Vācijas Kērbera fonds (Körber-Stiftung) ikgadējā Berlīnes Ārpolitikas foruma priekšvakarā (forums notika vakar videokonferences režīmā) publiskoja kārtējās aptaujas Berlīnes pulss rezultātus.
Eiropas Komisija (EK) nule prezentējusi Eiropas Savienības (ES) vēsturē pirmo stratēģiju lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK) tiesību nodrošināšanai ES dalībvalstīs. Eirokomisāre līdztiesības jautājumos Helena Dalli arī rosina paredzēt finanšu sankcijas pret tām dalībvalstīm, kuras atteiksies sekot tolerances politikai. Ja iniciatīva tiks apstiprināta, bez daļēja ES finansējuma var palikt Polija un Ungārija, tāpat problēmas var rasties vēl citām bijušā komunisma bloka valstīm.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuras uzvarētāju kļuva proeiropeiskās opozīcijas kandidāte, Rīcības un solidaritātes partijas Partidul Actiune si Solidaritate (PAS) līdere Maija Sandu, kura tiek uzskatīta arī par valsts apvienošanās ar Rumāniju atbalstītāju.
Ar ASV prezidenta vēlēšanām saistīto kaislību dēļ mazāk uzmanības šoreiz tiek pievērsts viceprezidenta amata kandidātiem. Šī iemesla dēļ mazāk dzirdēts arī par ASV nākamās viceprezidentes no demokrātu rindām, imigrantu pēcteces Kamalas Devi Herisas biogrāfiju.
F rancijas prezidents Emanuels Makrons videosamitā ar Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem nācis klajā ar paziņojumu, ka Eiropai nepieciešama "Šengenas zonas dziļa reforma", kā arī ar aicinājumu izveidot ES Iekšējās drošības padomi un vēl citiem priekšlikumiem par Šengenas zonas robežu stiprināšanu
Devītā novembra vakarā Azerbaidžāna, Armēnija un Krievija parakstīja vienošanos par karadarbības pārtraukšanu Kalnu Karabahā, un jau nākamajā dienā šajā strīdīgajā teritorijā sāka ierasties Krievijas miera uzturēšanas spēki.
Par kodolbrīvu Baltijas jūras reģionu, Latvijas diplomātijas konformismu un izmaiņām globālajā ģeopolitikā ar Brīvības un solidaritātes fonda valdes locekli Māri Induli Graudiņu sarunājas Andis Sedlenieks.
Francijā nule notikušie islāmistu radikāļu uzbrukumi liek atcerēties piecus gadus senos notikumus saistībā ar karikatūru par pravieti Muhamedu publicēšanu satīriskajā žurnālā Charlie Hebdo. Šoreiz situācija ir lielā mērā līdzīga, kas liek domāt: piecos gados šajā ziņā nekas nav mainījies un diezin vai mainīsies arī pārskatāmā nākotnē.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu uzvarētāja apstiprināšanu acīmredzami nāksies gaidīt vēl vismaz vairākas nedēļas, ne bez iemesla pastāvot aizdomām – demokrātu kandidāta Džo Baidena atbalstītāji cenšas nozagt esošā prezidenta Donalda Trampa uzvaru.
Kamēr pasaules uzmanība ir pievērsta ASV prezidenta vēlēšanām, ar šo vēlēšanu iznākumu tieši saistīti un ne mazāk interesanti, lai arī ievērojami pieticīgāku mērogu politiskie procesi (neskaitot karadarbību Kalnu Karabahā jeb Arcahā) risinās uzreiz vairākās postpadomju valstīs.
Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska viendzimuma pāru civilajām savienībām paustais atbalsts vieniem šķiet revolucionārs lēmums, citiem – katoļu baznīcas un kristīgās tradīcijas nodošana. Tomēr, lai gan pāvesta vārdu dēļ uzvirmojušas pamatīgas kaislības, viņa izteikumi būtiski neietekmēs pastāvošās tendences.
Lai kurš no abiem pretendentiem – Donalds Tramps vai Džo Baidens – kļūs par nākamās nedēļas sākumā gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, viņam ar ļoti augstu ticamības pakāpi neizdosies nedz stabilizēt iekšpolitisko situāciju ASV, nedz apturēt aizvien pieaugošo pasaules slīgšanu vispārējā nestabilitātē un nenoteiktībā.
Oficiālie Dienvidamerikas valsts Bolīvijas prezidenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka tajās pārliecinošu uzvaru guvis pirms gada gāztā eksprezidenta Evo Moralesa viens no tuvākajiem līdzgaitniekiem – bijušais valsts ekonomikas ministrs Luiss Arse. Viņš saņēmis 55,1% balsu, kamēr Moralesa gāšanā iesaistītais eksprezidents Karloss Mesa – tikai 28,8%.
Centrālāzijas valsts Uzbekistāna pēc ilgām svārstībām de facto izšķīrusies par pievienošanos Krievijas vadītajiem postpadomju telpas integrācijas projektiem – atlicis vienīgi šo pievienošanos noformēt de iure. Šāda izvēle tiek pamatota gan ar valsts ģeopolitiskajām ambīcijām, gan ekonomiskajām un drošības interesēm.
Nedēļas nogalē Ukrainā gaidāmās pašvaldību jeb teritoriālo kopienu, kā tās tiek dēvētas oficiāli, vēlēšanas var būtiski mainīt jau tāpat ne īpaši stabilo iekšpolitisko situāciju valstī.
Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, tām kompānijām, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumiem pa jūru, šogad tiek prognozēta kopējā peļņa 12–15 miljardu ASV dolāru apmērā (~10,2–12,7 miljardi eiro)
Rezonansi ne vien Krievijā, bet arī aiz tās robežām izraisījusi Fjodora Lukjanova – viena no šīs valsts ietekmīgākajiem ģeopolitikas ekspertiem – publikācija Krievija un Eiropas Savienība (ES) aizvērušas lappusi attiecībās izdevumā Krievija globālajā politikā, kura galvenais redaktors ir Lukjanovs.
Septembra beigās armēņu apdzīvotajā, starptautiski neatzītajā Kalnu Karabahas Republikā Kaukāzā sākās plašs militārs konflikts starp armēņu spēkiem un Azerbaidžānu, kas joprojām turpinās. Kārtējais mēģinājums atrisināt vairāk nekā simt gadu senās pretrunas ar militāru spēku, visticamāk, netuvinās risinājumam, vienīgi novedīs pie jauniem postījumiem un nāves.
Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri šonedēļ vienojās par sankciju noteikšanu sešām Krievijas amatpersonām un vienam zinātniskās pētniecības institūtam par tā dēvēto Navaļnija lietu.
Pieņemot politisku lēmumu, Baltkrievijas eksporta pārorientēšana no Baltijas valstīm uz Krievijas Baltijas jūras baseina ostām ir iespējama triju četru gadu laikā.
Parādījušās cerības, ka Jaunais stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (New START) starp ASV un Krieviju tomēr tiks pagarināts, bet pēc tam tiks parakstīta jauna vienošanās.
Par ASV sankcijām pret Ķīnas informācijas tehnoloģiju kompāniju Huawei, šo sankciju ietekmi uz uzņēmuma finanšu rādītājiem un nākotnes plāniem stāsta Huawei Technologies vadītājs Baltijā Rikijs Čens.
Šogad, pasažieru prāmja Estonia bojāejas 26. gadadienā, televīzijas kanāls Discovery sāka demonstrēt dokumentālo filmu Estonia – atradums, kas maina visu/Estonia: A Find That Changes Everything. Šī piecu sēriju filma var ja ne gluži "mainīt visu" viedokli par notikušo, tad vismaz likt radikāli pārskatīt oficiālo versiju par katastrofas cēloņiem.
Turcijas aktīvā iesaistīšanās militārajā konfliktā Kalnu Karabahā jeb Arcahā Azerbaidžānas pusē uzskatāmi liecina par Ankaras gatavību izmantot jebkuru iespēju savas ģeopolitiskās ietekmes paplašināšanai.
Jau vairāk par desmitgadi regulāri pieminētie bezpilota automobiļi, kurus daudzi eksperti uzskata par tikpat nozīmīgām tehnoloģijām kā internets un skārienjutīgie viedtālruņi, vairākumā gadījumu gan nozīmē nevis jaunus transporta līdzekļus, bet jebkuru sērijveida mašīnu, kura tiek aprīkota ar bezpilota braukšanai nepieciešamo aprīkojumu.
Vidusāzijas valstī Kirgizstānā pēc svētdien notikušajām valsts parlamenta vēlēšanām prognozējami sākās nemieri, kuru dēļ Kirgizstānas Centrālā vēlēšanu komisija vakar paziņoja par vēlēšanu rezultātu anulēšanu.