Jau vairāk nekā desmit gadus Rēzeknes novada Dekšāres pagastā Andris Višņevskis ar ģimeni audzē sējas kaņepes. Obelisk Farm saimniecībā viņi ražo dažādus kaņepju produktus, kā arī rīko apmācības, lai dalītos savās zināšanās. Viņu mērķis ir iedvesmot citus audzēt kaņepes, lai arvien vairāk cilvēku uzzinātu par šī vērtīgā auga plašajām izmantošanas iespējām.
Kas sākotnēji jūs pamudināja no Londonas ar visu ģimeni pārcelties uz Latvijas laukiem un sākt audzēt kaņepes?
Tā jau ir 12 gadus sena vēsture. Dzīvojām Londonā, mums tikko bija piedzimis jaunākais dēls, kad abi ar sievu sapratām, ka negribam palikt pilsētā un tur audzināt bērnus. Mana sieva ir portugāliete, tāpēc apsvērām dažādas dzīvesvietas, bet beigu beigās izlēmām pārcelties uz Latgali. Nevis kaņepes, bet tieši bērni mūs pamudināja dzīvei laukos, jo gribējām, lai vismaz savu dzīves sākumu viņi pavadītu brīvākā atmosfērā, nekā pilsētā būtu iespējams. Meklējām idejas, ar ko laukos varētu nodarboties. Internetā pamanīju attēlu ar kaņepju lapiņu. Uz katras no lapiņām bija uzrakstīts cits tās izmantošanas veids – tas mani pārsteidza. Turklāt sējas kaņepēm nav nekāda sakara ar narkotikām, lai gan šī stigma sabiedrībā vēl joprojām ir ļoti spēcīga.
Tā kā par kaņepēm mums bija nulle zināšanu, bet bija vieta, kur izpausties, sākās mūsu eksperimenti. Šobrīd jau sadarbojamies arī ar citiem kaņepju audzētājiem Latvijā – viņi mums audzē kaņepes lielākoties sēklu ieguvei. Tā kā pēc izglītības esmu pārtikas tehnologs, mēs ražojam arī dažādus veselīgus kaņepju pārtikas produktus. Paši audzējam kaņepes pusotra hektāra platībā. Izmantojam arī kaņepju stiebriņus – no tiem iegūstam šķiedru, no kuras izgatavojam papīru. Šādu papīru lietojam kā iepakojuma materiālu saviem internetveikala sūtījumiem. Ievācam arī kaņepju tēju.
Esam ģimenes uzņēmums. Sieva atbild par to, kā izskatāmies digitālajā vidē, bet es vairāk rūpējos tieši par kaņepju audzēšanu.
Kur sējas kaņepes visbiežāk izmanto Latvijā un citviet pasaulē?
Latvijas Lauku atbalsta dienesta dati rāda, ka Latvijā pēdējos gados reģistrēti vairāk nekā 1000 hektāru lieli lauki ar kaņepēm. Latvijā pārsvarā tiek nokultas kaņepju sēklas, lai ražotu pārtikas produktus, taču netiek izmantots pilnīgi viss auga potenciāls. Kaņepju stiebrus lielākā daļa audzētāju atstāj uz lauka, lai gan tos var pārstrādāt. Šajā ziņā pie mums vēl ir jāpiestrādā. Piemēram, lietuviešiem jau ir kaņepju industrija – vismaz viena liela rūpnīca.
Labi, ka Latvijā pastāv sena tradīcija ēst kaņepes, tāpēc pārtikas rūpniecībā no kaņepēm tapušie produkti pie mums ir augstā līmenī. Lietuvā, Francijā un citās Eiropas valstīs sējas kaņepes audzē lielos apjomos un izmanto pilnīgi visu augu. No kaņepēm ražo audumus, diegus.
Kaņepes var izmantot dažādās industrijās. Arī būvniecībā. Mūsu mājas sienas no ārpuses ir nosiltinātas ar kaņepju betonu. To ražo no kaņepju stiebriņiem, kas tiek salauzti mazās skaidiņās, sajaukti ar kaļķi un iestrādāti sienā. Pilnīgi dabisks materiāls. Pērn ieguvām arī Energovienoti sertifikātu, kas apliecina, ka šāds materiāls patiešām veic savas funkcijas. Jau divus gadus dzīvojam šādi nosiltinātā mājā, un varu apliecināt, ka malkas patēriņš ir samazinājies par trešdaļu.
17. maijā notiks arī ikgadējās apmācības, kurās stāstām, kā šādu kaņepju betonu pareizi pielietot. 2017. gadā pie mums viesojās Stīvs Allins no Īrijas – Starptautiskās Kaņepju būvniecības asociācijas vadītājs. Viņš mūs apmācīja, kā izgatavot šādu materiālu. Kaņepju betonu pirmie sāka izmantot franči jau pagājušā gadsimta 60. gados. Francija ir lielākā kaņepju audzētāja Eiropā. Tā kā bija aktuāli, kur likt kaņepju spaļus, viņi izstrādāja kaņepju betonu un sāka renovēt vēsturiskās ēkas. Šis ir drošs un lielisks siltumizolācijas materiāls!
Ko jums nozīmē – strādāt ilgtspējīgi un dabai draudzīgi?
Uzsākot audzēt kaņepes, uzreiz zinājām, ka visam ir jābūt videi draudzīgam. Kā jau minēju, savus kaņepju produktus iepakojam stikla traukos un kaņepju papīrā, kā arī citos pēc iespējas dabai draudzīgos iepakojumos, nevis plastmasas burbuļu plēvē, kas nav dabai draudzīgs materiāls.
Esam izveidojuši savu YouTube kanālu, kurā var apskatīt video, kā pašiem uztaisīt kaņepju papīru mājās. Ja jums ir guļbūvju māja, tad kaņepju šķiedras varat spraugās salikt iekšā. Tas tāds vienkāršs, bet lielisks izmantošanas veids, lai augs tiktu izmantots pilnībā un nekas no tā nepaliktu pāri. Mums patīk dalīties savās zināšanās ar citiem.
Šogad esam procesā uz Zaļās atslēgas ekosertifikāta iegūšanu, lai gan jau no pašiem pirmsākumiem saimniekojam videi draudzīgi. Kaņepes ir pateicīgs augs, jo tam nevajag izmantot pesticīdus. Galvenais ir pareizi sagatavot augsni, pareizā laikā iesēt un pareizu izsējas normu izvēlēties. Arī ietekme uz vidi, salīdzinot ar citu kultūraugu audzēšanu, ir minimāla.
Kā dzima ideja par Kaņepju skolas un muzeja izveidi?
Latvijā pret kaņepēm attiecas ļoti atvērti, bet tajā pašā laikā daudz ko arī nezina. Skolas un muzeja izveide nāca ļoti organiski klāt visam tam, ko jau darījām. Pie mums cilvēki var braukt apskatīt, uzzināt, kā notiek kaņepju audzēšana. Muzeju izveidojām uzreiz ar domu, lai parādītu kaņepju audzēšanas seno vēsturi, kā arī mūsdienās ražotos produktus no kaņepēm. Apmeklējot Kaņepju skolu, var padziļināti uzzināt par kaņepēm un to pielietošanu.
Pirms kāda laika saņēmām no Vācijas grāmatu, kuras papīrs 60% sastāv no kaņepēm. Šādu papīru sāk ražot industriālos apjomos. Tas viss iet kopā ar Eiropas Zaļo kursu. Mežam kā atjaunojamajam resursam ir nepieciešams ilgs laiks, bet kaņepēm tie ir vien trīs mēneši.
Pagājušajā gadā mēs ieguvām pirmo vietu Eiropas apmācību fonda rīkotajā konkursā Green Skills Award jeb Zaļo prasmju konkursā. Mūsu Kaņepju skola uzvarēja kā labākais projekts. Tas mums bija kā vēl viens apliecinājums tam, ka darām visu pareizi, un turpināsim tā arī tālāk.
Kā redzat kaņepju audzēšanas nozares attīstību Latvijā?
Tā ir augoša, jo kaņepes ir ļoti pateicīgs augs. Kaņepes var būt noderīgas dažādās nozarēs. Priecē, ka arvien vairāk cilvēku māju siltināšanai izmanto kaņepju betonu. Pārtikas nozarē parādās arvien jauni produkti. Pamanīju, ka veikalos ir nopērkams kaņepju dzēriens jeb piens, ko ražo tepat pie mums Latvijā. Arī mums ir daudz un dažādas idejas. Visas nav iespējams pašiem realizēt, tāpēc jāstāsta par tām, lai kāds cits ietu un darītu. Tas veicinās arī kaņepju nozares attīstību.
Savam priekam ikviens dārzā var iesēt sējas kaņepes. Sākumā mums gāja ar to audzēšanu kā pa kalniem, jo grūti bija iegūt informāciju. Tas man bija kā dzinulis, ka es gan daudz stāstīšu un runāšu par kaņepēm, jo tas visiem nāks par labu. Šobrīd Latvijā ir trīs sertificētas kaņepju šķirnes, bet būs vēl, jo Eiropā ir sastopamas vairāk nekā 100 šķirnes.