Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem šodienas izaicinājumiem, aģentūrai LETA pauduši organizāciju pārstāvji.
Pirmdien divu gadu jubileju svinēja Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets. Valdība, kas savā pastāvēšanas laikā jau piedzīvojusi transformāciju, šā gada sākumā nomainot atsevišķus ministrus, to skaisti nodefinējot par valdības uzrāviena plāna sastāvdaļu. Lieki atgādināt, ka visi trīs «uzrāviena plāna» procesā atlaistie ministri vismaz publiskajā komunikācijā stāstīja, ka tā arī nav sapratuši, par ko saņēmuši noraidījumu. Bet lai nu tas paliek vēsturei, kad varbūt kāds pašreizējais politiķis nolems uzrakstīt memuārus un ne par šo uzrāviena posmu vien pastāstīs daudz interesantu lietu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē ne tikai Vācijā, bet arī daudzviet citur pasaulē tika
saspringti sekots līdzi šķietami ne īpaši
nozīmīgajām Ziemeļreinas-Vestfālenes
federālās zemes vietējām (pašvaldību)
vēlēšanām vai, konkrētāk, tam, kādu
vēlētāju atbalstu saņems nacionālkonservatīvā Alternatīva Vācijai (AfD).
Nedēļas pirmajā pusē iespaidīgus politiskos satricinājumus piedzīvoja nelielā Āzijas valsts Nepāla, kur masu nemieru laikā tika gāzta būtībā visa iepriekšējā vara, kā arī nodarīti lielu apmēru postījumi.
Patiešām interesantu apkopojumu par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, izveidojis Latvijas Televīzijas raidījums Kas notiek Latvijā?. Deviņi ministriju valsts sekretāru vietnieki pērn atalgojumos saņēmuši kopumā vairāk nekā 100 000 eiro, tostarp ievērojama samaksas daļa bija dažādas piemaksas, naudas balvas, prēmijas un samaksa par virsstundām, izpētījuši raidījuma veidotāji.
Lai arī nākamās Saeimas vēlēšanas būs tikai 2026. gada oktobrī, varam vērot, ka priekšvēlēšanu kampaņas jau rit pilnā sparā. Turklāt kampaņo gan parlamentā esošās opozīcijas partijas, gan valdošās koalīcijas dalībnieki – parlamentā un ārpus tā. Te gan pagaidām ir būtiska nianse, ar ko atšķiras pašreizējās «kampaņas» no tām, kas intensīvi sāksies nākamā gada vasaras izskaņā un īpaši aktīvi noritēs septembrī
Lai arī Norvēģijā 8. septembrī
notikušajās parlamenta vēlēšanās ievērojamus panākumus ir
guvuši vietējie nacionālkonservatīvie (jeb jaunie konservatīvie,
bieži dēvēti arī par trampistiem)
– Progresa partija, premjera posteni, visticamāk, saglabās Darba partijas (sociāldemokrātu) līderis Jūnass Gārs Stēre.
Septembra sākumā Rīgas Investīciju
un tūrisma aģentūra (RITA) informēja, ka šāgada pirmajā pusgadā
galvaspilsētas viesnīcās nakšņojis
689 551 ceļotājs.
Mantra par nepietiekamo
budžeta izdevumu samazinājumu šogad ir kļuvusi
par dāvanu visiem valdības
kritiķiem, ļaujot kritiski
iztirzāt budžeta tapināšanu
arī tiem, kuri kritizēt grib, bet, tēlaini izsakoties, ar Excel tabulām apieties neprot.
Aizvadītie divi liela mēroga
starptautiskie pasākumi Ķīnā –
Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu samits un
Otrā pasaules kara beigu 80.
gadadienas atzīmēšana,
pirmkārt jau vērienīgā militārā parāde – ir
izraisījuši arī saviem mērogiem atbilstīgu
starptautisko rezonansi.
