"Īstenībā viss ir no vēlmes ieraudzīt neierasto. Ja tāda vēlme ir, tu vienmēr redzēsi," saka Žebers, kura izstāde Rezerves dzeja izaugusi no divām saknēm – instrukcijām, garantijas taloniem un pandēmijas.
Anna Rancāne ir viens no mūsdienu Latgales spilgtākajiem simboliem – gan literatūrā un publicistikā, gan arī Latgales sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Trausla, stipra, sāpīga, aizmūžīga, dzidra, godīga un skaista. Bērnišķīgi tīra un neviltota. Tieši tāda, kādu dzejnieci ieraugām mākslinieces Ievas Jurjānes gleznā, kas tapusi jau pavasarī gleznotājas mājās.
"Kultūra nav izdaiļošanas instruments" – ir pārliecināta Latvijas Kultūras akadēmijas jaunās studiju programmas Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija vadītāja Elīna Vikmane.
Mākslas muzejs Rīgas birža 20. augustā, atzīmējot devīto dzimšanas dienu, apmeklētājiem sarūpējis divus īpašus svētkus: Nikolaja Rēriha glezniecības ekspozīcijas atklāšanu un marīnista Ivana Aivazovska darbu izstādes kataloga publikāciju.
"Man ir jāapgūst jauni instrumenti, kamēr pati neesmu apsūnojusi," saka Gundega Laiviņa, kura šobrīd krasi maina dzīvi un rūpes par laikmetīgo teātri nodod nākamās komandas rokās.
Ir karsta diena, tieši tāda, kāda tā bija pirms 30 gadiem 4. maijā. Mēs ļoti bijām strādājuši pie Neatkarības deklarācijas. Viss bija salikts – punkti, komati, domuzīmes. Sirdī mēs to jau bijām pieņēmuši, bet 3. maijā Dainis Īvāns mūs uzaicināja, un daļa kolēģu atsaucāmies un aizbraucām pie Mātes Latvijas uz Brāļu kapiem. Devām Mātei Latvijai zvērestu, ka neapjuksim, nenobīsimies, nesatrūksimies, būsim jestri, ņipri – tādi, kādi esam jaunībā šajās fotogrāfijās, – un pieņemsim deklarāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tautai.
"Es knapi varu iztēloties cilvēku, kuram nav bijušas šaubas un neziņas sajūta par to, kā un kas, un ko lai dara," saka režisors Vladislavs Nastavševs, atkārtoti iestudējis Čehova Trīs māsas.
Režisors Reinis Suhanovs kopā ar aktieriem panācis efektu, ka tiesu drāmas askētiskās lietišķības telpa un Margarētas nāvinieces kamera pēkšņi pielīst pilna ar dzīvības un mīlestības spēku – siltu kā asinis un tumīgu kā vīnu.
Iespēju iegremdēties piepildītā, aizraujošā liktenī, kas ritējis uz XX gadsimta vēsturisko kataklizmu fona, kultūrvēstures interesentiem un arī šodienas arhitektūras studentiem vēl līdz 18. septembrim piedāvā Latvijas Arhitektūras muzejs, aicinot uz izstādi Arhitektam Andrejam Holcmanim – 100.
Sidraba šķidrumā asprātība sprēgāt sprēgā. Bet vai tur ir iespējams iemesties īstai līdzjūtībai vai dziļākai tolerancei pret iemīlējušos pāri Rūtu/Rihardu un Oskaru kā diviem normāliem cilvēkiem, kuri vēlas apprecēties, bet nedrīkst?
Kuldīgā jau astoto gadu norisināsies Dizaina filmu festivāls. Šogad – no 31. jūlija līdz 15. augustam. Programmā iekļautas sešas pilnmetrāžas filmas, no kurām visas Latvijā tiks izrādītas pirmoreiz.
Viņam īpaši patika nulle un viens, stāvēt kailam pie loga un radīt pasauli it kā uz otru pusi, liekot pazust priekšmetiem un to izdzēšot. Ilgu laiku krievu rakstniecības vēsture nezināja, ko iesākt ar Daniilu Harmsu (1905–1942), – pasludināt par trako vai spilgtāko avangarda un absurda pārstāvi krievu literatūrā.
Režisors Dmitrijs Petrenko ar savu intīmo kamerizrādi Elpa pārliecinoši gāž mītu, ka Dailes teātra Lielā zāle ir par lielu nopietnām teātra sarunām ar skatītāju. Tikai divi aktieri "melnajā kvadrātā", un skatītājs ķer katru viņu vārdu.
Mēs cenšamies vērtēt visas grāmatas bērniem un jauniešiem, kas gada laikā ir nonākušas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, – atklāj Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas žūrijas pārstāve – literatūrzinātniece Ilze Stikāne, kura ar kolēģiem izvērtējusi pāri simtam grāmatu.
Tieši pirms gada Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas ceremonija. 8. jūlijā prezidents ar kundzi Andru Leviti ar simbolisku vizīti pagodināja bibliotēku, tiekoties ar tās direktoru Andri Vilku, iepazīstoties ar Reto grāmatu un rokrakstu kolekciju, apskatot Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektam veltīto izstādi, multimediju izstādi Tautasdziesmu teicējas. 1991 un izstādi Hernhūtiešu rokraksti. Pēc tam abu starpā notika neliela publiska saruna par mākslīgā intelekta problemātiku.
Liepājas muzejā līdz 20. septembrim skatāma reizē izklaidējoša un izzinoša izstāde – Velosipēds un riteņbraukšanas mode no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, kas tapusi sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu un scenogrāfi, mākslinieci Annu Heinrihsoni.
Liepājas koncertzālē Lielais dzintars svētdien, 5. jūlijā, ciklam Personīgi atbilstošā intīmā gaisotnē izskanēja etnomūziķu Birutas Ozoliņas un Uģa Prauliņa koncertprogramma Identitātes. Sērija Personīgi dažādu žanru koncertus klausītājiem piedāvā baudīt tuvākā, brīvākā un personīgākā atmosfērā.
Stokholmā 6. jūlijā mūžībā ir devies dzejnieks, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks Juris Kronbergs (09.08.1946–06.07.2020). Viņa īstās mājas visu mūžu bijusi latviešu valoda.
Willa teātris ar Ingas Alsiņas-Lasmanes monoizrādi Putn ilgs paceļ vasaras brīvdabas izrāžu latiņu, piedāvājot ieklausīties ne ar ko nesalīdzināmajā Heli Lāksonenas dzejā.
"Nē, nē, nekādu sacensību!" – rakstnieks Andris Zeibots ar romānu Krauklis atklāj trīspadsmit romānu sēriju Es esmu… par latviešu literatūras klasiķiem, bet savam pirmajam kārtas numuram nepiešķir īpašu nozīmi.
"Mūsu uzdevums patiesībā ir "noraut jumtu" aiz laimes sajūtas, ka mēs esam tik brīnišķīgi," saka producente Leonarda Ķestere, aicinot uz poētisku vizuāli skanisku "dzīvo gleznu" piedzīvojumu Cēsīs.
Stāsts par vienu dienu dažu īru dzīvē – 1904. gada 16. jūniju. Džeimsa Džoisa Uliss tiek uzskatīta gan par XX gadsimta ievērojamāko darbu angļu literatūrā, gan arī par visu laiku garlaicīgāko grāmatu. Tā ir pilna asprātībām, jokiem, vārdu spēlēm, muzikālu skaņu virknēm, dažādiem valodas stiliem un vienlaikus – ļoti precīzu saturu. Iztulkot to jebkurā citā valodā ir gandrīz neiespējami. Tulkotājam nemitīgi jācīnās ar šo neiespējamību, ņemot palīgā visus pieejamos izteiksmes līdzekļus, valodas slāņus un runas veidus, nākas plest savu mātes valodu un tās iespējas, piedabūt to runāt tā, kā nekad agrāk tā nav runājusi, – pēcvārdā 2012. gada izdevumam ar mākslinieka Ilmāra Blumberga vāka ilustrāciju rakstījusi rakstniece Nora Ikstena.
Ar dāsniem skatītāju aplausiem, t. i., komplimentiem un saucieniem pēc turpinājuma pēcizrādes Skatītāju klubiņa čatā, izskanējusi Nacionālā teātra Baltā kuba pirmā epizode
