Ar dāsniem skatītāju aplausiem, t. i., komplimentiem un saucieniem pēc turpinājuma pēcizrādes Skatītāju klubiņa čatā, izskanējusi Nacionālā teātra Baltā kuba pirmā epizode
Mūzikas pedagoģe, topošā etnomuzikoloģe un brīvās gribas ansambļa Stiprās sievas vadītāja Igeta Ozoliņa sadarbībā ar Austras biedrību rīko pirmo attālināto tradicionālās dziedāšanas konkursu Te man tika, te dziedāju.
No 20. maija līdz 17. jūnijam, piecas nedēļas pēc kārtas, notiks publiska tiešsaistes videokonference With For About 2020 jeb Kopā ar, priekš un par 2020. gadu. Lielbritānijas organizācija Heart of Glass sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un citām Eiropas, ASV un starptautiskām organizācijām aicina tiešsaistē uzklausīt māksliniekus, aktīvistus un akadēmiķus.
Akcija Muzeju nakts 16. maijā šogad nenotika visā Eiropā. Arī Latvijā akcijas organizētāji – Kultūras ministrija un biedrība Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja – pievienojās Francijas lēmumam izvairīties no kultūras pasākumu rīkošanas šajā pavasarī.
Šī krīze atšķirībā no citām ir situsi pa vienu no visjūtīgākajiem cilvēciskuma aspektiem, proti, socializāciju, – saka Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, zinātniece un mūziķe Rūta Muktupāvela.
Kioska pārdevēja Olga ir tik resna, ka kādu dienu, ķerot zaglēnus, ar visu kiosku apgāžas un iesprūst tajā. Taču Anetes Meleces Kiosks nebūt nav par resnumu, bet par cilvēka spēju neiesprūst savā dzīvē un neveiksmēs, bet, pieņemot apstākļus, kādi tie ir, un, pievienojot mazliet dūšīgas mērķtiecības, līgani pa Rīgas kanālu kioskā aizpeldēt uz savu sapņu salu, kur okeāna krastā kioskā zem kārotajām palmām avīžu vietā var jauki tirgot saldējumu.
Lai slavēts Silvijas Radzobes gaišais trakums, uzdrīkstēšanās un vēriens, jo tas radījis unikālu "ābolu ražu", – saka viņas studiju biedre un profesionālā līdzgaitniece teātra kritiķe un zinātniece Guna Zeltiņa.
"Romantiskais skats uz Austrumu kultūru neatbilst tam, kas ir patiesībā," – saka tulkotājs Raimonds Jaks, kurš nominēts Latvijas Literatūras gada balvai par Nobela prēmijas laureāta Mo Jeņa stāstu tulkojumu.
Eju pa meža taciņu. Pretī nāk sieviete ar bērnu un suni. Pamanījusi mani, viņa jau pa gabalu strauji maina virzienu un ieved savu kompāniju dziļāk mežā. Divas mājsaimniecības ir laimīgi izmainījušās. Viss pareizi. Tā vajag. Metos ātri garām ar taisni vērstu skatienu, it kā redzētu tikai priedes.
"Mums nav ambīciju ierakstīties vai ieskrāpēties vēstures annālēs," saka režisors un Runas skolas vadītājs Viesturs Meikšāns, kurš kopā ar scenogrāfi Moniku Pormali ir nodibinājis jaunu teātra kompāniju Freshfreshfr.
Divdesmit otrā gadsimta mākslas vēsturnieki, kino un literatūras kritiķi, atskatoties uz aizgājušo gadsimtu, droši vien enciklopēdijās un vēstures grāmatās radīs īpašu šķirkli – "covid-19 ēras māksla".
Jūrmalas Aizsardzības biedrības mājaslapā 5. februārī bija ievietots raksts Sabiedrībā pazīstami cilvēki aicina Jūrmalas domi glābt no iznīcības Raiņa un Aspazijas "Pēperkoku namiņu". Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms atklāj, ka Jūrmalas dome neatsaucās Jūrmalas Aizsardzības biedrības piedāvājumam miniatūro namiņu restaurēt par biedrības līdzekļiem, kas būtu ziedojums pašvaldībai, lai gan pati dome kā namiņa pārdošanas iemeslu min līdzekļu trūkumu.
Brīdinot par preses industrijas apdraudējumu, 2008. gada 11. decembrī visi lielākie Latvijas laikraksti iznāca sēru noformējumā – uz avīžu vākiem bija publicēts uzraksts Prese 2009 un apakšā liels melns krusts. Toreiz tik radikālas rīcības iemesls bija globālās ekonomiskās krīzes radītais apdraudējums. Vai Covid-19 sērga preses izdevējiem pēc 12 gadiem liks apvienoties līdzīgā izmisuma saucienā?
Pēc Blaumaņa Pazudušā dēla izrādes kādā Rīgas vidusskolā sarunājas aktieris Ēriks Vilsons un lugas laikmetīgā pārlikuma autors, viņa dēls Roberts Vilsons.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citas juridiskās personas līdz 30. jūnijam pieteikt izcilus Latvijas kultūras un dabas pieminekļus iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Vēl 11. martā Dailes teātra izrādē Inspektors Tutū mazie labi informētie skatītāji uz aktieru vēlējumu, lai burvju nūjiņa atrisina visas bēdas, jokoja: "Un lai nav koronavīrusa, haha!" Savukārt Leļļu teātra foajē vēl pirms oficiālā paziņojuma, jau ieejot pa parādes durvīm, skatītāji atdūrās pret noliktu galdiņu ar lielu dezinfekcijas šķidruma pudeli rokām.
Ināra Slucka pirmoreiz Latvijas teātra vēsturē iestudējusi Lorkas lugu Jerma kā šodienīgu un pārlaicīgu traģēdiju reizē par to, cik svarīgi ir spēt piedot liktenim un meklēt mierinājumu savā tuvākajā.
«Rihardam Zariņam kā grafiķim savā laikā vairs nebija kur augstāk kāpt,» – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas galvenais bibliogrāfs Toms Herings izstādē aicina Zariņa mantojumu ieraudzīt pilnā spektrā.
Šis ir pasākums, kurš principā reklāmu vairs neprasa, tikai nelielu atgādinājumu un konkrētus laikus. Trīs dienas – no 28. februāra līdz 1. martam – Ķīpsalā notiks gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums – Latvijas Grāmatu izstāde 2020. Jauno grāmatu atvēršana, tikšanās ar autoriem, priekšlasījumi, diskusijas un viktorīnas dažādākajiem vecumiem, intelektuālajām gaumēm un lasīšanas paradumiem.
Žurnālistiem parasti patīk pirmās reizes. Labāk izklausās. Rēzijai Kalniņai preses konferencē nākas palabot vēsturisko patiesību – Mihaila Čehova Krievu teātrī viņa debitēs tikai kā režisore. Kā aktrise viņa 2004. gadā pārī ar Dailes teātra kolēģi Intaru Rešetinu spēlējusi režisora Romāna Kozaka bilingvālajā iestudējumā Kam no Vulfa kundzes bail? 29. februārī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī Rēzijas Kalniņas režijā notiks mūsdienu britu dramaturga Dunkana Makmillana lugas Dzīves DārgAkmentiņi pirmizrāde. Faktiski tās ir divas dažādas izrādes – ar aktieri Anatoliju Fečinu un aktieri Ivanu Streļcovu.
Skatoties lietuviešu fotogrāfa Šauļus Paukšta attēlus, šķiet, ka tie pieder kādam fotogrāfam iz sendienām. Tā ir mērķtiecīgi radīta
ilūzija, kas raksturo starptautiski zināmā lietuviešu fotogrāfa rokrakstu, kurš ir dzimis 1964. gadā.