi sev kādu nodarbošanos, kaut tuvojas jau 84. mūža gads.

Izmetot visu veco un lieko

«Katram cilvēkam kaut reizi gadā jāapsēžas un jāpārdomā - kas ir prioritāte? Kas galvenais dzīvē? Varbūt tas, ko daru, nav man vajadzīgs? Atceros kādu lauku sieviņu - viņai pāri 80 gadiem, ir gotiņa un vēl zirgs, ko pati vairs nevar iejūgt. Prasu - kam zirgs vajadzīgs? Viņa atbild - ar ko citādi govij sienu atvedīšu? Hm.

Inkontinences līdzekļi ne tikai aprūpei, bet arī aktīvai dzīvei

Latvijā no inkontinences jeb urīna nesaturēšanas dažādās pakāpēs cieš aptuveni 150 000 iedzīvotāju. Līdz ar populācijas novecošanos šādu cilvēku skaits ik gadu pieaug, taču valsts atbalsts inkontinences līdzekļiem tiek sniegts tikai pacientiem ar atsevišķām garīgām saslimšanām un arī tikai 50% apmērā.

Kad tad, ja ne vecumdienās?

«Kārtīgi strādājam, ik pa laikam uzšujam jaunu kleitu un nedēļas nogalē prom uz balli kārtīgi izdancoties. Dzīve patiešām ir skaista!» apgalvo Judīte Sukure no Vārmes. Viņu kopā ar dzīvesbiedru Uldi Strādnieku satiekam senioru dārza svētkos Kuldīgā, kur jūlijā ciemos pie Kuldīgas pensionāru apvienības Rumbiņa bija sabraukuši vairāk nekā divi simti senioru no tuvākajiem pagastiem, no Auces, Kandavas, Engures, Sabiles, Tukuma, Aizputes.

Nav laika domāt par vecumu(7)

Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos iegriežamies piektdienas pievakarē. Vismaz gadsimtu vecās mājas pagalmā tīkama ēna un fascinējoša īstas lauku viensētas aura. Māju saimnieks Atis Gunivaldis Bērtiņš aicina uz veco klēti - senos Kuldīgas novada lauku māju darba piederumus un iekārtas viņš vācis no 1975. līdz 1985. gadam. «Iedzīvotāji devās uz jaunajām mājām kolhozu ciematos un vecos krāmus līdzi neņēma, laipni atvēlēja. Daļa piederumu atrasta pamestās, sagruvušās mājās, daļu sadāvināja,» stāsta Bērtiņš.

Iesakņotāji diskutēs par vidi

6. augustā Rīgā, kultūras vasarnīcā Esplanāde 2014, laikā no plkst. 17 līdz 19 Iesakņotāji seniorus aicina uz trešo tikšanos sarunu ciklā.

Nav laika domāt par vecumu

Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos iegriežamies piektdienas pievakarē. Vismaz gadsimtu vecās mājas pagalmā tīkama ēna un fascinējoša īstas lauku viensētas aura. Māju saimnieks Atis Gunivaldis Bērtiņš aicina uz veco klēti - senos Kuldīgas novada lauku māju darba piederumus un iekārtas viņš vācis no 1975. līdz 1985. gadam. «Iedzīvotāji devās uz jaunajām mājām kolhozu ciematos un vecos krāmus līdzi neņēma, laipni atvēlēja. Daļa piederumu atrasta pamestās, sagruvušās mājās, daļu sadāvināja,» stāsta Bērtiņš.

Šo vīrusu dēvē par klusējošo slepkavu

Mediķi C hepatīta vīrusu dēvē par klusējošo slepkavu. Pamats šādam apzīmējumam meklējams ne tikai nemanāmi noritošajā saslimšanas gaitā, par ko pats vīrusa nēsātājs var nenojaust gadiem, bet arī ārstēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu trūkumā, kas Latvijā daudziem ar C hepatītu sirgstošajiem cilvēkiem radījis nopietnas problēmas.