Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā un viņa, kā arī viņa administrācijas pirmie soļi starptautiskajā politikā ir jūtami paātrinājuši procesu, kuru visiem spēkiem centās apturēt Trampa priekšteča Džo Baidena administrācija, – pāreju uz jaunu, daudzpolāru pasaules kārtību.
Gandrīz 20 gadus Latvijā tiek piekopta tradīcija aprīļa beigās rīkot pasākumu, kas ietērpts skaistā nosaukumā – Lielā talka. Domājams, maz būs tādu cilvēku, kuri par šo pasākumu nebūs neko dzirdējuši, to redzējuši vai pat paši piedalījušies.
Nesen saistībā ar Pasaules Laimes dienu (20. martu) tika publicēts ikgadējais Apvienoto Nāciju Organizācijas Ziņojums par pasaules laimi. No 147 valstīm par laimīgāko ir atzīta Somija, bet par nelaimīgāko – Afganistāna.
Pēc tam, kad atklājās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa jaunās
administrācijas pārstāvju slēgtai
diskusijai ziņapmaiņas vietnē
Signal uzaicināts pievienoties arī
ar apspriežamo tēmu nesaistīts
žurnālists, izcēlies pirmais gana nopietnais
skandāls pēc Trampa stāšanās amatā.
Valsts kontrole (VK) februāra
beigās publiskoja revīzijas Vai
politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi
plānota un īstenota? secinājumus, kur atbilde uz pašas VK
uzdoto jautājumu definēta vienā teikumā:
"Saliedētas sabiedrības politika – neskaidra
un nekoordinēta."
Politiskā sāncensība par to, kurš
būs panācis kājnieku mīnu
atļaušanu mūsu austrumu
robežas aizsardzībai un kurš
vainīgs, ka tas netika izdarīts jau
pirms gada, ir ļoti ilustratīvs
sākums tam skrējienam pēc aizsardzības
miljoniem, kuru piedzīvosim tuvākajos
gados.
Turcijā, kur ir tradīcija politiskos
satricinājumus dēvēt to norises
datumu vārdos, ir izcēlusies
politiskā krīze, kas acīmredzami
paliks vēsturē ar 19. marta
vārdu.
Nenoliedzami – labāk vēlāk (pat ļoti novēloti) nekā nekad. Tā var definēt finanšu ministra Arvila Ašeradena vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisijā pausto, ka budžeta veidošanā būs jāpāriet uz sistēmu, kur budžeta izdevumi ir saistīti ar ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu gan nozaru līmenī, gan konkrētu sniegto pakalpojumu līmenī.
Diezgan nosacīts miers karadarbības nomocītajā Sīrijā, kur
pagājušā gada decembrī pie
varas nāca islāmistu kaujinieku grupējums Hayat Tahrir
al-Sham (HTS) un tā sabiedrotie, bet par valsts pagaidu prezidentu kļuva
HTS oficiāli bijušais līderis Ahmeds aš Šarā,
ir spējis noturēties vien nepilnus četrus
mēnešus.