Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēdējās nedēļas laikā Saeimai piedāvājis kopumā piecus likuma grozījumus, tos visus sasaistot ar vēlmi mazināt sabiedrības neuzticēšanos valsts varai. Pirmos Saeima jau aizvadītajā ceturtdienā pieņēma izdiskutēšanai, un tie piedāvā Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un Valsts kontroles vadītāja kandidātu izvirzīšanu nodot Valsts prezidenta rokās, nevis 10 Saeimas deputātu, kā tas ir šobrīd. Otrs prezidenta piedāvājums skar izmaiņas tautas nobalsošanas kārtībā. Es, protams, gribētu sākt uzreiz ar centrālo jautājumu – vai tagad šim visam ir īstais laiks, vai Rinkēviča piedāvātās zāles atbilst viņa uzstādītajai diagnozei un vai prezidents neatver Pandoras lādi, kas debašu ceļā var novest pie plašākiem un Latvijas situācijā bīstamiem Satversmes grozījumiem. Bet pieļauju, ka jūs kā konstitucionālo tiesību eksperts gribēsiet analizēt soli pa solim, sākot, pirmkārt, ar kandidātu izvirzīšanas maiņu trim nosauktajiem valsts amatiem.
Manuprāt, Valsts prezidents ir identificējis problēmu vai trūkumus, un šajā daļā es varu piekrist prezidentam, ka kandidātu izvirzīšana jau vairākkārt ir notikusi tādā procedūrā, kas ir radījusi šaubas un sabiedrības uzticēšanās mazināšanos gan pašam kandidātu izvirzīšanas procesam, gan arī viņu apstiprināšanas procesam. Manā skatījumā šis gadījums ar Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanu, uz ko arī atsaucas prezidents, nav pirmais gadījums un jau 2011. gadā, virzot tiesībsarga kandidātu, bija nespēja vienoties, arī izvirzīšanas termiņš tika nokavēts, ja pareizi atceros, tā ka nesen redzētais ir noticis jau vairākkārt.
Vai var teikt, ka tā ir sistēmiska problēma? Manuprāt, nē. Bet jebkura diskusija vienmēr var novest pie labāka rezultāta – vai nu pie optimālāka varianta, vai secinājuma, ka nekas nav jāgroza, ka ir labi tā, kā ir.
Es pats esmu parlamentārās demokrātijas piekritējs, un man liekas, tā ir arī mūsu valstij piemērotākā sistēma Latvijas pašreizējā situācijā. Taču, redzot to, ka šie trūkumi, šīs nepilnības atkārtojas, es gribu atsaukties uz to, ka šāds pētījums jau ir bijis vairāk nekā pirms10 gadiem, kad Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību komisija vērtēja prezidenta konstitucionālo pilnvaru paplašināšanu, saglabājot parlamentārās demokrātijas modeli, un konstatēja, ka nav tāda viennozīmīga korelācija, ka, ja, piemēram, tiktu piedāvāti šādi grozījumi, būtu jānonāk pie tautas vēlēta prezidenta. Pasaulē ir dažādi modeļi, ir tautas vēlēti valsts prezidenti ar mazāku reālo pilnvaru apjomu, nekā tas ir Latvijā parlamenta vēlētajam prezidentam. Tā ka plašāku publisku diskusiju šis var aizsākt.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 2. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60