Pirmdien gaidāmā ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācija ar tai sekojošajām ekspektācijām par plānu kara pārtraukšanai Ukrainā un NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes jaunākie izteikumi Eiropas Parlamentā, ka Ukraina šobrīd nav pietiekami spēcīga, lai sēstos pie sarunu galda ar Krieviju, ir labs konteksts, lai parunātu par to, kas notiek frontē un cik reālistiski ir gan Trampa plāni, gan Rutes minēto priekšnoteikumu sasniegšana.
Pirmkārt, jau bija skaidrs, ka vienas dienas laikā to karu pārtraukt vai apturēt nevar. Tagad Trampa solījumu karu izbeigt 24 stundās ir nomainījis viņa speciālā sūtņa Ukrainā un Krievijā Kīta Kelloga paziņojums, ka viņš to plāno izdarīt 100 dienās, kas arī, godīgi sakot, ir sarežģīts uzdevums, bet pēc Trampa prezidentūras pirmajām 100 dienām mēs vismaz redzēsim, uz kurieni tas iet un kāds risinājums tam visam varētu būt. Ja mēs runājam par Rutes izteikumiem, visu jau viņš saka pareizi, problēma, ka viņš to visu runā nākotnes izteiksmē "mums vajadzētu", lai gan mēs par to visu runājam kā minimums jau trīs gadus, kopš notiek Krievijas iebrukums Ukrainā. Otrkārt, ja runāts tiek par NATO kolektīvo spēju palielināšanu, tad par ko te var runāt, ja mums ir dalībvalstis, kuru aizsardzības budžets nav pat 2% no IKP. Par kādiem 4% no IKP mēs šeit varam tagad runāt? Tas viss, protams, ir pozitīvi, un tie nodomi ir labi, bet aiz tiem ir jāstāv arī reāliem darbiem. Ja mēs paskatāmies to pašu pēdējo tikšanos Ramšteinā, nu nav nekādi simti tanku, kas pēc tās dotos palīgā uz Ukrainu. Tāpēc pagaidām kaut ko vērtēt un pateikt ļoti optimistisku īpaši nevar.
Ja to Rutes paziņojumu vērtē pēc jūsu teiktā, tad ir bēdīgi, jo perspektīv
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 17. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00