Galerijā Daugava ir aplūkojama ainavista Alekseja Naumova izstāde Dzimšanas diena, kurā eksponēti viņa jaunākie darbi. Izstādes atklāšanas dienā – 10. janvārī – viņš svinēja savu septiņdesmito jubileju, ko atzīmēs vēl ar vairākām izstādēm. Alekseja Naumova glezniecību raksturo košas, niansētas krāsas, dinamisks triepiens, viegluma caurstrāvota, virtuoza līnija, kas trāpīgi uzbur tēlotās vides mirkļa izjūtu.
Galerijā Daugava atklātajā Alekseja Naumova izstādē Dzimšanas diena ir eksponēti viņa jaunākie darbi. Publicitātes foto
Gandrīz pirms gada notikušajā Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā mākslinieks sacīja: "Kad Roze Stiebra man piedāvāja piedalīties pilnmetrāžas animācijas filmas Sirds likums veidošanā, viņa teica: "Ziniet, vajag krāsas, tādas, lai vajadzētu uzvilkt saulesbrilles!" To es varu!" Par Latvijas kinoklasiķes raksturojumu liek domāt arī izstāde Dzimšanas diena. Alekseja Naumova glezniecisko ceļojumu piezīmju vidū ir Venēcijas tilts ar sarkano māju, oranžie puķu podi Burāno, skats no Lido salas un citas.
Aleksejs Naumovs ir pazīstams kā dienvidzemju iedvesmotu kolorītu ainu virtuozs. Viņa tiešie kadrējumi ir reizē iluzori un reālistiski, spoži apliecinot brīvas, atraisītas un vitālas glezniecības klātbūtni mūsdienu mākslā. "Viss notiek intuitīvi. Kustas roka. Mainies tu. Mainās glezna. Saule aiziet no kreisās puses uz labo," saka mākslinieks, kura darbos var pamanīt, kā to tapšanas laikā mainās ēnas – kā saulīte staigā. Katru reizi tā ir atšķirīga, un katrā vietā atšķirīga. "Principā es gleznoju gaismu. Itālijā tā ir viena, Īrijā – cita, piemēram, pie Moheras klintīm tā ir izkliedētāka. Varbūt kāds to neredz, bet es mēģinu saskatīt," stāsta Aleksejs Naumovs, kura Īrijas darbs, izmēros mazākais, ir eksponēts galerijā Daugava uz ielas pusi un sasaucas ar Latvijas vides krāsām.
Skats uz Sentropēzu
Izstāde Dzimšanas diena ir viens no notikumiem, kas veltīts gleznotāja jubilejai. Dažas dienas pirms Rīgas izstādes notika Alekseja Naumova izstādes atklāšana Igaunijā, kas ieņem īpašu vietu mākslinieka daiļradē. Viņu saista draudzība ar ievērojamo igauņu arhitektu Vilenu Kinnapu, ar kuru kopā ir radītas vairākas izstādes. Savukārt pagājušā gada rudenī Igaunijas Bērnu literatūras centrā tika sarīkota starptautiskā ilustratoru izstāde Maģiskais mežs/Magic Forest, kurā piedalījās arī Aleksejs Naumovs un kopā ar citiem māksliniekiem risināja meža tēmu. "Igauņi daudz strādā ar reģioniem. Priecē, ka notiek decentralizācija. Mākslas galerijas, restorāni un citas lietas – dzīvība un enerģija pa visu Igauniju," savos iespaidos dalās mākslinieks.
Jubilejas svinības turpināsies Rundālē, Jūrmalas muzejā un Kuldīgā. Rundāles pils Lielajā galerijā būs skatāmi gleznotāja Imanta Lancmaņa darbi, savukārt Alekseja Naumova izstāde būs eksponēta Zirgu stallī. Tajā mākslinieks demonstrēs gleznas, kurās ir atveidoti parki. "Man patīk Francijas parki. Šeit ir redzams Živernī dārzs. Tas ir pastelīgāks darbs nekā pārējie," uz galerijā Daugava eksponēto gleznu norāda Aleksejs Naumovs. Jau nākamajā dienā pēc izstādes Dzimšanas diena atklāšanas viņš devās uz Franciju, lai gleznotu un atgrieztos šajā franču impresionisma meistara Kloda Monē izveidotajā dārzā.
Francija ir viena no iecienītākajām Alekseja Naumova plenēru vietām. "Man īsti nepatīk šis vārds – plenērs. Esmu kaķis, kas staigā, kur grib, un glezno pēc izjūtām," saka gleznotājs. Pateicoties Francijas valdības piešķirtajai stipendijai, viņš mēnesi ir pavadījis Perpiņānā, gleznojis arī Nicā, Antibā, Mantonā un Grimo. "Tur dzīvo mani draugi. Es varu aizbraukt uz turieni, gleznot un justies brīvi," skaidro mākslinieks. Izstādē Dzimšanas diena ir eksponēta viņa glezna Skats no Grimo uz Sentropēzu.
Tā nevar gleznot
Uz dažādām pasaules vietām Alekseju Naumovu aizved arī meistarklases. Viņš atminas kādu asociācijas Paris-Ateliers organizētu nodarbību Francijā dažādu profesiju mākslas entuziastu grupai. "Cilvēki gleznoja kā traki no desmitiem rītā līdz pieciem vakarā tā, ka pat audeklu pietrūka," stāsta mākslinieks. Šo meistarklasi viņš vadījis franču valodā, pirms tam uzlabojis valodas zināšanas kopā ar Francijas institūta Latvijā darbinieci Ditu Podskočiju, lai varētu izpausties niansēs. "Beigās iedzērām šampanieti, skatījāmies darbus, un izrādījās, ka trešdaļa no visiem dalībniekiem runā angliski ar Ņujorkas akcentu!" smejas Aleksejs Naumovs.
Uz dažādām pasaules malām Alekseju Naumovu aizved arī meistarklases. Viens no viņa pēdējiem lietderīgā un patīkamā apvienojumiem bija ceļojums uz Kairu. Attēlā – mākslinieks kopā ar meistardarbnīcas dalībniekiem
Šajās meistarklasēs var saskarties ar talantiem, kuri iepriekš nekur nav mācījušies un rada neparastus darbus. "Viņi nezina, ka tā "nevar" gleznot. Neviens viņiem to nav iemācījis. Tas ir brīnišķīgi," uzskata mākslinieks un atzīst, ka daudz domājis par izglītības un tīrradņa attiecībām un tomēr secinājis, ka prasmes netraucē, bet palīdz. "Kad Marselam Dišānam jautāja, ar ko viņa Strūklaka atšķiras no tā, ko pārdod veikalā, viņš atbildēja, ka Strūklaka ir mākslas darbs, bet pārējais – viltojumi. Mākslā ir svarīgs stāsts," akcentē Aleksejs Naumovs. Viņš vērš uzmanību uz to, ka pašlaik ainavu glezniecība piedzīvo atdzimšanu. Jauni cilvēki beidz Latvijas Mākslas akadēmiju tieši ar ainavu gleznošanu. "Tas ir cikliski, bet ainava bija, ir un būs. Tāpat kā glezniecība. Savulaik sacīja: būs fotogrāfija, nebūs glezniecības. Tomēr glezniecība ir," piebilst mākslinieks. Viņš pats ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā.
Tieši pagājušā gada beigās galerija Daugava sarīkoja Eduarda Kalniņa izstādi un izdeva albumu, kurā reproducētas mākslinieka gleznas, fotogrāfijas no ģimenes arhīva un rakstnieka Jāņa Melbārzda eseja Cieši pie vēja. "Eduards Kalniņš bija Alekseja Naumova pasniedzējs un uzskatīja, ka glezniecība ir misija. Līdzīgi ir arī Aleksejam Naumovam. Viņš vienkārši nevar negleznot," apgalvo galerijas Daugava vadītāja mākslas zinātniece Anda Treija.
"Es vienmēr mēģinu atrast, ko uzgleznot. Nekad neatgriežos mājās, neko neizdarījis," uzsver Aleksejs Naumovs. Attēlā – mākslinieks Koliūrā Francijas dienvidos
Runājot par nevarēšanu negleznot, pats mākslinieks atzīstas, ka nevar iedomāties, ka no kāda ceļojuma varētu atgriezties tukšā. "Es vienmēr mēģinu atrast, ko uzgleznot. Nekad neatgriežos mājās, neko neizdarījis. Ja krāsa ir izspiesta, ir jāglezno, citādi tā izžūs," stāsta Aleksejs Naumovs. Pat ja neesot audekla, varot paņemt pie veikaliem izliktās tukšās kartona kases un gleznot uz tām. Tāpat kā dzejnieki uz salvetēm? Gleznotājs atminas, ka kopā ar savu sievu ilustratori Anitu Paegli un rakstnieci Inesi Zanderi ir bijis rezidencē Francijā pie Spānijas robežas. "Inesei Zanderei paprasīju, kā dzejnieki raksta dzejoļus. Viņai iedeva papīru, rakstāmais viņai jau bija, un viņa četrdesmit minūtēs sacerēja fantastisku dzejoli, tāpat kā gleznotājs trīs četrās stundās rada ainavu. Piesēžas un uzglezno," piebilst Aleksejs Naumovs.
ALEKSEJS NAUMOVS
Izstāde Dzimšanas diena
Galerijā Daugava līdz 15.II