Ieskatīties acīs algoritmiem. Intervija ar mākslinieku Jurģi Peteru
"Atainot cilvēku roku pirkstus mākslīgajam intelektam pagaidām ir problemātiski," stāsta multimediju mākslinieks Jurģis Peters
Undīne Adamaite
Latvijas producenti un filma Lokarno festivālā
Šveicē trešdien, 2. augustā, sācies Lokarno Starptautiskais kinofestivāls – viens
no tradīcijām bagātākajiem
un nozīmīgākajiem A klases
festivāliem Eiropā –, šogad
tas notiek jau 76. reizi – informē Nacionālā kino centra
pārstāve Kristīne Matīsa.
Vieta, kas eksistē un neeksistē vienlaikus
Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 4. augusta būs skatāma Armanda Andžes un Līgas Vēliņas izstāde Vieta, kas eksistē un neeksistē vienlaikus un Armanda Andžes instalācija 29 ainavas.
Ar mūžīgu optimismu un spīvumu
30. jūlijā dižais Ručs nodeva savu dvēseli mūžības rakstiem. Būs koši debesu cimdi.
Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls 2023
Piedāvājot astoņu daudzveidīgu senās mūzikas notikumu programmu, dažādās Rīgas kultūrvietās līdz 30. augustam izskanēs Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls, kurā koncertēs Latvijas senās mūzikas profesionāļi, kā arī ārzemju solisti un ansambļi no Nīderlandes, Lietuvas un Vācijas.
Visi ceļi ved uz Limbažiem
Hanzas pilsēta Limbaži svin 800. dzimšanas dienu.
Tik daudzas negulētas naktis. Intervija ar aktieri Jāni Kubili
''Man ļoti daudz dzīvē ir palīdzējušas sievietes,'' saka aktieris Jānis Kubilis, kuram aprit 100 gadu un kurš vēl Nacionālajam teātrim mūžam būt pirmajam
Vainagu dialogi vitrīnās. Ieskats Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē Vainagošanās
Dekoratīvi spilgtā izstādē Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā vainags tiek parādīts ne tikai kā reāli lietojams priekšmets, bet tiek izcelta arī tā simboliskā un laikmetīgā nozīme
Kunderas maģiskais reālisms šķita par mūsu pašu dzīvi
Būt rakstniekam nenozīmē sludināt patiesību, bet to atklāt – tā teicis rakstnieks Milans Kundera, kurš 94 gadu vecumā 11. jūlijā Parīzē devies mūžībā.
Nav nejaušu darbu. Spēlmaņu nakts žūrijas apaļā galda diskusija
"Katram bija iespēja teikt kaislību runas par saviem favorītiem." Spēlmaņu nakts žūrijas apaļā galda diskusijā piedalās Toms Čevers, Māra Ķimele, Henrieta Verhoustinska un Kitija Balcare
Tramvajā uz koncertu Tīrums. Dziesmu ceļš
Mežaparka estrādē Sidraba birzs vakar, 6. jūlijā, krāšņi piespēlējot mākoņu scenogrāfijai, izskanēja diriģentu tēva un dēla – Ārija Šķepasta un Kaspara Ādamsona – vairākus gadus lolotais koru lielkoncerts Tīrums. Dziesmu ceļš.
Kādreiz zariņš ir arī jānolauž. Intervija ar režisoru Reini Suhanovu
"Dziesmu un deju svētku kustība – tā ir milzīga, milzīga kultūras loģistikas shēma – pašorganizējoša sistēma pāri visai Latvijai," saka režisors Reinis Suhanovs
Vaideloša sidraba birzs var izaugt tikai uz mūsu dainu kalna. Kā tapa Dziesmu svētku simbols Līgo karogs
Līgo karoga kopijas radīšanā ir izmantoti ap 60 toņu zīda diegu, izšujot gan ar roku, gan kājminamu šujmašīnu, gan pieplūdinot ar tekstila akrilu
Par rododendriem - citreiz. Pastaiga izstādē par Rīgas parkiem un protestiem No Arkādijas līdz Marsam
"Skatoties uz parka soliņu, mēs nekad neiedomātos, ka tā ir uzskatu sadursmes vieta," saka izstādes No Arkādijas līdz Marsam kuratore Anda Boluža
Interesantāka nekā pagājusī
"Aizvadītā sezona parādīja, ka teātris nedzīvo ārpus laika un telpas".
Mariss Vētra: "Rīgā iekritu kā satrakotā dziesmu jūrā." Dziesmusvētku telpā ir viss
Mežaparka Lielās estrādes jeb Sidraba birzs ziemeļrietumu spārnā maija beigās tika atklāta sen lolota Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) plaša, faktoloģiski un emocionāli bagāta ekspozīcija Dziesmusvētku telpa. Tā veltīta Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150 gadu jubilejai. Ekspozīcija ir RMM muzeja profesionāļu vairāku gadu kopīgs sirdsdarbs.
Tas izklausās izdomāts. Intervija ar dejotāju Viju Vētru
"Kad esi gatavs, meistars pienāks tev klāt," – savā gadsimtu garajā mūžā piedzīvojusi dejotāja Vija Vētra
Laula, kuni elad! Dziedi, kamēr dzīvo! Helmī Stalti pieminot
"Folklora – tā ir gara brīvība," – Atmodas laikā zviedru žurnālistam teica Helmī un Dainis Stalti
Sirdspuksti melnbaltā fotogrāfijā. Aktrisi Lilitu Ozoliņu pieminot
"Elegantais tēls jeb dāma, ko mēs zinām no tā, kā viņa parādījās sabiedrībā, – tā ir ārējā šķautne," par savu kolēģi un tuvu draugu saka režisors Intars Rešetins, kurš aktrisei Lilitai Ozoliņai devis iespēju nospēlēt vienu no viņas dziļākajām un sarežģītākajām lomām
Bezgalīgs plaukts ar Eglīša gleznām. Alekseja Muraško veidotajai grāmatai - bronza
Luksemburgā 4. jūnijā notika Eiropas Dizaina balvas 2023 ceremonija, kurā nominācijā Mākslas katalogi tika godināts grāmatu dizainera Alekseja Muraško darbs – gleznotāja Andra Eglīša mākslai veltītā grāmata Gaišs, apcirsts paralelograms. Alekseja Muraško un komandas oriģinālais, radošais veikums saņēma bronzas godalgu.
Piecu istabu grāmatplaukts. Intervija ar grāmatu kolekcionāru un izdevēju Valteru Dakšu
"Bieži ir gadījumi, kad eju pa ielu, aptur BMW ar jauniešiem un kliedz: "Valter, mēs tevi mīlam!"" – grāmatu kolekcionārs un izdevējs Valters Dakša priecājas, ka viņu zina gan pensionāri, gan TikTok paaudze
Jurjāna pūces pārlido uz tīru gaismu. Juri Jurjānu pieminot
Gleznotājs un pasniedzējs Juris Jurjāns uzskatīja, ka "talants ir maratons mūža garumā"
Atbildi: Nav malas! Imantam Ziedonim – 90
Daži vērojumi par Imanta Ziedoņa dzīvības molekulas modināšanu jeb Kā svinēt niķīga dzejnieka jubilejas
Beidzies fotogrāfa Ulda Brieža (23.03.1940.–16.05.2023.) diženais laikmets
Uldis Briedis: "Es esmu saules pusē. Ar dzīvi, kas iet uz elli, man nav pa ceļam."
Regīnas Razumas profila noslēpums. Aktrisei Regīnai Razumai mūžībā aizejot
Režisors Alvis Hermanis: "Reti kurai pasaules aktrisei ir tik izteikts savs stils un sava maniere. Unikāla māksliniece. Tādas vairs nav un nebūs. Parādība. Mūza. Dāma. Viena no skaistākajām sievietēm, kas dzīvojusi uz pasaules"
Man ir pietrūcis sāncensības. Intervija ar tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri
"Dekoratīvā māksla bija tā, kas nebija tik apspiesta. Tā bija diezgan brīva. Ja nu vienīgi paši mākslinieki darīja kādus idiotismus," atceras tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, kuras ceļš mākslā novērtēts ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu
Dzeja kā Jelgavas un cilvēka daļa. Sākas Starptautiskais dzejas festivāls
Ar gandarījumu un saviļņojumu secinām, ka ir izdevies Starptautisko dzejas festivālu Page Break izveidot par ikgadēju notikumu, kas sniedz ne vien iespēju Latvijas dzejas interesentiem iepazīties ar aktualitātēm mūsdienu dzejā, bet arī nes Latvijas vārdu starptautiskā dzejas arēnā, jo festivāls ārvalstu dzejnieku vidū top arvien pamanītāks – saka festivāla direktore Madara Gruntmane-Dujana.
Benedikts Kalnačs: Rūdolfa Blaumaņa reālisms nenozīmē vienkāršotu dzīves pierakstīšanu
Blaumani lasa un iestudē. Par Blaumani rakstīts daudz. Brīžam šķiet, ka nav iespējams pateikt kaut ko jaunu. Taču Blaumanis to atļauj. Benedikta Kalnača grāmata lasa Blaumani vēlreiz – pievēršot uzmanību rakstniekam negaidītos literatūras un laikmeta kontekstos, kā arī atklājot līdz šim nepamanītas detaļas.
Vieta grāmatplauktā. Intervija ar literatūrzinātnieku Arni Koroševski
"Pēdējie 25 mūža gadi daudzējādā ziņā pārsvītro Andreju Upīti kā rakstnieku un personību," – literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis monogrāfijā Lielais noliedzējs izgaismo pretrunām pilno Andreja Upīša literāro mantojumu
Animācijas miesa. Reta iespēja vienkopus skatīt animācijas kino spilgtākos paraugus
Ideja organizēt pasākumu man ienāca prātā sarunas laikā ar seniem draugiem – leģendārā Ukrainas animācijas filmu festivāla KROK organizētājiem. Neskatoties uz karu, viņiem bija iecere organizēt festivālu Ukrainā, kas izrādījās pārāk nopietns izaicinājums. Tāpēc es piedāvāju izveidot festivālu Rīgā ar iespēju to atkārtot arī Viļņā un Tallinā, – stāsta godalgotais Latvijas animācijas filmu režisors Vladimirs Leščovs.