Jautājums ir, kā politiķi runās ar tiem cilvēkiem, kuri nobalsos "par" - vai attiecībā uz viņiem tiks turpināts lietot tādus apzīmējumus kā "5.kolonna" un "okupanti". Pētniece šādus vārdus esot lasījusi vismaz viena politiķa tviterkontā.No amatpersonu reakcijas taps skaidrs, vai sabiedrībai ir jāgaida saasinājumi un vai krievvalodīgo kopienas pārstāvjiem nāksies grimt apātijā, vai arī starp iedzīvotāju grupām būs iespējams veidot dialogu. Svarīgi, vai politiskā elite spēs arī "par" balsotājiem piedāvāt risināt dialogu un sarunas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, norādīja Kažoka.Viņš akcentēja, ka pēc tautas nobalsošanas būs nepieciešams abās pusēs nomierināt sakarsušos prātus, jo pašreizējā emocionālo argumentu izmantošana nav pareizais ceļš uz normālām savstarpējām attiecībām 21.gadsimta Latvijā. Labs sākuma pamats ir arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstītais Labas gribas manifests. Ja politiķi nav gatavi vienlīdzīga dialoga īstenošanai, tad "bail pat domāt", kas notiks, piebilda Kažoka.Tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai, notiks sestdien. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Kažoka: Iespējamā reakcija uz referenduma rezultātiem var būt sprādzienbīstama
Iespējamā reakcija uz referenduma par krievu valodas statusa maiņu rezultātiem var būt sprādzienbīstama, ja pēc tautas nobalsošanas sāksies neapdomīga retorika, piemēram, sakot, ka krievi ir nolikti savā vietā, sacīja Providus pētniece Iveta Kažoka."Tieši pēc referenduma būs smagākais brīdis, kad mēs redzēsim, vai tā rezultātus politiķi un viedokļu līderi interpretēs pragmatiski," skaidroja Kažoka.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.