Marta sākumā Eiropas Komisija iepazīstināja ar ReArm Europe plānu, kas paredz 800 miljardu eiro lielu finansējumu aizsardzībai. Plāns pieļauj valstīm, kas vairāk tērē aizsardzībai, papildu elastību Eiropas Savienības (ES) fiskālo noteikumu ietvaros. Tāpat tiek izveidots jauns finanšu instruments, kas novirzīs ES aizdevumus valstīm 150 miljardu eiro apmērā. Te gan jāatzīmē, ka lielākā daļa papildu Eiropas aizsardzības spēju (četru gadu laikā līdz 650 miljardiem eiro, ja visas ES valstis palielinās savus aizsardzības izdevumus par 1,5% no IKP) tiktu finansētas un nodrošinātas valstu līmenī. Tas savukārt rada riskus, kas saistīti ar atšķirīgām valstu finanšu spējām, analizē Bruegel domnīca.
Ņemot vērā, ka Eiropā kopumā finansējums militārajām vajadzībām tiek palielināts, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka Latvijas militārās nozares ražotāji var iegūt no šiem Eiropas valstu ieguldījumiem militārajā rūpniecībā kopumā. Lai augtu apjomi, jautājums ir, vai uzņēmumiem ir iespēja piesaistīt vairāk darbinieku, vai ir iespējas paplašināt ražošanas telpas, vai ir labvēlīga valsts politika. Piemēram, bija moments, kad militārās jomas ražotāji, kas piegādāja savus produktus demokrātiskām valstīm pašaizsardzībai, skaitījās tādi, kurus nevajadzētu kreditēt. Tagad tas ir mainījies vai mainās. Vienlaikus militārās nozares produkti ir dārgi, līdz ar to šie uzņēmumi var labi maksāt, tādā veidā piesaistot darbiniekus no citiem uzņēmumiem un nozarēm.
Nav jāsāk mājās
"Jānoārda mīts, ka vispirms atzinība ir
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 3. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60