Parasti, arī daudzos tulkojumos, 1605. gada 16. janvārī tirdzniecības vietās nonākušā daiļdarba nosaukums tiek saīsināts līdz lakoniskajam Dons Kihots, atgādina All About History. Taču Migels de Servantess bija uzaudzis laikmetā, kad iespieddarbiem nereti deva garus un bieži vien piņķerīgus virsrakstus, ar to palīdzību cenšoties sniegt maksimāli daudz informācijas par darba saturu. Servantess šajā ziņā nebija no lielākajiem grēkotājiem, taču arī viņa darba oriģinālais nosaukums (kastīliešu valodā jeb modernās spāņu valodas priekštecē) ir gana garš – El ingenioso hidalgo don Quijote de la Mancha, kas latviski tradicionāli ticis atveidots kā Atjautīgais idalgo Lamančas dons Kihots.
Visticamāk, kā norāda Smithsonian Magazine, pasaulē Dons Kihots ir visvairāk izdotā daiļliteratūras grāmata, kopējai tirāžai svārstoties ap pusmiljarda eksemplāru atzīmi. Lielākās tirāžās izdota vien Bībele, Korāns un Ķīnas komunistu līdera Mao Dzeduna sacerējumi. Taču, gluži kā ar klasiku mēdz gadīties (tuvākie piemēri – Jāņa Jaunsudrabiņa Baltā grāmata, Andreja Upīša Zaļā zeme vai Ļeva Tolstoja Karš un miers), to cilvēku skaits, kuru grāmatplauktos šis darbs ir, krietni pārsniedz to skaitu, kuri romānu patiešām izlasījuši no sākuma līdz beigām. Lielākoties tas attiecināms uz lasītājiem, kuriem spāņu valoda nav dzimtā, jo, piemēram, Spānijā tāpat kā daudzviet Latīņamerikā ne tikai augstskolu studentiem, bet arī vidusskolu skolēniem vairāk nekā 1000 lappušu biezajam sējumam jāburas cauri piespiedu kārtā (šajā ziņā gan lieti palīdz modernākas spāņu valodas adaptācijas, kas tapušas pagājušā gadsimta vidū). Taču citās valodās lasošajiem brīžam ir ļoti grūti uztvert gan specifiskos terminus, gan kontekstu, raksta History.com. Pat pasaulē atzīti literatūrzinātnieki un Servantesa daiļrades pētītāji joprojām strīdas, vai Dons Kihots ir vienkārši naivu pastāstiņu apkopojums, izsmalcināta ņirgāšanās par katoļu baznīcu ar tās XVI un XVII gadsimta tikumiem un netikumiem vai pat arābu / islāma kultūras piesardzīgs cildinājums.
PIRĀTU LAIKI
XVI gadsimta nogale un XVII gadsimta sākums bija pirātu laiki gan vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē, raksta BBC History Magazine. Un Servantess to bija izjutis uz savas ādas. Uzaudzis ne īpaši pārticīgā ģimenē, viņš jaunībā par dzīves aicinājumu izvēlējās kalpošanu Dievam un ieguva teologa izglītību, pie viena apgūstot slavenāko antīko filozofu darbus. Taču skarbā dzīves realitāte un kari, kuros bija ierauta Spānija (tolaik jau viena no varenākajām koloniālajām lielvalstīm), ieviesa savas korekcijas, un nepilnu 25 gadu vecumā Servantess, patriotisku jūtu vadīts, iestājās spāņu jūras kara flotē – eskadrā, kuras bāze atradās Neapolē.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!