Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Apmācies
Piektdiena, 24. janvāris
Krišs, Eglons, Ksenija, Egle

Ieva Štāle

Dabas aizsardzība trūkuma spīlēs(1)

"Papes dabas parkā vienuviet eksistē daudz dažādu dabas ekosistēmu. Starp tām, piemēram, lagūnas tipa seklais Papes ezers un Nidas augstais purvs - vienīgais purvs Baltijas jūras reģionā, kas atrodas vistuvāk jūrai, tuvākās vietas ir 50 metri. Ap Papes ezeru ir piekrastes palieņu pļavas, te ir kāpas, slapjie melnalkšņu meži.

Papei būtu nepieciešams skatu tornis un infocentrs

«Papes dabas parkā vienuviet eksistē daudz dažādu dabas ekosistēmu. Starp tām, piemēram, lagūnas tipa seklais Papes ezers un Nidas augstais purvs - vienīgais purvs Baltijas jūras reģionā, kas atrodas vistuvāk jūrai, tuvākās vietas ir 50 metri. Ap Papes ezeru ir piekrastes palieņu pļavas, te ir kāpas, slapjie melnalkšņu meži. Unikāla teritorija, kas prasa apsaimniekošanu,» uzsver Pasaules Dabas fonda Lauku programmas vadītājs Ints Mednis.

Mūs visus vieno mīlestība pret Abavas senleju

"Te nav būtisks novadu dalījums, jo mūs vieno viena mīlestība - Abavas senleja. Katrs atsevišķi un visi kopā ģenerējam idejas, kā šo dabas parku padarīt pievilcīgu arī viesiem," uzsver biedrības _Abavas ielejas attīstības centrs _valdes priekšsēdētāja Iveta Piese.Biedrībā, kas izveidota 2003.gadā, apvienojušies tie ļaudis, kam rūp dabas parka Abavas senleja ainavas, kā arī dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.

Mūs visus vieno mīlestība pret Abavas senleju

«Te nav būtisks novadu dalījums, jo mūs vieno viena mīlestība - Abavas senleja. Katrs atsevišķi un visi kopā ģenerējam idejas, kā šo dabas parku padarīt pievilcīgu arī viesiem,» uzsver biedrības Abavas ielejas attīstības centrs valdes priekšsēdētāja Iveta Piese.

Skan jauno eņģeļu stabules(2)

"Laiks ir skrējis, joņojis ļoti ātrā tempā. Beidzot sadūšojāmies un noorganizējām Jauno ērģelnieku festivālu Eņģeļu stabules. Tas izdevās - piedalījās daudzi jaunie ērģelnieki no Latvijas mūzikas skolām un turpmāk festivāls notiks katru gadu," saka Ieva Lazdāne, Latvijas lepnuma 2015 balvas ieguvēja nominācijā Skolotājs.

Visvairāk pensijai krāj Lietuvas iedzīvotāji

«Pensijas gados daudz kas atkarīgs no ģimenes un veselības stāvokļa,» uzskata Lietuvas seniore Nijole no Palangas. Nijole savulaik strādājusi par skolotāju, bijusi arī skolas direktore, bet veselības problēmu dēļ pārtraukusi aktīvās darba gaitas. Palangā viņa bija ieradusies uz mazmeitiņas kristībām. «Nezinu, kā dzīvošu, kad saņemšu pensiju, jo no trim Baltijas valstīm Lietuvā tā ir vismazākā. Tomēr dzīves līmeni nosaka arī veselības stāvoklis. Ja nav nopietnu problēmu, izdzīvot var,» uzskata Nijole.

Skan jauno eņģeļu stabules

«Laiks ir skrējis, joņojis ļoti ātrā tempā. Beidzot sadūšojāmies un noorganizējām Jauno ērģelnieku festivālu Eņģeļu stabules. Tas izdevās - piedalījās daudzi jaunie ērģelnieki no Latvijas mūzikas skolām un turpmāk festivāls notiks katru gadu,» saka Ieva Lazdāne, Latvijas lepnuma 2015 balvas ieguvēja nominācijā Skolotājs.

Dabā iešanas kultūra Latvijā pamazām attīstās

"Dabas parks Abavas senleja ir viens no lielākajiem, veidots Abavas ielejas aizsardzībai un ir pelnījis nacionālā parka statusu. No dabas viedokļa nav šaubu, ka šī teritorija ir tā vērta," uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. Visai 14 933 hektārus plašajai teritorijai piemīt izcila ainaviskā vērtība, ko Kurzemes pusē dzīvojošie cilvēki cenšas izkopt par tūristiem pievilcīgu apvidu.

Dabā iešanas kultūra Latvijā pamazām attīstās

«Dabas parks Abavas senleja ir viens no lielākajiem, veidots Abavas ielejas aizsardzībai un ir pelnījis nacionālā parka statusu. No dabas viedokļa nav šaubu, ka šī teritorija ir tā vērta,» uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. Visai 14 933 hektārus plašajai teritorijai piemīt izcila ainaviskā vērtība, ko Kurzemes pusē dzīvojošie cilvēki cenšas izkopt par tūristiem pievilcīgu apvidu.

Vēlme zināt visu nav pametusi

Dobele. Zaļā iela. Kad ienākam Dabas retumu krātuves vadītāja, dižkoku pazinēja Gunta Eniņa mājās, pie durvīm ieraugām uzdrukātus baušļus par desmit izplatītākajiem laika zaudēšanas veidiem, ko mājas saimnieks gatavs komentēt. Piemēram, vēlēšanās visu padarīt vienā rāvienā, novirzīšanās no galvenā vai ilgstošas sarunas. «Vispirms gan jātiek skaidrībā par lietu izpratni, jo kādreiz maziņais arī izrādās galvenais,» uzskata Guntis Eniņš.

Uz Eiropas Sporta nedēļu aicina seniorus

Jau otro gadu pēc kārtas no 17. līdz 23. septembrim Latvijā notiks Eiropas Sporta nedēļa (ESN). Tā ir Eiropas Komisijas ierosināta iniciatīva, lai motivētu cilvēkus vairāk kustēties, veicinātu fizisko aktivitāti, kā arī izpratni par kustīguma ieguvumiem veselībai, darbaspējām, vispārējai dzīves kvalitātei. Latvijā ESN organizē Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP). «Mūsu mērķis ir pakāpeniski mainīt sabiedrības attieksmi un paradumus. Aktīvam, kustīgam dzīvesveidam jākļūst par mūsu ikdienu,» uzsver LSFP Prezidents Einars Fogelis.

Vissaudzīgākā attieksme pret dabas vērtībām ir tieši jaunajai paaudzei(3)

Kad cilvēkam vidējos gados jautā, kad viņš pēdējo reizi pabijis Tērvetes dabas parkā, nereti tiek rēķināts laiks, kad bijuši mazi viņa nu jau pieaugušie bērni - pirms gadiem piecpadsmit. Ar perspektīvu Tērvetē atgriezties nu jau ar mazbērniem. Taču drīkst negaidīt, kamēr piedzims vai paaugsies mazbērni, jo AS Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotais dabas parks Tērvete pēdējos gados ir piedzīvojis ne tikai Rūķu pilsētiņas mūsdienīgāku versiju.

Gluži kā krāšņa, zaļa sala Zemgales līdzenajā ainavā

Kad cilvēkam vidējos gados jautā, kad viņš pēdējo reizi pabijis Tērvetes dabas parkā, nereti tiek rēķināts laiks, kad bijuši mazi viņa nu jau pieaugušie bērni - pirms gadiem piecpadsmit. Ar perspektīvu Tērvetē atgriezties nu jau ar mazbērniem. Taču drīkst negaidīt, kamēr piedzims vai paaugsies mazbērni, jo a/s Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotais dabas parks Tērvete pēdējos gados ir piedzīvojis ne tikai Rūķu pilsētiņas mūsdienīgāku versiju.

Skaisti novecoju Daugavas krastā(4)

"Kad man prasa, ar ko nodarbojos savos laukos pie Kokneses, atbildu - skaisti novecoju. Citi pasmejas, bet tik tiešām - pensiju ieskaita katru mēnesi. Ja gribas vairāk - varu kustēties vairāk, ražojot savā saimniecībā. Latvijā ir daudz nozaru, kurās var šiverēties, nekur tālu prom nav jābrauc, un kontā naudas cipars ar trim nullēm man nav vajadzīgs," uzskata bioloģiskās un vides veselības saimniecības Janavas saimniece seniore Anta Kučere.

Pat uzgleznot varavīksni

"Ir jācīnās. Jāattīstās un jātur sava kante," saka Pēteris Augstkalns, Latvijas lepnuma 2015 balvas ieguvējs nominācijā Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Aizvadītais gads Pēterim bijis vēl darbīgāks - nu jau viņa bioloģiskajā saimniecībā ir 150 bišu saimju!

Izeju vienmēr var atrast. Sūdzēties nav vērts

«Senioru Diena» bieži saņem vēstules, kurās vecāka gadagājuma cilvēki sūdzas par niecīgajiem pensijas apmēriem, līdz ar to nožēlojamām vecumdienām, bezcerības un netaisnības sajūtu. Taču Kokneses pusē nejauši sastapu seniori, kuras dzīvessparu, apņēmību un čaklumu apbrīno daudzi. Viņu sauc Velta Ikauniece. Seniorei no Aizkraukles ir 62 gadi, aizbildniecībā bija septiņi, tagad ir seši mazbērni vecumā no 10 līdz 21 gadam un pensijas apmērs - 85 eiro. Darba stāžs 25 gadi.

Skaisti novecoju Daugavas krastā

«Kad man prasa, ar ko nodarbojos savos laukos pie Kokneses, atbildu - skaisti novecoju. Citi pasmejas, bet tik tiešām - pensiju ieskaita katru mēnesi. Ja gribas vairāk - varu kustēties vairāk, ražojot savā saimniecībā. Latvijā ir daudz nozaru, kurās var šiverēties, nekur tālu prom nav jābrauc, un kontā naudas cipars ar trim nullēm man nav vajadzīgs,» uzskata bioloģiskās un vides veselības saimniecības Janavas saimniece seniore Anta Kučere.

Ja vēlas sev pavadoni

«Labprāt gribētu biežāk iziet sabiedrībā - apmeklēt kādu koncertu, aizbraukt pie draudzenes. Arī nokļūt pie ārsta un uz veselības pārbaudēm būtu drošāk, ja būtu kāds pavadonis,» atzīst Senioru Dienas lasītāja, vientuļā pensionāre Jadviga (86) no Pierīgas. Kundze vaicā: kādas ir iespējas iegūt asistentu?

Pat uzgleznot varavīksni

«Ir jācīnās. Jāattīstās un jātur sava kante,» saka Pēteris Augstkalns, Latvijas lepnuma 2015 balvas ieguvējs nominācijā Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Aizvadītais gads Pēterim bijis vēl darbīgāks - nu jau viņa bioloģiskajā saimniecībā ir 150 bišu saimju!

Upīša un upīšu raksti Daugavas ielejā Skrīveros(1)

Lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko, nepārveidoto posmu, 1987. gadā tika izveidots dabas parks Daugavas ieleja. Viens no koptākajiem un tīrākajiem ir ielejas posms Daugavas labajā krastā Skrīveru novadā. Iespējams, tā iemesla dēļ, ka te saimnieko sava novada dedzīgi patrioti. Iedzīvotāji lielākoties apjauš, cik nozīmīgi ir saglabāt tīras un neizpostītas vides un kultūrvēsturiskās vērtības.

Upīša un upīšu raksti Daugavas ielejā Skrīveros

Lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko, nepārveidoto posmu, 1987. gadā tika izveidots dabas parks Daugavas ieleja. Viens no koptākajiem un tīrākajiem ir ielejas posms Daugavas labajā krastā Skrīveru novadā. Iespējams, tā iemesla dēļ, ka te saimnieko sava novada dedzīgi patrioti. Iedzīvotāji lielākoties apjauš, cik nozīmīgi ir saglabāt tīras un neizpostītas vides un kultūrvēsturiskās vērtības.

Ir vajadzīgs piemērs(2)

"Par vecumu es nedomāju," saka Aleksandrs Briedis. Tā vietā cienījamais Tehniskās jaunrades nama Annas 2 interešu izglītības skolotājs savos 76 gados Uzvaras laukuma un Mārupītes parka trasēs organizē bērnu un jauniešu tautas velosacensības Riteņvasara un skijoringa sacensības. Viņš ir Bieriņu apkaimes bērnu un jauniešu brīvā laika aktivitāšu Imulrings un arī veloaktivitāšu projekta Drošais ātrritenis vadītājs.

Ir vajadzīgs piemērs

«Par vecumu es nedomāju,» saka Aleksandrs Briedis. Tā vietā cienījamais Tehniskās jaunrades nama Annas 2 interešu izglītības skolotājs savos 76 gados Uzvaras laukuma un Mārupītes parka trasēs organizē bērnu un jauniešu tautas velosacensības Riteņvasara un skijoringa sacensības. Viņš ir Bieriņu apkaimes bērnu un jauniešu brīvā laika aktivitāšu Imulrings un arī veloaktivitāšu projekta Drošais ātrritenis vadītājs.

Saskatīt iespējas atkritumu šķirošanā un pārstrādē(6)

"Rūpējoties par vides kvalitāti, Eiropas Savienībā uzsvars tiek likts uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Tas, ko mēs varam darīt kā Eiropas zaļākā valsts, ir - saskatīt tajā iespējas," uzsver vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Saskatīt iespējas atkritumu šķirošanā un pārstrādē

«Rūpējoties par vides kvalitāti, Eiropas Savienībā uzsvars tiek likts uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Tas, ko mēs varam darīt kā Eiropas zaļākā valsts, ir - saskatīt tajā iespējas,» uzsver vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viesojamies bioloģiskajā saimniecībā Viļakas pusē

"Pēdējos gados cilvēki Latvijā aizvien lielāku vērību pievērš ekoloģiski tīriem produktiem. Tie, kuri reiz izvēlējušies patērēt bioloģisko pārtiku, vairs negrib ēst konvencionālajās saimniecībās audzēto. Tas vieš pārliecību, ka bioloģiskajai saimniekošanai ir perspektīva. Vismaz mēs esam optimisti," saka bioloģiskie lauksaimnieki brāļi Kārlis un Andrejs Mieriņi Viļakas novada Susāju pagasta Klānu ciemā.

Seniori bērniem nodod vērtīgas prasmes

Gandrīz trīs ceturtdaļas (70%) Latvijas ģimeņu bērnus lūdz pieskatīt vecvecākiem, un 30% to pamato ar vērtīgajām iemaņām, ko bērni apgūst, - liecina Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm veiktā aptauja par senioru attiecībām ar saviem pēcnācējiem.

Balva visiem koklētājiem

Koncertkokļu meistaru Imantu Robežnieku sazvanu viņa dzimtajās mājās Piebalgā, kur viņam ir arī privātais muzejs Amatnieku māja. Tur savulaik dzīvojis Imanta vecaistēvs - kurpnieks un muzikāli tendēts cilvēks, kurš spēlējis cītaru un vijoli. Imanta māte Alise Robežniece bijusi daiļamata meistare, audēja un folkloras vācēja visa mūža garumā. Pērn, pirms saņēma Latvijas lepnuma 2015 balvu nominācijā Sirdsdarbs, intervijā Dienai Imants Robežnieks atzina - droši vien tie esot senču gēni, kas mudinājuši strādāt ar tautas instrumentiem.

Balva visiem koklētājiem

Koncertkokļu meistaru Imantu Robežnieku sazvanu viņa dzimtajās mājās Piebalgā, kur viņam ir arī privātais muzejs Amatnieku māja. Tur savulaik dzīvojis Imanta vecaistēvs - kurpnieks un muzikāli tendēts cilvēks, kurš spēlējis cītaru un vijoli. Imanta māte Alise Robežniece bijusi daiļamata meistare, audēja un folkloras vācēja visa mūža garumā. Pērn, pirms saņēma Latvijas lepnuma 2015 balvu nominācijā Sirdsdarbs, intervijā Dienai Imants Robežnieks atzina - droši vien tie esot senču gēni, kas mudinājuši strādāt ar tautas instrumentiem.

Bioloģiskā saimniecība Klānu ciemā: Ja necīnīsimies, būsim zaudējuši(28)

"Pēdējos gados cilvēki Latvijā aizvien lielāku vērību pievērš ekoloģiski tīriem produktiem. Tie, kuri reiz izvēlējušies patērēt bioloģisko pārtiku, vairs negrib ēst konvencionālajās saimniecībās audzēto. Tas vieš pārliecību, ka bioloģiskajai saimniekošanai ir perspektīva. Vismaz mēs esam optimisti," saka bioloģiskie lauksaimnieki brāļi Kārlis un Andrejs Mieriņi Viļakas novada Susāju pagasta Klānu ciemā.