Runājot par Ekonomikas ministrijas (EM) ieceri izveidot pārtikas cenu salīdzināšanas rīku, portāla Kurpirkt.lv vadītājs Artis Upenieks vērtē, ka lielākā problēma sākas brīdī, kad cenas patiešām vēlas salīdzināt starp dažādiem veikaliem, jo, piemēram, Lidl lielākoties tirgo preces, kuras citos veikalos nav nopērkamas, bet salīdzināt cenas var tikai precēm ar vienādiem svītrkodiem – pretējā gadījumā tā vairs nav salīdzināšana, bet pārtikas grozu interpretācija.
Arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe uzsver, ka ir jāsalīdzina salīdzināmas lietas, bet tas nav tik vienkārši. Piemēram, viņa reizi ceturksnī brauc uz Tallinu skatīties cenas veikalos, martā pabija piecos. Tas aizņem vairākas stundas, jo ir jāatrod konkrēti produkti, jāsaprot, kurus produktus var savā starpā salīdzināt. "Nedrīkst kļūdīties, jo tā ir liela atbildība. Ja salīdzināšanas rīkā parādīsies kļūdas, zudīs uzticēšanās tam," teic I. Gulbe. Viņas ieskatā salīdzināt varētu dažas svarīgākās preču grupas, piemēram, būtiskākos 15–20 produktus. Turklāt tad vajadzētu salīdzināt zemo cenu veikalu preču cenas vienā ailītē un parasto – citā. Kaut pamatproduktiem zemākās cenas Rimi, Lidl un Maxima veikalos ir salīdzinoši vienādas, nav lielas atšķirības. Bet produktu spektrs ir ļoti plašs.
Kam domāts?
EM iecere ir veikalu datus par pārtikas preču cenām dalīt divos blokos. Viens būtu vēsturisko datu apkopojums inflācijas un cenu izmaiņu analīzei, kas būtu Centrālās statistikas pārvaldes, Konkurences padomes darba lauks, otrs
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 1. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60