Kamēr pastiprināta uzmanība pievērsta situācijai Baltkrievijā, bez īpašas ievērības palicis fakts, ka jau gandrīz trīs mēnešus plaši protesti nerimstas arī Eiropas Savienības (ES) pašā nabadzīgākajā un korumpētākajā valstī Bulgārijā. Turklāt protestētāju noskaņojums tur kļūst aizvien antieiropeiskāks.
Francijas prezidents Emanuels Makrons nupat notikušās vizītes Baltijas valstīs (Latvijā un Lietuvā) izmantoja arī, lai vēlreiz atgādinātu par divām no savām ģeopolitiskajām idejām – par Eiropas neatkarīga militārā potenciāla palielināšanas un stratēģiskā dialoga starp Eiropu un Krieviju nepieciešamību.
Līdz šā gada septembra vidum globālais aviopārvadājumu tirgus bija daļēji atjaunojies, sasniedzot 85% no gada sākuma apmēriem. Par to liecina lidojumu nozares servisa Flightradar24 apkopotie dati.
Aizvadītās svētdienas rītā sākās plaša mēroga militāras sadursmes uz faktiskās robežas starp starptautiski neatzīto armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu jeb Arcahu un Azerbaidžānu.
Pagājušās nedēļas nogalē ASV vienpusēji pasludināja, ka atkal stājušās spēkā visas iepriekš pārtrauktās ANO sankcijas pret Irānu, kā arī solīja aktīvi vērsties pret šo sankciju pārkāpējiem. Tajā pašā laikā Vašingtonu šajā ziņā neatbalsta pat vadošās Eiropas valstis (Francija, Vācija un Lielbritānija), nemaz nerunājot par Ķīnu un Krieviju.
Pēc ASV Augstākās tiesas tiesneses Rūtas Beideres-Ginzbergas nāves ASV prezidentam Donaldam Trampam ir pavērusies iespēja nodrošināt savu uzvaru šā gada 3. novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, par kurām ir maz šaubu, ka tās būs vienas no pašām skandalozākajām ASV vēsturē.
Par Mišiko dēvētais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili paziņojis par gatavību pēc drīzumā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām kļūt par Gruzijas premjerministru. Tiesa, Saakašvili cerības sasniegt šo mērķi ir niecīgas, tomēr starptautisku uzmanību ar to viņš sev jau ir piesaistījis.
Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko un Krievijas amatpersonu skaļie paziņojumi par Baltkrievijas eksporta pārorientēšanu no Baltijas valstu ostām uz Krieviju vismaz īstermiņā ir grūti īstenojami ekonomisku apsvērumu dēļ.
Ķīnas informāciju tehnoloģiju kompānija Huawei nesen kļuva par pasaulē pirmo ražotāju, kura viss 5G bezvadu un galvenā tīkla aprīkojums, kopumā seši elementi (un tie ir 5G RAN gNodeB, 5G Core UDG, UDM, UNC, UPCF, kā arī LTE eNodeB), ir atzīts par atbilstīgu vienotā drošības standarta NESAS prasībām.
Par Latvijas un Japānas divpusējo attiecību attīstību un potenciālu, ekonomiskās sadarbības iespējām un autentiskās tējas pieejamību Latvijā – ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jasuhiro Kavaguči sarunājas Andis Sedlenieks.
Krievijā iepriekšējās nedēļas nogalē notika tā dēvētā Vienotā balsošanas diena, kuras ietvaros ik gadu tiek apvienoti visu līmeņu balsojumi un referendumi. Šoreiz tika dalīti vairāk par 78 tūkstošiem deputātu mandātu, tajā skaitā 18 Krievijas reģionos notika tiešas gubernatoru vēlēšanas, 11 reģionos tika vēlēti reģionālie parlamenti, tāpat notika četru Krievijas Valsts domes deputātu vēlēšanas.
Tā vietā, lai kļūtu par pirmo Ķīnā izstrādāto sociālo interneta platformu, kas iekarojusi globālu atzinību, sociālais tīkls TikTok ir pasludināts par draudu ASV nacionālajai drošībai un acīmredzami būs spiests aiziet no Amerikas un vēl vairāku citu valstu tirgus.
Taivānas jeb tā dēvētās Salu Ķīnas prezidentes Cai Inveņas aicinājums Indijas un Klusā okeāna reģionā veidot demokrātisko valstu aliansi starptautiskās kārtības noteikumu uzturēšanai sola tālāku spriedzes pieaugumu šajā reģionā.
Lai arī ASV prezidenta Donalda Trampa oponentiem demokrātiem pirms šā gada 3. novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām galvenokārt vajadzētu piedāvāt vēlētājiem savu nākotnes vīziju, tās vietā aizvien uzstājīgāk tiek virzīta reanimētā ideja par ārvalstu, galvenokārt Krievijas, gaidāmo iejaukšanos vēlēšanās, kā arī gaidāmo vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Par atklātu domstarpību cēloni NATO valstu iekšienē ir kļuvušas senās divu alianses valstu – Turcijas un Grieķijas – savstarpējās pretenzijas par teritoriālo ūdeņu sadalījumu Egejas jūrā, kā arī domstarpības starp Turciju un Kipru par Vidusjūrā atklātu lielu gāzes atradņu sadalīšanu.
Baltkrievija ir galvenā ieguvēja no Krievijas vadītās Eirāzijas ekonomiskās savienības (EES) izveides. To apliecina arī Vācijā esošā Minhenes Tirgus integrācijas un ekonomiskās politikas institūta (Institut für Marktintegration und Wirtschaftspolitik, MIWI) publikācijās paustie secinājumi.
Pastāv iespēja, ka nelielajā bijušās Dienvidslāvijas republikā Melnkalnē ir beidzies trīsdesmit gadus ilgušais Milo Džukanoviča un viņa vadītās Demokrātiskās sociālistu partijas (DSP, Dienvidslāvijas komunistiskās partijas jeb Komunistu līgas pēcteces Melnkalnē) atrašanās pie varas periods. Tiesa, pagaidām tā ir tikai iespēja.
Par Latvijas vietu pasaules drošības kartē, Ziemeļatlantijas alianses iekšējām pretrunām un Krievijas militāro potenciālu – ar Leidenes Universitātes docentu Lūkasu Milevski sarunājas Andis Sedlenieks.
Krievijas tā dēvētās nesistēmiskās opozīcijas viena no līderiem Alekseja Navaļnija iespējamā saindēšana liek atcerēties vēl vairākus citus skaļus indēšanas gadījumus, kuriem izrādījušās tālejošas politiskās sekas.
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ir parādījis ASV faktiski pilnīgu atkarību no Ķīnas retzemju metālu ieguves industrijas. Šie metāli, bez kuriem nav iespējama visdažādāko elektronisko iekārtu ražošana (un kas šā iemesla dēļ ir nepieciešami ne tikai augsto tehnoloģiju industrijai, bet arī autobūvei, aviobūvei un vēl citām industrijām), ASV tiek importēti 100% apmērā.
Līdzīgi kā 9. augustā sākās prognozējamas un iepriekš gatavotas protesta akcijas Baltkrievijā, 1. vai 13. novembrī ielu nemieri ar augstu ticamības pakāpi sāksies vēl vienā postpadomju valstī – Moldovā.
Pastāv iespēja, ka pagājušajā nedēļā savu vārdu Eiropas vēsturē jaunā skanējumā ierakstīja Alpu pundurvalsts Lihtenšteina, kura iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesā prasību pret Čehiju par savulaik Lihtenšteinu dinastijai piederējušo īpašumu atgriešanu.
Visas pazīmes liecina, ka Baltkrievijas revolūcija plašiem soļiem tuvojas norietam un, ja vien netiks piedzīvots kāds negaidīts pavērsiens, tā izsīks jau tuvāko nedēļu laikā. Savukārt ģeopolitiskais rezultāts ar augstu ticamības pakāpi izrādīsies pilnībā pretējs gaidītajam – proeiropeiskā kursa vietā Baltkrievija sāks strauju tuvināšanos ar Krieviju.
Iekšpolitiskās konfrontācijas, kas vērojama Baltkrievijā, ietvaros par vienu no opozīcijas ieročiem cīņā pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu kļūst streiki Baltkrievijas lielajos, valstij piederošajos uzņēmumos.
Donalds Tramps de facto atkal ir kļuvis par novembra sākumā gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu favorītu. Neatgriezeniski nostiprināt šo statusu Trampa komanda, visticamāk, centīsies ar tā dēvētā oktobra pārsteiguma palīdzību.
Aukstā kara ar Ķīnu neizbēgamības fonā izdevums Foreign Affairs publiskoja plašu un gana nopietnu analīzi par veidiem, kā Rietumiem kopīgiem spēkiem gūt uzvaru šajā konfrontācijā.
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un vēl virknē valsts lielāko pilsētu turpinās protesti, kas sākās pat vēl pirms tam, pirms prezidents Aleksandrs Lukašenko bija oficiāli pasludināts par 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu pārliecinošu uzvarētāju.
No tā, kādu izdosies noslēgt tirdzniecības vienošanos starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES), aizvien lielākā mērā kļūst atkarīgas arī sarunas par tirdzniecības vienošanos starp Lielbritāniju un ASV. Papildu faktors šajā gadījumā ir neskaidrais ASV prezidenta vēlēšanu iznākums.